Pētījums: gados jaunu sieviešu vidū pieaug vēža gadījumu skaits; vīriešu vidū – krītas. Pētnieki skaidro iemeslus
ASV veiktā pētījumā, kas pagājušajā mēnesī publicēts žurnālā „The Journal Of The American Medical Association” konstatēts, ka visu veidu vēža gadījumu skaits pieaug gados jaunu sieviešu vidū. Kas interesanti – pētījumā secināts, ka vīriešu vidū vēža gadījumu skaits krītas, vēsta britu mediji.
Vēža gadījumu skaits sievietēm (pēc pētījuma datiem) pieauga par četriem procentiem, kamēr vīriešu vidū vērojams kritums par pieciem procentiem. Vislielākais vēža gadījumu skaita pieaugums bijis kuņģa un zarnu traktā, kam sekoja krūts vēzis. Pētījumā arī secināts, ka sievietēm, kuras vecākas par 50 gadiem, vēža gadījumu skaits samazinājies.
Šos pārsteidzošos secinājumus apstiprina līdzīgs pētījums, kas šomēnes publicēts žurnālā „British Medical Journal Oncology”un kurā konstatēts, ka no 1990. līdz 2019. gadam pasaulē par 79,1 % palielinājies to cilvēku skaits, kuriem diagnosticēts tā dēvētais agrīnais vēzis. Krūts vēzis veidoja ne tikai lielāko šo gadījumu skaitu, bet arī lielāko mirušo skaitu no jebkura veida vēža, cilvēkiem, kas jaunāki par 50 gadiem.
Jau kādu laiku ir zināms, ka audzēji, kas diagnosticēti jaunām sievietēm, mēdz būt agresīvāki - tie aug un izplatās ātrāk nekā vecākām sievietēm. Turklāt jaunākām sievietēm ir blīvākas krūtis, kas apgrūtina vēža atklāšanu. Tās, kuras pašas atrod audzēju, to var izdarīt tikai tad, kad slimība jau ir vairāk progresējusi.
Kādi ir iemesli?
Protams, var teikt, ka pēdējo 50 gadu laikā sieviešu dzīvesveids ir mainījies vairāk nekā vīriešu. Pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā strādāja tikai nedaudz vairāk nekā 50 % sieviešu, bet tagad šis rādītājs ir tuvu 80 %. Nav vairs tā, ka sievietes pamet darbu, kad viņām piedzimst bērni. Līdz ar to dzīve ir saspringtāka.
Lai gan ir izslēgts, ka stress ir krūts vēža cēlonis, cilvēki, kuri ir stresa situācijā, biežāk lieto alkoholu un smēķē, lai stresu pārvarētu.
Pastāvīga, regulāra alkohola lietošana var palielināt vēzi izraisošas ķīmiskas vielas acetaldehīda daudzumu organismā un paaugstināt dažu hormonu, tostarp estrogēna, līmeni, kas veicina dažu krūts vēža veidu attīstību. Tikai viena glāze vīna katru dienu palielina iespējamību, ka sieviete saslims ar šo slimību, palielinot risku par 15 procentiem.
Ar katru nākamo dienā izdzerto dzērienu šis risks palielinās. Vēsturiski vīrieši ir lietojuši vairāk alkohola nekā sievietes, taču pēdējos gados atšķirības starp dzimumiem ir ievērojami samazinājušās, jo īpaši attiecībā uz vīna lietošanu mājās.
Aizņemtība un stress var atstāt mazāk laika arī fiziskām aktivitātēm, kas ir vēl viens riska faktors.
Arī mūsu uzturs ir svarīgs. Liela daļa mūsdienās lētās un viegli pieejamās pārtikas ir ar augstu piesātināto tauku, sāls un cukura saturu, turklāt tā ir ļoti pārstrādāta. Tas ir lielā mērā veicinājis aptaukošanās problēmu.Tauku šūnās veidojas estrogēns, un augstāks šī hormona līmenis ir saistīts ar krūts vēža attīstību, jo īpaši gados vecākām sievietēm pēc menopauzes. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai aptaukošanās var izraisīt krūts vēzi jaunākām sievietēm.
Taču ar šo slimību slimo arī veselas un sportiskas, jaunas sievietes, kuras nelieto alkoholu, nekad nav smēķējušas un labi ēd. Dzīvesveids ir tikai viena maza daļa - mēs vēl daudz ko nezinām.
Vēl viens faktors, uz ko norādīja nozīmīgajā "Million Women Study" (viens no lielākajiem sieviešu veselības pētījumiem pasaulē, kurā piedalījās vairāk nekā 1,3 miljoni sieviešu Apvienotajā Karalistē), ir estrogēna iedarbība visa mūža laikā. Arī šajā jomā pēdējo 50 gadu laikā ir notikušas lielas pārmaiņas.
Viena no svarīgākajām lietām ir tā, ka sievietēm agrāk sākas pubertāte. Pagājušā gadsimta 50. gados vidējais vecums, kad sākās mēnešreizes, bija 13 gadi, tagad tie ir 11 gadi.
Ir teorijas par to, kāpēc tas tā ir - piemēram, pieaugošais aptaukošanās līmenis bērnu vidū un uztura ietekme uz hormonu līmeni, bet patiesībā nav īsti zināms, kāpēc tā notiek.
Sava nozīme ir arī tam, cik daudz bērnu sievietei ir dzimuši un kādā vecumā viņai tie ir dzimuši. Bērnu dzimšana ir aizsargājoša, jo mēnešreižu pārtraukums nozīmē, ka sievietes kopumā mūža laikā ir pakļautas mazākai Estrogēnu iedarbībai. Taču šī aizsardzība parasti attiecas uz vēzi, kas attīstās vēlāk dzīvē. Īstermiņā eksperti ir atklājuši, ka sievietēm pēc dzemdībām krūts vēža risks patiesībā palielinās, un tas sasniedz maksimumu piecu gadu laikā pēc pēdējā bērna piedzimšanas.
Nav skaidrs, kāpēc tas tā ir, bet pētījumi liecina, ka visvairāk ir skartas sievietes, kuras pirmo grūtniecību aizkavē līdz 30 gadu vecumam.
Interesanti ir tas, ka mūsdienu jauno sieviešu paaudze ir pirmā, kas visu mūžu ir bijusi pakļauta lielākajai daļai šo riska faktoru. Iespējams, ka viņas jau no bērnības ir ēdušas īpaši pārstrādātu pārtiku ar augstu cukura saturu, iespējams, ir dzīvojušas mazkustīgāku dzīvi un, iespējams, jau pusaudžu vecumā ir sākušas lietot alkoholu un smēķēt. Vai tas viss ir kaut ko mainījis? Zinātnieki joprojām nespēj izskaidrot.
