Karsts piens ar medu - vai tas patiešām ir ārstējoši?

Medus ir iekļuvis mūsu ikdienas rutīnā. Piemēram, kad esam saaukstējušies, kā obligāts rituāls jāiedzer glāze karsta piena ar medu, pat neprātojot, vai tā tiešām palīdz. Un vai darām pareizi, kaitīgo cukuru aizvietojot ar medu gan pie tējas, gan kafijas, gan putras, gan deserta?

Kas medus īsti ir – ēdiens vai zāles?

Ja rīkojam “sacensības” ar medikamentiem, par visvērtīgākajām ir atzītas medus antseptiskās īpašības, un tas ir pierādīts gan teorētiski, gan praktiski, gan zinātniski. Piemēram, ja tīru Jaunzēlandes manukas medu uzziež uz vaļējas brūces, tas piesaista ūdeni, tādējādi to atņemot kaitīgajām baktērijām, kas iekļuvušas brūcē. Medus satur arī metilglioksālu – ketonu, kas izjauc patogēno mikroorganismu vielmaiņu. Līdzīgi medus iedarbojas arī iekšķīgi. Piemēram, spāņu zinātnieki ir atklājuši, ka kastaņkoku ziedu medus, kas tiek uzskatīts par pašu antiseptiskāko Eiropā, ar labiem panākumiem cīnās ar zelta stafilokoku un zarnu nūjiņām.

Pārējās medus ārstnieciskās īpašības nav tik jaudīgas, to ietekmi var salīdzināt ar uztura bagātinātājiem, turklāt katras medus šķirnes ķīmiskais sastāvs ir atšķirīgs. Kā piemēru var minēt tumši brūno griķu medu – tajā ir visvairāk dzelzs, un pēc sastāva tas ir vistuvākais Jaunzēlandes manukas medum. Ir izpētīts, ka tumšo šķirņu medū, salīdzinot ar gaišajiem, vienmēr ir vairāk bioloģiski aktīvo vielu. 

Medu kā palīglīdzekli izmanto dažādās terapijās, piemēram, ārstējot sirds slimības, varikozas vēnas, insultu. Medus patīk nerviem, smadzenēm, nierēm. Taču tautas medicīnā vispopulārākās medus “mīļotājas” ir aknas, arī žultspūslis. Pati vienkāršākā palīgmetode (to atzīst arī ārsti), lai palīdzētu strādāt aknām un žultspūslim, ir glāze viegla medus ūdens no rīta tukšā dūšā.

Visos ieteikumos norādīts, ka medu ārstnieciskos nolūkos vēlams lietot vai nu tukšā dūšā, vai 1,5–2 stundas pirms ēšanai, vai 3 stundas pēc maltītes. Un, lai labais un veselīgais nodoms nepārtaptu kaitējumā, nevajadzētu apēst vairāk par divām ēdamkarotēm dienā (medus arī ir cukurs – tas var celt gan cukura līmeni asinīs, gan ķermeņa svaru). Kā teicis slavenais viduslaiku ārsts Paracelzs – viss var būt inde, un viss var būt zāles, tas atkarīgs no daudzuma.

Vai karsts piens ar medu ir ārstējošs?

Zināms, ka medus, iemaisīts karstā dzērienā, zaudē daļu savu ārstniecisko īpašību. Rodas jautājums, vai senā metode ārstēt iekaisušu kaklu un klepu ar karstu pienu (tēju) ar medu tiešām darbojas? Darbojas, ja medu pievieno nevis karstam, bet labi siltam pienam vai tējai (līdz 60 ℃), bet vēl labāk, ja dzēriena temperatūra ir 40 grādi (pieļaujami vēl pāris grādi), – tad medus nezaudē neko, jo aptuveni tāda temperatūra ir bišu stropos vasarā.

Tas pats attiecas uz medus kausēšanu. Visu veidu dabīgais medus uz ziemas pusi kristalizējas un sacietē (izņēmums ir viršu un akāciju medus – tajos ir vairāk fruktozes), un, ja vēlamies atgūt šķidro konsistenci, to vajadzētu sildīt ūdenī, kas nav karstāks par 60 grādiem.

Starp citu, vispiemērotākais kakla un klepus ārstēšanai ir liepziedu un āboliņa medus, tajos ir daudz pretiekaisuma vielu, kā arī meža ziedu medus, kura sastāvā ir skujkoku izsvīdumi, ēteriskās eļļas un sveķi. Bet, ja gribas skaisti iemigt, jāmeklē vīgriežu medus.

Vai burciņā ir tas, kas rakstīts uz etiķetes?

Kā var iegūt medu no viena konkrēta auga? Bitēm taču nevar pavēlēt: vāciet medu tikai no āboliņa! Nevar, un tā nemēdz būt, jo pat tad, ja stropa tuvumā augt tikai un vienīgi liepas, bites nelaiž garām izdevību “apkalpot” arī citus ziedus. Monoflorais jeb viena augu veida medus vienmēr saturēs kaut nedaudz citu augu ziedputekšņus, izņemot rapšu medu, ja stropi būs atradušies blakus rapšu laukam. Precīzai medus sastāva noteikšanai ir paredzētas speciālas ziedputekšņu analīzes, bet ne visi biškopji tās veic, tāpēc, pērkot burciņu ar uzrakstu, ka medus savākts no konkrēta auga, jācer uz biškopja vai pārdevēja godīgumu. Tāpēc visbiežāk pārdošanā ir burciņas ar uzrakstu “Dažādu ziedu medus” (poliflorais).

Atgriežoties pie rapšiem – to lauki taču tiek migloti ar ķimikālijām! Vai bites nejūt, ka augs ir saindēts? Izrādās, jūt gan, jo pesticīdiem ir smaka, un, kā stāsta biškopji, bites izvairās no šādu lauku apmeklēšanas.

Vai medus var kaitēt?

Var, ja cilvēkam pret medu ir alerģija (tā ir diezgan reta) un medu lieto kopā ar… alkoholu! Nekas traks nenotiks, ja šāda “savienība” gadīsies vienreiz, bet, ja medu un alkoholu lieto bieži, aknu tauku šūnās sākas negatīvas izmaiņas, kas iedarbina iekaisuma procesus, un var beigties pat ar cirozi. Starp citu, medu nevajadzētu dot bērniem līdz trīs gadu vecumam, jo tas var saturēt ļoti toksisku baktēriju Clostridium botulinum, ar kuru pieauguša cilvēka vai lielāka bērna kuņģa un zarnu trakts spēj tikt galā, bet mazajiem var izraisīt ārkārtīgi smagu infekciju.

Un vēl – medus var sarūgt, ja tiek pārkāpti tā ievākšanas vai turēšanas noteikumi, taču tas nenozīmē, ka šādu medu vairs nedrīkst lietot. Tas ir tikai zaudējis savas ārstnieciskās īpašības, to var droši izmantot kulinārijā.

Ko par medus lietošanu vēsta ājurvēda

Ājurvēda ir tradicionālais indiešu dziedniecības veids, kas ietver arī uzturu, un tas tiek lietots kā zāles vai profilaktisks līdzeklis, lai novērstu slimības. Par to, kāda loma medum ir šajā vēdiskajā zinātnē, jautājām dr. Ilonai Šrenkai, ģimenes ārstei un Ājurvēdas medicīnas sekcijas vadītājai Holistiskās medicīnas un naturopātijas asociācijā.

“Ājurvēdā medu – bišu medu, nevis substanci, kuru mēdz saukt par medu, piemēram, palmu medu – neiesaka ikdienā lietot visiem cilvēkiem, jo tiek ņemta vērā personas konstitūcija. Pitas konstitūcijas jeb uguns tipa cilvēkiem medus nav rekomendējamo ikdienas produktu sarakstā, jo tas ir karsējošs un ass. Medus tiek plaši izmantots kā ANUPĀNA jeb līdzeklis, kas uzlabo augu preparātu garšu un palīdz konkrētajam augam vai ārstnieciskajam maisījumam labāk uzsūkties un iedarboties uz organismu. Un šajā gadījumā cilvēka konstitūcija netiek ņemta vērā, jo runa ir nevis par ēdienu, bet par ājurvēdiskām zālēm.”

Starp citu, ājurvēdā medu neiesaka slimniekiem ar ķermeņa temperatūru virs 38 grādiem, jo tam ir karsējoša enerģija.