Kad moka pavasara nogurums: kā no tā paglābties?

Ar nogurumu ķermenis ziņo, pirmkārt, par vajadzību piebremzēt slodzi un, otrkārt, liek aizdomāties, kur un kāpēc esam pārtērējuši savus resursus.

Sadzirdēt ķermeni

Ziemeļu platuma grādos dzīvojošie cilvēki dabīgi uztver dienas garuma izmaiņas, un ziemā, kad dienas sarāvušās īsas un gaismas ir mazāk, iedzimtība mums liek reaģēt līdzīgi kā lāčiem – ja ne gluži gulēt ziemas miegu, tad daudz sēdēt mājās, atpūsties un krāt spēkus pavasarim.

Mūsdienās elektriskais apgaismojums ir padarījis cilvēkus neatkarīgus no tumšā gadalaika, ļauj uzņemt daudz zilā spektra staru no datoru un televizora ekrāniem. Atkāpšanās no dabas ritmiem sajauc galvu ķermeņa ritmu regulācijai. Ja vēl esam darījuši pāri sev ar nevajadzīgiem stresiem, neveselīgu pārtiku, svaiga gaisa un kustību trūkumu, tad pavasara nogurums ir izteiktāks.

Adaptācijas traucējumi

Pasaule ap mums ir ļoti mainīga, tāpēc organismam ir spēja ātri pielāgoties tiem apstākļiem, kādos dzīvojam ikdienā. To sauc par adaptāciju, un tā palīdz izdzīvot. Pavasarī dienas kļūst garākas, un visstraujāk to garums mainās pavasarī un rudenī. Pavasarī piedevām ir ļoti kontrastaini laikapstākļi – saulītē brīžam ir ļoti silti, bet apkārtējā vide vēl nav iesilusi, un vērojamas krasas temperatūras svārstības pat neilgā laika sprīdī. Arī tam organisms tērē savas adaptācijas spējas. Tā ir diezgan pamatīga slodze, tāpēc jāļauj organismam arī vairāk atpūsties.

Ir ārstniecības augu grupa – adaptogēni, kas uzlabo ataptācijas spējas. Tas ir ženšeņš, eleutorokoks, citronliāna, leizeja, rozā rodiola. Lietojot tos farmaceitu vai ārstu noteiktos daudzumos, iespējams ātrāk pavasarī atgūt spēkus. Kafija, melnā tēja un enerģijas dzērieni tikai papildus izdzen organismu un nedod papildu spēkus, tāpēc tie pavasarī lietojami pēc iespējas mazāk.

Vai pietrūkst vitamīnu?

Vēl ne tik senā pagātnē vairumam cilvēku atšķīrās ziemas un vasaras ēdienkarte. Ziemā bija mazāk svaigu augļu un dārzeņu, tāpēc pirmie zaļumi un diedzējumi bija labs uztura papildinājums. Ārsti ieteica pret pavasara nogurumu palietot multivitamīnus, un toreiz tas bija visai saprātīgs padoms.

Mūsdienās svaigus augļus un dārzeņus var nopirkt visu gadu, tāpēc vitamīni jālieto pēc ārsta ieteikuma – tie, kuru pietrūkst. Ja ziemā nav lietots D vitamīns, visticamāk asins analīzes uzrādīs tā trūkumu, un tad noteiktās devās tas būs jālieto, tāpat ar pārējiem vitamīniem un minerālvielām.

Pavasara nogurums var būt saistīts arī ar mazasinību, vairogdziedzera nepietiekamību, cukurslimību un citām kaitēm, tāpēc vērts nodot analīzes, lai nepalaistu garām šo slimību sākumu.

Jāveltī laiks miegam

Daudziem pavasarī rodas miega traucējumi, moka bezmiegs naktīs, bet dienā miegainība, darbaspēju pazemināšanās, nomākts garastāvoklis un trauksme. Miega ritmi ir ļoti saistīti ar diennakts ritmiem, tāpēc pēc iespējas precīzi jāievēro miega higiēna.

Tas nozīmē, ka jāceļas vienā un tajā pašā laikā gan darbadienās, gan brīvdienās, jāiziet no rītiem ārā pastaigāt, vakaros līdz ar tumsas iestāšanos nevajadzētu skatīties televizora, datora vai telefona ekrānos, jāveltī laiks mierīgām nodarbēm.

Jāparedz pietiekams laiks, lai izgulētos – tas katram var atšķirties, bet gulēšanai jāatvēl septiņas līdz deviņas stundas, gulēt jādodas ap desmitiem vakarā. Ja prasās, var gulēt diendusu, bet ne ilgāk par pusstundu.

Pavasara depresija

Psihiatri runā pat par sezonālajiem emocionālajiem traucējumiem, kas izpaužas kā trauksmes sajūta, nogurums, pazemināta vai paaugstināta ēstgriba, noslēgšanās no sociālajiem kontaktiem, nomāktība un skumjas.

Šīs pārmaiņas īpaši izjūt tie, kuriem ir tendence uz trauksmes sajūtu – tās kļūst spēcīgākas. Pētījumi rāda, ka gandrīz katrs piektais iedzīvotājs Īrijā piedzīvo šādus traucējumus.

Psihiatri tos atkarībā no smaguma pakāpes ārstē līdzīgi kā depresiju. Reizēm papildu smagumu sagādā negatīvu domu malšana prātā, tāpēc var noderēt arī psihoterapija. Iespējams, jāpārskata dzīvesveids, lieku slodzi ķermenim dod mazkustība, pārstrādāšanās un stress, nepareizs uzturs, nepietiekama šķidruma uzņemšana, smēķēšana, alkoholisms.

Neaizmirsti iepauzēt

Lai saglabātu možumu, ieteicams vismaz reizi pāris stundās kaut vai uz 10 līdz 15 minūtēm pārtraukt savu darāmo un ieturēt nelielu pauzi. Vēlams, lai tā nebūtu kafijas, bet gan enerģijas pauze, kuras laikā izkustēties, izstaipīties, uz brīdi iziet laukā, apēst augli, izdzert glāzi ūdens vai dziļi elpot. Nelielu atpūtu palaikam pelnījusi gan mugura, gan smadzenes, gan acis.

Vairākos pētījumos pierādīts, ka laba mūzika uzlabo garastāvokli un liek justies možākam. Sevišķi cilvēkiem, kuru darbs saistīts ar loģiskā prāta nodarbināšanu, pārslēgšanās uz iemīļotu mūziku aktivizēs citus smadzeņu apvidus, tostarp tos, kas saistīti ar prieka izjūtām. Mūzikas pozitīvais efekts turpinās vēl ilgi pēc klausīšanās.

Katru dienu svarīgi kādu laiku pavadīt svaigā gaisā. Ideāli, ja no sešiem līdz astoņiem rītā varat doties pastaigā – izkustināt visus muskuļus, locītavas, saņemt rīta gaismas lādiņu. Regulāri vēdiniet telpas.

Augi pret pavasara nogurumu

Citronliāna

Tautas medicīna iesaka dzert siltu citronliānas augļu novārījumu. To pagatavo no 20 gramiem ogu, ko pārlej ar glāzi verdoša ūdens un ļauj ievilkties 30 minūtes. Lieto pa ēdamkarotei divas vai trīs reizes dienā.

Citronliāna ir uzmundrinošs līdzeklis, kas organismam ir draudzīgāks par kafiju un palīdz labāk saglabāt asu domāšanu. Tējai var lietot arī citronliānas lapas vai zariņus, tomēr jāuzmanās pārdozēt. Nav ieteicams lietot vakarā, jo var radīt aizmigšanas grūtības, var paaugstināt asinsspiedienu. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu pirms citronliānas lietošanas.

Ženšeņs

Žeņšeņs veicina organisma adaptācijas spējas, vairo enerģiju, palīdz pret spriedzi, stimulē imūnsistēmu, atvieglo klimaksa simptomus, novērš miegainību, paaugstina darba spējas un nogurumu pie pastiprinātas fiziskās slodzes vai stresa. Tonizē centrālo nervu sistēmu un veicina atmiņu. Pierādīta tā pozitīvā ietekme Alcheimera slimības gadījumā.

Žeņšeņs regulē asinsspiedienu, bet eksperimentos ar dzīvniekiem spēja paaugstināt seksualitāti. Dzīvības sakne uzlabo arī smadzeņu un muskuļu vielmaiņu.

Žeņšeņa sakni samaļ, samaisa ar sasildītu medu, ņemot uz vienu daļu saknes deviņas daļas medus. Atstāj uz trim līdz četrām nedēļām, periodiski izmaisot ar koka lāpstiņu. Ekstraktu lieto divus līdz trīs mēnešus pa pustējkarotei no rītiem pusstundu pirms ēšanas, neuzdzerot ūdeni.

Eleiterokoks

Dzeloņainais eleiterokoks "Eleutherocóccus senticósus" ir viens no iecienītiem adaptogēniem, ko kādreiz deva gan kosmonautiem, gan elites sportistiem. Šis augs uzlabo imunitāti un palīdz atgūties pēc dažādām infekcijām.

Eleiterokoka preparāti uzlabo pamata vielmaiņu, samazina glikēmijas līmeni, tiem piemīt holesterīna līmeni mazinošas īpašības.

Vienu tējkaroti sasmalcinātu kaltētu sakņu aplej ar glāzi verdoša ūdens, cieši aizvāko un ļauj ievilkties 10 līdz 15 minūtes. Lieto saaukstēšanās, astēnijas gadījumos un organisma stiprināšanai.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselības akadēmijas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".