Kāju kustināšana miegā var liecināt par nopietniem veselības sarežģījumiem
Patlaban Latvijā notiek parakstu vākšana, lai miega izmeklējumus iekļautu valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā. Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste un pediatre Marta Celmiņa intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka miega izmeklējumi ir ļoti būtiski daudziem pacientiem, lai varētu uzlabot viņu veselību un dzīvi. Piemēram, cilvēkiem, kuri visu nakti neapzināti kustina kājas, ir ļoti saraustīts miegs, pazeminātas darbaspējas un slikta dzīves kvalitāte.
Ārste skaidroja, ka ar miega traucējumiem Latvijā sirgst gan sievietes un vīrieši, gan bērni.
Miega medicīna ir atsevišķa nozare līdzīgi kā, piemēram, kardioloģija un endokrinoloģija. Miega medicīna ietver sešas lielas miega traucējumu grupas.
Izplatītās bezmiega problēmas
Pirmajā miega traucējumu grupā ir ar bezmiegu saistītās grūtības, piemēram, cilvēkam ir grūtības iemigt, viņš pārāk agri no rīta ceļas vai naktī pamostas un nevar vairs aizmigt.
Visbiežāk šo traucējumu gadījumos nav nepieciešami miega izmeklējumi.
Krākšana nav tik nevainīga, kā bieži vien domājam
Otrajā grupā ir elpošanas traucējumi miegā - kaut kādu iemeslu dēļ cilvēkam ir problēmas elpot miegā. Šajā grupā ir arī bieži izplatītā krākšana, kā arī cilvēki ar dažādām hroniskām slimībām, sirds asinsvadu slimībām, hronisku obstruktīvu plaušu slimību jeb HOPS, kas Latvijā ir ļoti bieži sastopama.
Arī cilvēkiem ar dažādām citām slimībām būtu jāveic miega izmeklējumi, lai pārliecinātos, vai viņiem nav elpošanas traucējumi miegā. “Iedomājieties, ka mēs miegā atslābstam, bet kaut kas nosprosto elpceļus no ārpuses, piemēram, liekais svars (kas Latvijā nav retums), aukslēju mandeles, tautā pazīstamie adenoīdi, izmainīts sakodiens.
Smadzenes dod signālu, ka cilvēkam ir jāelpo, viņš cenšas elpot, bet viņa kakls ir pilnīgi aizkritis ciet, tāpēc viņš nevar ieelpot, viņam krītas skābekļa daudzums smadzenēs. Tad smadzenes viņu pamodina, lai viņš atsāktu elpošanu. Tā rodas krākšana.”
Slimības ar dīvainu uzvedību miegā
Trešajā grupā ir parasomnijas pacienti, kurus raksturo dīvaina uzvedība miegā. Piemēram, mēnessērdzība, runāšana miegā, nakts bailes. Ļaudis mēdz naktī pamosties un sākt kliegt, bet paši to nezina, jo ir dziļi aizmiguši.
Šīs problēmas vairāk tipiskas bērniem, bet retākos gadījumos mēdz būt arī pieaugušajiem.
Pieaugušajiem daudz biežāk ir nakts murgu slimība. “Ja mēs katrs kādu reizi redzam kādu sliktu sapni, tas ir normāli, bet ir cilvēki, kas ļoti bieži murgo. Tas var ietekmēt viņu dzīves kvalitāti.” Šajā grupā lielākoties nav nepieciešams veikt miega izmeklējumus.
Miegā spārda un spirina kājas
Ceturtajā grupā ir kustību traucējumi miegā. “Piemēram, varbūt kāds ir pamanījis, ka viņa gultas partneris guļ nemierīgi, spārdās, kustina vai spirina kājas. Varbūt kādam pašam ir pazīstama sajūta, ka pirms miega nav, kur likt kājas, tās gandrīz pašas kustas. Tā ir ļoti nepatīkama sajūta.
Zinu pacientus, kas bijuši ļoti miegaini. Izrādās, ka viņi praktiski visu nakti kustina kājas, paši to neapzinoties. Tādā veidā viņu smadzenes uzmodina ķermeni, bet viņi to nepamana. Viņiem miegs ir tik slikts, ka nedod nekādu atpūtu, tāpēc cilvēks dienas laikā visu laiku ir miegains.” Varam iedomāties, cik sliktas ir šī cilvēka darbaspējas un dzīves kvalitāte!
Iekšējā pulksteņa darbības traucējumi
Piektajā miega traucējumu grupā ir diennakts ritma traucējumi, cilvēka iekšējā pulksteņa darbības traucējumi. Piemēram, kāda cilvēka iekšējais pulkstenis ir noregulēts tā, ka domā: diennaktī ir nevis 24 stundas, bet gan 25 vai 26 stundas.
Traucējumi var būt saistīti ar maiņu darbu vai laika joslu maiņu, īpaši tad, ja jāceļo uz ļoti tālām valstīm.
Jauniešiem bieži sastopams traucējums ir aizkavētās miega fāzes sindroms. Tas nozīmē, ka viņu smadzenes liek justies miegainam vēlāk nekā parasti, piemēram, pulksten 2, 3, 4 vai pat 5 naktī. Lielākoties šajā grupā pacientiem nav nepieciešams veikt miega izmeklējumus.
Noguļ 16 stundas, bet vienalga vēlas diendusu
Savukārt sestajā grupā ir centrālās hipersomnolences jeb miegainības slimības, kas rodas nervu sistēmas, smadzeņu darbības traucējumu rezultātā. Viena no šīm saslimšanām ir narkolepsija, kas ir reta slimība.
Narkolepsija un tai līdzīgās slimības varētu skart līdz 3000 Latvijas iedzīvotāju. Tās ir slimības, kuru laikā cilvēks jūtas ārkārtīgi miegains. Lai cik daudz gulētu, viņš jūtas miegains. Viņš naktī var nogulēt pat 16 stundas, bet tik un tā gribēt gulēt diendusu.
Šādos gadījumos noteikti vajadzīgi miega izmeklējumi. Tie jāveic miegainības slimību gadījumos (kad cilvēks jūtas miegains, lai gan naktī guļ gana daudz stundu), kā arī tad, ja ir aizdomas par elpošanas traucējumiem miegā.
Ne katrai miega problēmiņai vajadzīgi nopietni izmeklējumi
“Nav tā, ka katram, kuram ir kāda neliela miega problēmiņa, uzreiz metīsies virsū ar miega izmeklējumu,” ārste teica, taču norādīja, ka nopietnas miega slimības, kas ir neatklātas un neārstētas, kļūst par nozīmīgu riska faktoru dažādām veselības problēmām, piemēram, insultam, infarktam, 2.tipa cukura diabētam, liekajam svaram, depresijai un citām.
Turklāt cilvēki ar neārstētām miega slimībām četras reizes biežāk izraisa auto satiksmes negadījumus.
Miega izmeklējumus var veikt gan mājās, gan miega laboratorijā
Kā izpaužas miega izmeklējumi? Celmiņa skaidroja, ka bērniem miega izmeklējumi tiek veikti tikai miega laboratorijā, bet pieaugušajiem izmeklējumi lielākoties notiek mājās.
Tas nozīmē, ka pacientiem uz mājām līdzi iedod speciālu aparātu un parāda, kā to darbināt. Pirms gulēšanas pacienti ieslēdz aparātu, kas mēra viņu sirdsdarbību, elpošanu, skābekļa daudzumu. No rīta pacienti nogādā šo aparātu miega laboratorijā, kur ārsts apskata iegūtos datus.
Nopietnākie un sarežģītākie izmeklējumi pieaugušajiem notiek miega laboratorijā, jo tajos apkopo ļoti daudz dažādu datu, piemēram, veic arī videoierakstu, lai redzētu, vai pacientam miegā ir dīvainas kustības.
Turpinās parakstu vākšana
Patlaban notiek parakstu vākšana, lai miega izmeklējumus iekļautu valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā.
Portālā "Manabalss.lv" jau savākts vairāk nekā 1800 parakstu.
Par šo jautājumu jālemj Nacionālā veselības dienesta speciālistiem.
