Kāpēc mēs miegā noraustāmies un kā no tā izvairīties?

Miega krampji ir muskuļu kontrakcijas, kas dažiem cilvēkiem rodas aizmigšanas laikā. Tie var būt līdzīgas muskuļu krampīšiem.

Miega krampji ir miega mioklonusa paveids. Tas ir zinātnisks nosaukums ķermeņa kustībām, ko ķermenis veic miega laikā vai aizmigšanas laikā.

Daži miega krampji ir viegli un gandrīz nemanāmi. Citi var būt intensīvi – tos, visticamāk, ir piedzīvojis ikviens, kurš ir bijis tuvu aizmigšanai un tad sajutis pēkšņu saraustīšanos, kas liek pamosties.

Miega krampji ir bieži sastopami un rodas nejauši. Lai gan precīzs šo krampju cēlonis nav skaidrs, daži faktori var palielināt to iespējamību.

Miega krampji nav bīstami. Personai, kas tos piedzīvo, nav jākonsultējas ar ārstu vai jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja vien tie nerada stresu vai citus simptomus, piemēram, nesaturēšanu, šoku, sāpes vai apjukumu.

Līdztekus miega krampjiem var būt arī citi simptomi, piemēram, krišanas sajūta, sajūtas, kas līdzīgas strāvas triecienam, halucinācijas vai spilgts sapnis.

Šīs sajūtas nenozīmē, ka cilvēkam ir kādas citas veselības problēmas, par kurām vajadzētu uztraukties. Tomēr, ja krampji ir intensīvi, tie var traucēt cilvēkam aizmigt, izraisot bezmiegu.

Tomēr zinātnieki ir izvirzījuši idejas un teorijas par to, kāpēc šādi miega krampji rodas.

Kā viens no iemesliem varētu būt milzīgs nogurums un bezmiegs. Tāpat tie var rasties, ja cilvēks aizmieg sev neērtā pozā. Ja miega krampji traucē, iespējams, kofeīna, nikotīna un alkohola samazināšana var palīdzēt. Arī augsts stresa līmenis un panika var traucēt atslābināties pirms miega.

Ikviens, kam ir bažas par biežām miega krampji un vispārējo veselības stāvokli vai miega kvalitāti, var konsultēties ar ārstu.

Dažos gadījumos veselības aprūpes speciālisti var izrakstīt medikamentus, lai palīdzētu iegūt mierīgāku aizmigšanu.