Acu skenēšana varētu palīdzēt atklāt Parkinsona slimības pazīmes vēl pirms diagnozes noteikšanas
Izmantojot acu skenēšanas datus un mašīnmācīšanos, pētnieki ir apstiprinājuši, ka mākslīgais intelekts var pamanīt smalkas Parkinsona slimības pazīmes gadiem ilgi pirms tiek uzstādīta klīniskā diagnoze.
Jaunajā pētījumā atklāts, ka ar acu skenēšanu pacientiem var atklāt Parkinsona slimības pazīmes septiņus gadus pirms tās diagnosticēšanas.
Līdz šim apjomīgākajā pētījumā par tīklenes attēlveidošanu Parkinsona slimības gadījumā pētniekiem izdevās parādīt, kā slimības klātbūtni norādošos marķierus varēja identificēt vairākus gadus pirms klīniskās diagnozes.
Pētījuma autoru komanda izmantoja mākslīgo intelektu (AI) un mašīnmācīšanos, lai noteiktu slimības marķierus acu skenējumos, izmantojot AlzEye datu kopu, kurā ir dati par vairāk nekā 250 000 cilvēku, kas saista tīklenes attēlus un skenējumus ar Apvienotās Karalistes Nacionālās veselības aprūpes sistēmas (NHS) slimnīcu ierakstiem par sirds un asinsvadu un neirodeģeneratīvajām slimībām.
Pēc tam rezultātus atkārtoja, izmantojot plašāku Apvienotās Karalistes Biobankas datubāzi, kurā ir veselīgi brīvprātīgie.
Iegūtie rezultāti liecina par turpmāku attīstību "okulomikas" jomā, kas ir acu skenēšanas datu izmantošana, lai atklātu slimību un stāvokļu pazīmes, tostarp Alcheimera slimību, multiplo sklerozi un šizofrēniju.
Acu skenēšana un acu dati ir izmantoti arī, lai atklātu noslieci uz augstu asinsspiedienu, sirds un asinsvadu slimībām un diabētu.
"Lai gan mēs vēl neesam gatavi prognozēt, vai cilvēkam attīstīsies Parkinsona slimība, mēs ceram, ka šī metode drīzumā varētu kļūt par pirmskrīninga rīku cilvēkiem ar slimības risku," teica vadošais autors Dr. Zīgfrīds Vāgners no UCL Oftalmoloģijas institūta un Moorfields Eye Hospital.
Parkinsona slimība ir progresējoša neiroloģiska saslimšana, kad smadzenēs nav pietiekams dopamīna daudzums, kas laika gaitā pasliktinās.
Galvenie simptomi ir nevadāma ķermeņa daļu trīce, lēnas kustības, stīvi un neelastīgi muskuļi, taču var būt arī psiholoģiski simptomi, piemēram, depresija, ožas zudums un atmiņas problēmas.
Pētnieki cenšas atrast veidus, kā to atklāt agrāk, jo agrīnāka atklāšana varētu sniegt iespējas palēnināt slimības progresēšanu.
