Demences slimnieku 10 izpausmes, un kā ar tām sadzīvot tuviniekiem?
Kā palīdzēt mammai vai tētim labāk tikt galā ar demences izpausmēm, kuras ne vien grūti pieņemt, bet kas vienkārši mēdz tracināt?
Vairums cilvēku saista demenci ar pamatīgu atmiņas zudumu. Taču pastāvīga atkārtošanās, atteikšanās dzert zāles vai mazgāties, aizklīšana no mājām un agresija ir tikai dažas no satraucošām uzvedības izpausmēm, ko izraisa Alcheimera slimība un citas demences formas. Dažreiz vienīgais un labākais veids – mainīt pašiem savu attieksmi pret postošo uzvedību, ko izraisa šī slimība.
Ceļš cauri ellei
Statistika liecina, ka ar demenci saslimst aptuveni 3 % pieaugušo vecumā no 70 līdz 74 gadiem, ap 22 % vecumā no 85 līdz 89 gadiem un 33 % no 90 gadiem. Skaidri redzama ar vecumu pieaugoša tendence, turklāt sievietēm saslimšanas risks ir nedaudz lielāks nekā vīriešiem.
Ne mēs, ne mūsu mīļie nav pasargāti no demences jeb kognitīvo funkciju – domāšanas, atcerēšanās un spriešanas – zuduma tādā mērā, ka tas traucē cilvēka ikdienas dzīvi un aktivitātes. Biežākās izpausmes ir uzvedības un personības izmaiņas, nespēja sevi kontrolēt un neatbilstoša sociālā uzvedība.
Atkarībā no demences formas un stadijas simptomi var tikai viegli ietekmēt cilvēka funkcionēšanu – kad zaudē atslēgas vai nevar atrast brilles – vai to padarīt pilnībā atkarīgu no citiem. Alcheimera slimība, kas ir demences visizplatītākā forma (60–70 % gadījumu), var progresēt no viegla atmiņas zuduma līdz nespējai uzturēt sarunu un reaģēt uz vidi.
Demences parastā gaita tāda arī ir.
Agrīnā demences stadijā cilvēks aizmirst tikko dzirdētu informāciju, atkārto vienus un tos pašus jautājumus, stāsta vienus un tos pašus stāstus, nespēj atrast vārdus, pazaudē laika izjūtu.
Pakāpeniski kļūst aizvien grūtāk veikt sarežģītākus ikdienas uzdevumus, piemēram, gatavot ēdienu, uzkopt māju, rīkoties ar naudu. Cilvēks var zaudēt interesi par lietām, kas agrāk patika, kļūt apātiskāks, vieglāk aizkaitināms un satraucams. Stāvoklim un atmiņai vēl vairāk pasliktinoties, cilvēks sāk apmaldīties pazīstamās vietās, viņam nepieciešama palīdzība pašaprūpē un parādās personības traucējumi, piemēram, viņš var kļūt par nevajadzīgu mantu vācēju, kļūt aizdomīgs, baidīties no apzagšanas.
Demences vēlīnā stadijā cilvēks kļūst pilnībā atkarīgs no aprūpētāja, neorientējas ne vietā, ne laikā, neizprot apkārt notiekošo, nespēj veikt tik elementāras darbības kā ēšana vai labierīcību izmantošana, bieži nepazīst tuviniekus, viņam var parādīties agresivitāte, paranoja, halucinācijas.
Viens no demences, Alcheimera un līdzīgu slimību diagnozes testiem ir pulksteņa zīmēšana – cilvēkam jāuzzīmē pulkstenis ar stundu un minūšu iedaļām un rādītājiem noteiktā pozīcijā. Patiesībā pulkstenis – tas ir tik dziļi simboliski! Joprojām demenci nevar izārstēt. Ir zāles un citas ārstēšanas metodes, kas var palīdzēt cīnīties ar demences simptomiem. Taču – tik-tak, tik-tak – laiks rit, un arī demence neapturami progresē.
