“Tas nav normāli!" Kāpēc “Grindeks” zāles Lietuvā maksā sešas reizes lētāk nekā Latvijā?

Izrādās, ka viss nemaz nav tik vienkārši, kā no sākuma rādās. Lietuvā (tāpat kā Igaunijā) “Memantine” par lētāku cenu var nopirkt tikai vietējie, kuriem recepti izrakstījis lietuviešu ārsts. Arī latvietis ar Latvijas ārsta izrakstītu recepti var iet uz Lietuvas, tāpat kā uz jebkuru citu Eiropas Savienības dalībvalsts, aptieku, bet tur viņam par šo zāļu iepakojumu būs jāmaksā pilna cena – vairāk nekā 30 eiro, nevis piecarpus eiro kā lietuviešiem (Latvijas aptiekās šī medikamenta vidējā cena ir 30,46 eiro). 

“Gribas skaļi kliegt!”

Ronija Andersone sociālajā tīklā “Facebook” pauž savu sašutumu: “Neesmu no tiem, kam Latvijā viss ir slikti, bet ir tādas reizes, kad gribas skaļi kliegt, ka jābeidz vienreiz šī iedzīvotāju apčakarēšana. Es negrasos iedziļināties visos smalkumos un attiecīgo instanču aizkulišu peripetijās, pievērsties lobiju un ieinteresēto personu nozīmei šajā lietā, taču KĀPĒC es mammai Lietuvā konkrētas zāles varu nopirkt aptuveni piecas reizes lētāk, nekā tās maksā pie mums?

Kurš tieši Latvijā ienīst savus pilsoņus (šajā gadījumā sirmgalvjus, kuriem šis medikaments vajadzīgs) tik ļoti, ka gatavs noplēst septiņas ādas pār acīm, lai tikai iedzīvotos uz slimu cilvēku rēķina? Es vēl varētu saprast cenas svārstības 30-50 procentu robežās (kaut gan arī tas nebūtu normāli) bet, ja zāles maksā par 500% un pat 600% vairāk, tad taču kaut kas Latvijā ar šo lietu nav kārtībā, vai ne?

Kāpēc? Kāpēc kāds Latvijā tik ļoti ienīst savas valsts iedzīvotājus? Intereses pēc ieskatījos internetā un atradu kādu interesantu lietu. Tiešām - viens un tas pats mūsu pašu “Grindeks” ražots medikaments Lietuvā maksā 5,68 eiro, kamēr mēs Latvijā to pērkam par 34,69 eiro? Patiešām? Kas tieši man jāpiesauc? Kam es varu izkliegt sāpi, ka TAS NAV NORMĀLI? Bet varbūt es kļūdos?”

Interneta vietnē Apteka.lv, kas nav ne interneta aptieka, ne zāļu tirgotava, publicēta šī medikamenta cenas šokējošā atšķirība. Apteka.lv minēts, ka tā nenodarbojas ar zāļu tirdzniecību un to cenu skaidrojumu, bet tikai “savāc un apkopo publiski pieejamo, atvērto informāciju par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interneta aptieku publicētajiem medikamentu piedāvājumiem”. Tā kā cenas tiek iegūtas ar mākslīgā intelekta un privāto algoritmu palīdzību, tad pie datiem nav speciālistu komentāru. Jauns.lv skaidroja situāciju ar “Memantine” cenām.

Alcheimera slimības ārstēšanu Latvijā nekompensē

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa skaidro: “Konkrētajā gadījumā zāles “Memantine Grindeks” Lietuvā un Igaunijā ir iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā un šo zāļu terapija Lietuvas pacientiem ir apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem 100% apmērā, bet Igaunijā 50% apmērā. Tādēļ arī pati zemākā šo zāļu cena ir Lietuvā, augstāka ir Igaunijā, bet visaugstākā Latvijā, kur tās nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā un to iegāde pacientiem netiek apmaksāta.

  
Kompensējamām zālēm ir stingrāki zāļu cenu veidošanas principi, salīdzinot ar pārējām recepšu zālēm. Atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem zāļu cena tiek salīdzināta ar citu valstu cenu un nedrīkst būt augstāka kā Lietuvā un Igaunijā, ir paredzēti vēl citi konkurenci veicinoši un zāļu cenu mazinoši pasākumi, to skaitā sarunas ar ražotāju par zāļu cenas samazināšanu, kas veicina cenu būtisku samazināšanu, salīdzinot ar zāļu cenu veidošanas principiem, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā. Arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN) recepšu zālēm Lietuvā ir 5%, Igaunijā 9%, kamēr Latvijā 12%”.

To apliecina arī “Mēness aptiekas” Pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja Evita Jurjāne-Nelsone: „Šīs konkrētās zāles ir iekļautas Lietuvas kompensējamo zāļu sarakstā (KZS), tāpēc to cenu Lietuvā daļēji vai pilnībā kompensē valsts. Ikviena Latvijā pieejamā medikamenta cenu, izvērtējot dažādus zāļu tirgus aspektus, nosaka tā ražotājs, un Ministru kabineta noteikumi Nr. 803 regulē pieļaujamo lieltirgotavas un aptiekas  piecenojumu ražotāja noteiktajai cenai.

Informācija par to tiek publicēta zāļu reģistrā Zāļu valsts aģentūras mājaslapā. KZS sarakstā iekļautās zāles vienmēr pacientam izmaksā lētāk. Mūsu valstī kompensējamo zāļu sarakstā šīs recepšu zāles nav iekļautas un pacientam ir jāsedz pilna summa no saviem līdzekļiem. Plašāka slimību diagnožu un to ārstēšanai vajadzīgo zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā būtu nozīmīgs risinājums medikamentu pieejamībai Latvijas iedzīvotājiem”.

Lamā farmaceitus, bet vainīgs valsts budžets

Farmācijas akciju sabiedrības “Grindeks” pārstāve Solveiga Muceniece: “Lietuvas un Latvijas valstu veselības politikas ir atšķirīgas. Piemēram, Alcheimera slimības medikamenti Latvijā nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Līdz ar to, veidojas krasa cenas atšķirība, ko visvairāk izjūt pacients, kuram ir nepieciešamas konkrētās zāles.

Šāda situācija raisa sabiedrībā lielu neizpratni par zāļu augsto cenu, un nereti tieši zāļu ražotājs tiek vainots par augstajām cenām, lai gan valsts loma šajā jautājumā ir ļoti nozīmīga.

Jāatzīmē, ka valsts zāļu kompensācijas sistēma gadu gaitā ir izveidojusies ļoti sarežģīta un grūti saprotama pat speciālistiem. Nepieciešams uzsākt zāļu kompensācijas sistēmas pārveidi. Protams, sistēmas maiņa bez būtiska valsts finansējuma palielinājuma neuzlabos iedzīvotāju pieejamību medikamentiem”.
 
Arī Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute norāda, ka zāļu cena aptiekā veidojas no daudzu un dažādu faktoru kopuma: 

“Valstij ir ietekmīga svira zāļu cenas regulējumam - un tā ir valsts kompensētās zāles. Ražotāji ir ieinteresēti, lai viņu zāles būtu šajā konkrētas valsts sarakstā - tā ir zināma garantija par noteiktu pārdošanas apjomu, kas ir daļēji prognozējams. Tāpēc ir satraukums, ka Latvijas valsts zāļu kompensēšanai atvēl nesamērīgi mazu naudas apjomu, kas ir viens no faktoriem, ka spriedze ap zāļu pieejamību cenu dēļ pieaug.

Tā ir liela netaisnība, ka farmaceitiem, kuri sniedz farmaceitisko aprūpi iedzīvotājiem, jau gadiem jāuzklausa iedzīvotāju pārmetumi par zāļu cenām. Šie pārmetumi jāadresē vispirms politiķiem un valsts instancēm, kas veido valsts politiku un nosacījumus visā zāļu izplatīšanas ķēdē”.

Zāļu valsts aģentūra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane piebilst: “Jāņem vērā, ka zāļu ražotājs ir tiesīgs savām zālēm dažādās valstīs noteikt atšķirīgu cenu un katrā valstī tiek piemērots gan atšķirīgs PVN, gan arī uzcenojuma aprēķins, ko nosaka konkrētās valsts normatīvais regulējums, kā arī aptiekām nav aizliegts zāles tirgot par cenu, kas nepārsniedz maksimāli pieļaujamo cenu”.

Latvija atkal pēdējā vietā starp Baltijas valstīm

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere izrēķinājusi, ka mēs kompensējamo zāļu pieejamības ziņā no Baltijas valstīm esam pēdējā vietā.

“Mēs varam daudz ko runāt, bet tas ir fakts, ka zāļu iegādes kompensācijas izdevumi ambulatorajiem pacientiem ir zemākie Baltijā,” Inese Kaupere paudusi portālam nra.lv. Visaugstākie izdevumi uz vienu pacientu kompensējamām zālēm ir Lietuvā - 172 eiro, Igaunijā tie ir tuvu 160 eiro, savukārt Latvijā nesasniedz 120 eiro gadā. Šogad Latvijas valsts budžets kompensējamo medikamentu iegādei paredzējis 250,2 miljonus eiro. Un Latvija naudas atvēlēšanas kompensējamajiem medikamentiem ziņā no savām kaimiņvalstīm atpaliek jau vairākus gadus.

Tomēr problēma, ka pacientiem ne vienmēr ir pa kabatai nepieciešamie medikamenti, ir ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Tā šī gada 26. aprīlī  Eiropas Komisija, veicot pēdējos 20 gados lielāko reformu, ierosināja pārskatīt ES farmācijas tiesību aktus, lai tos padarītu dinamiskākus, elastīgākus un labāk pielāgotus iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām visā ES.

Šī “pārskatīšana” sola zāles padarīt pieejamākas, piekļūstamākas un cenas ziņā pieņemamākas. Eiropas Komisija informē, ka viens no galvenajiem šīs reformas mērķiem ir “izveidot zāļu vienoto tirgu, nodrošinot, ka visiem pacientiem visā ES ir savlaicīga un vienlīdzīga piekļuve drošām un efektīvām zālēm par pieņemamu cenu”. Tā kā atliek vien cerēt – ja ne mēs paši reorganizēsim un padarīsim medikamentu tirgu pacientiem draudzīgāku, tad Eiropa mūs piespiedīs to izdarīt.

Jāteic, ka līdz nesenam laikam bez Latvijas “Memantine” iegādi ar atlaidi nenodrošināja vēl tikai divas ES valstis – Bulgārija un Malta.