Skaidrībā palīdz tikt endokrinologs

Endokrinoloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības izpēti, tās traucējumu diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi. Tagad arī Lāzermedicīnas klīnikas komandai pievienojusies endokrinoloģe

, kuru aicinājām uz sarunu. Vairāk par endokrinologa pakalpojumiem lasiet

- Hipofīzes priekšējā daiva ir visu hormonu «diriģents», kas nosaka hormonālo līdzsvaru organismā, «diriģējot» gan vairogdziedzeri, gan aizkuņģa dziedzeri, gan virsnieres, gan epitēlijķermenīšus, gan olnīcas, sēkliniekus – visus orgānus, kas ražo hormonus. Epitēlijķermenīši ir atbildīgi par kalcija vielmaiņas līdzsvaru organismā. Ja pacientam  neskaidru iemeslu dēļ netipiskā vecumā vai arī lielā ātrumā progresē osteoporoze un nierakmeņi, kas arī ir saistīti ar kalcija vielmaiņas traucējumiem, tad jāizslēdz iespējama epitēlijķermenīšu patoloģija. Visbiežāk tā ir adenoma vienā epitēlijķermenītī –  tas palielinās un pastiprināti izdala parathormonu, tas savukārt izvada kalciju no kauliem, tie kļūst trausli, pieaug lūzumu risks un veidojas nierakmeņi – šīs ir slimības, ko var atrast citu specialitāšu ārsti, kuri tad arī visbiežāk pacientus nosūta pie endokrinologa. Savukārt aizkrūts dziedzeris ir rudimentārs atvasinājums, kas nepiedalās aktīvā hormonu līdzsvara nodrošinājumā.

- Tā kā pieejama diezgan plaša informācija gan interneta vidē, gan presē, cilvēki arvien vairāk zina, kas ir endokrinologs. Visvairāk ambulatori pie endokrinologa vēršas pacienti, kuriem ir problēmas ar vairogdziedzeri. Tās mūsdienās diagnosticē arvien biežāk, jo ultrasonoskopiska izmeklēšana ir plaši pieejama; tāpat arī ginekologi nosūta pie endokrinologa sievietes, kuras plāno grūtniecību, iesaka pārbaudīt vairogdziedzera hormonu līmeni un cukura rādītājus.  Ir arī retāk  sastopamas slimības – virsnieru dziedzera hormonu traucējumi, augšanas hormonu traucējumi, kalcija vielmaiņas hormonu traucējumi, osteoporoze u.c. Internetā var atrast daudz informācijas, īpaši par vairogdziedzeri. Cilvēki zina, ka vairogdziedzeris piedalās gan vielmaiņas regulācijā, gan dažādos citos procesos, kas saistīti gan ar termoregulāciju, gan ar tauku vielmaiņu, gan ar  sirdsdarbību.

- Cilvēkiem ar lieko svaru ir īpaša vēlme pārbaudīt vairogdziedzeri, jo šķiet – tas labi nestrādā, tātad atliek koriģēt vairogdziedzera darbību un problēma būs atrisināta. Bieži gribas arī atrast kādu vaininieku tā vietā, lai pārkārtotu savas prioritātes un mainītu dzīvesveidu. Ja vielmaiņu organismā regulētu tikai vairogdziedzeris, tad jau dzīve būtu vienkārša – mēs sakārtotu vairogdziedzera hormonus un visu būtu tievi, skaisti un laimīgi. Bet diemžēl mūsu konstitucionālo tipu, lieko svaru un to, kādi esam, nosaka vesela virkne faktoru, sākot ar gēniem, dzīvesveidu, vairogdziedzera hormoniem, cukura un insulīna «saimniecību», sievišķajiem hormoniem, virkni dažādu peptīdu, kas iesaistās šajā procesā, un apetītes regulatoriem. Tas ir komplekss un komplicēts mehānisms. Ja internetā palasa vairogdziedzera slimību pazīmes, tad katra sieviete var atrast vismaz četras pazīmes, kas liecina par palēninātu un vēl četras, kas liecina par paātrinātu vairogdziedzera darbību. Jo visi mēs esam noguruši, visiem  reizēm ir trauksme un lielāko daļu sieviešu parasti neapmierina viņu svars.

- Mēs varam objektīvi pārbaudīt, kā strādā vairogdziedzeris, veicot analīzi vairogdziedzera hormonu noteikšanai. Ja rādītāji ir normas robežās, tad ne nogurumu, ne sirdsklauves, ne lieko svaru ar vairogdziedzera darbību saistīt nevaram. Savukārt, veicot vairogdziedzera ultrasonoskopijas izmeklējumu, mēs novērtējam vairogdziedzera izmērus un struktūru, pārbaudām, vai tajā nav kādas izmaiņas – mezgli, cistas, tireoidīts – tas var būt gan autoimūns iekaisums, kas  parasti izpaužas ar hormonu traucējumiem, gan subakūts iekaisums, kas var norisināties ar sāpēm kaklā, rīšanas traucējumiem un paaugstinātu temperatūru – tā cēlonis parasti ir vīrusu infekcija.

Ļoti bieži izmaiņas vairogdziedzerī atklāj nejauši, piemēram, pārbaudot galvas un kakla asinsvadus, konstatē kādu cistu vai nelielu mezgliņu, ko senāk nemaz nepamanītu, tāpat arī, pārbaudot krūšu dziedzerus, speciālists piedāvā apskatīt arī vairogdziedzeri un faktiski vecumā pēc 45 – 50 gadiem katrai otrajai sievietei var konstatēt zināmas izmaiņas, kas lielākoties ir labdabīgas. Endokrinologs  paskaidro, kāda ir tālākā taktika, vai šo veidojumu vajadzētu novērot, cik bieži, neskaidrākos gadījumos veic biopsiju – ar smalku adatiņu sonogrāfijas kontrolē paņem šūnas un izpēta zem mikroskopa. Katrā šādā gadījumā endokrinologs individuāli pacientam izskaidro, kā tālāk rīkoties.

- Šīs sūdzības ir saistītas ar biežākajām endokrīnajām slimībām – slāpes un bieža urinēšana raksturīga cukura diabētam. Šie simptomi ne vienmēr ir ļoti izteikti, bet pie endokrinologa iesaku iet visiem, kuru tuviem radiniekiem ir diabēts, jo, kā zināms, 2. tipa diabētam ir raksturīga ģenētiskā pārmantotība. Ne paaugstināts cukura un holesterīna līmenis, ne paaugstināts asinsspiediens sākumā netraucē. Tas nesāp kā zobi vai vēders, toties ļoti bojā asinsvadus un cukura diabēta pirmā izpausme nereti ir infarkts vai kāda cita asinsvadu katastrofa. Pacientam nonākot slimnīcā un veicot izmeklējumus, analīzes rāda, ka paaugstināts cukura līmenis patiesībā ir bijis jau sen, par to liecina glikētā hemoglobīna rādītāji. Tiem, kuriem ir citi sirds un asinsvadu slimību riska faktori – liekais svars, paaugstināts holesterīna līmenis un paaugstināts asinsspiediens, arī veidojas citi metaboli traucējumi, piemēram, žultsakmeņi, podagra, mēs  iesakām kontrolēt cukura rādītājus, jo diabēta izplatība visur pasaulē dramatiski pieaug, arī Latvijā jau ir ap 85 tūkstošiem 2. tipa diabēta pacientu. Virknei cilvēku ir prediabēts, kas izpaužas ar glikozes tolerances traucējumiem – tā ir riska grupa un ir ļoti svarīgi atcerēties, ka diabēta vēlīnās komplikācijas, kas bojā gan lielos asinsvadus sirdī un smadzenēs, gan mazos acs tīklenes asinsvadus un nieru asinsvadus, sāk attīstīties jau prediabēta stadijā, tādēļ ļoti svarīgi ir to laikus diagnosticēt. Slāpes un biežā urinēšana liecina, ka cukura līmenis ir paaugstināts ilgāku laiku un ir jau kāds asinsvadu bojājums. Arī grūti dzīstošas brūces vairāk sastopamas ilgstoši slikti kompensēta diabēta gadījumā, bet tādas raksturīgas arī pacientiem ar hroniskām slimībām, kas var būt gan reimatoloģiskas, gan saistītas ar nierēm vai aknām, bet svarīgi ir paralēli kontrolēt cukura līmeni asinīs un, ja tas paaugstināts, iet pie endokrinologa. Tādi simptomi kā sirdsklauves, uzbudinājums, pastiprināta svīšana un nespēks bieži atgādina arī veģetatīvās nervu sistēmas slimību simptomus un reizēm tos vienkārši izraisa saspringtais dzīves ritms. Bet arī šajā gadījumā vajag objektīvi pārbaudīt, vai simptomi nav saistīti ar vairogdziedzera slimību. Kakla formas izmaiņas biežāk raksturīgas jaunām meitenēm – vairogdziedzerī izveidojas cistas – labdabīgi, ar šķidrumu pildīti pūslīši, kurus aptver pabieza kapsula. Ja cista traucē, to izoperē.

- Viena grupa ir tie, kuriem ģimenē ir diabēts vai citas endokrīnās slimības, kas  mēdz ģenētiski pārmantoties. Otra lielākā grupa – sievietes, kuras plāno grūtniecību.  Viņām ir ļoti svarīgi pārbaudīt  vairogdziedzera funkciju, jo grūtniecības laikā mātes vairogdziedzera hormoni absolūti nepieciešami pilnvērtīgai augļa attīstībai un smadzeņu nobriešanai. Bērnam pirmajā grūtniecības trimestrī vēl nav attīstījies savs vairogdziedzera aizmetnis un viņš ir pilnīgi atkarīgs no mātes.

-  Ļoti svarīgi ir savlaicīgi izrunāt ēšanas ieradumus – topošajai māmiņai nav jāēd par diviem, sevišķi, ja jau ir liekais svars, paaugstināts asinsspiediens. Gandrīz visām grūtniecēm veic glikozes tolerances testu, un, ja atklājas t.s. gestācijas diabēts, kas parādās tieši grūtniecības laikā, ginekologs nosūta viņas pie endokrinologa. Rrunājam par pareizu uzturu, izsniedzam glikometrus, mācām, kā kontrolēt cukura rādītājus. Parasti veidojas laba sadarbība, jo grūtniecība ir tas brīdis, kad sieviete visvairāk saņemas un ir ļoti motivēta rūpēties par sevi un gaidāmo bērniņu.