Kas draud tiem, kas dzer par maz ūdens?
Lai gan daudziem no mums, īpaši vecākiem cilvēkiem, negribas dienas laikā starp ēdienreizēm dzert ūdeni, ir ļoti svarīgi katru dienu uzņemt pietiekami daudz šķidruma, jo tas ļauj izvairīties no hroniskām slimībām un var pat pagarināt dzīves ilgumu.
Pētnieki no ASV Nacionālo veselības insitūtu trešās lielākās iestādes – Nacionālā sirds, plaušu un asins institūta (NHBLI) – atklāja, ka cilvēki, kas nedzer pietiekami daudz ūdens, biežāk saslimst ar sirds un plaušu slimībām un priekšlaikus mirst.
Pētnieki analizēja 11 255 cilvēku veselības datus, kas bija apkopoti 30 gadus, un secināja, ka tiem, kam bija augsts nātrija līmenis serumā (kas liecina, ka organismam trūkst ūdens), bija par 64 % lielāks risks iedzīvoties hroniskās veselības problēmās, ieskaitot sirds mazspēju, insultu, asinsvadu slimības, plaušu slimības, otrā tipa cukura diabētu un demenci.
Organisma nodrošinājums ar ūdeni ietekmē 15 bioloģiskos marķierus, tostarp asinsspiedienu, holesterīna līmeni un cukura līmeni asinīs. Institūta pētniece Natālija Dmitrijeva pat apgalvo, ka ūdens uzņemšana pietiekamā daudzumā var palēnināt novecošanu un pagarināt bez slimībām nodzīvoto dzīves ilgumu.
Sievietēm katru dienu vajadzētu izdzert 2,2 litrus ūdens, vīriešiem – no diviem līdz trim litriem ūdens. Šķidrumu organismam nodrošina arī tēja, augļi un dārzeņi, un pat kafija, lai gan kafiju saista ar pastiprinātu šķidruma izvadīšanu no organisma, savukārt augļi un dārzeņi vairāk uztverami kā ēdiens. Un vēl pētnieki iesaka pievērst uzmanību lietotajiem medikamentiem, jo atsevišķām zālēm ir dehidratējošs efekts.
Kopumā mēs dzeram ūdeni par maz – puse pasaules iedzīvotāju neizdzer pat minimumu – pusotru litru ūdens dienā.
