Kā elpot, lai nesaslimtu? Plus, kā paši ārsti izvairās no vīrusiem?

Elpojot caur degunu, tiek sasildīts ieelpotais gaiss un arī mikrobi uzķerti, bet, elpojot nepareizi – caur muti, virspusēji, ātri –, gaiss līdz plaušu apakšējām alveolām nenonāk, turklāt svarīgi elpot pietiekami dziļi, lai plaušās būtu kārtīga gaisa apmaiņa. Arī fizisko kustību laikā ir svarīgi zināt, kad vajag ieelpot un kad – izelpot.

Ar elpošanas vingrinājumu palīdzību varam atveseļoties no plaušu slimībām, samazināt stresu, bezmiegu. Un ne tikai – tas ir ceļš uz norūdīšanos, stiprāku imunitāti. Tad arī varēs droši pievērsties ziemas peldēm vai pēc lauku pirts pabradāt basām kājām pa sniegu. 

Pirms rūdīšanās jāiemācās elpot

“Lai uztrenētu savu nervu sistēmu un tai nerastos šoks, piemēram, no aukstuma terapijas, vispirms ir nepieciešami elpošanas treniņi,” atzīst Rūdīšanās skolas vadītājs, aizrautīgs aukstuma procedūru propagandētājs un atveseļošanās kursu treneris Māris Žunda. 

“Protams, aukstums norūda, bet ne tikai – tas labvēlīgi iedarbojas uz visu organismu, tostarp uz nervu sistēmām (simpātisko, parasimpātisko, veģetatīvo), kā arī asinsrites sistēmu. Bet, lai sagatavotu ķermeni saskarei ar ledus aukstumu, ir nepieciešami elpošanas treniņi. Tie palīdz arī sakārtot miegu, samazināt trauksmes izjūtu.” 

Par to Māris pārliecinājies savās nodarbībās, piemēram, cilvēkiem ar veģetatīvo distoniju elpošanas treniņi ir ļāvuši atbrīvoties no trauksmes. Viņaprāt, ir labs jebkurš elpošanas vingrinājums, kas iemāca, kā nomierināties, un vienlaikus trenē nervu sistēmu. 

Elpošana pēc Hofa metodikas 

Māris Žunda stāsta, ka Vima Hofa elpošanas metodes pamatā ir vairākas secīgas darbības: 30 dziļas ieelpas, elpojot ātrāk nekā parasti (kontrolēta hiperventilācija), tad elpas aizturēšana pie neitrāla plaušu spiediena tik ilgi, cik vien tas iespējams komfortabli, un īsa elpas aizturēšana – apmēram 15 sekundes – ar pilnām plaušām. Kāpēc tas vajadzīgs? Pirmā posma mērķis ir maksimāli samazināt CO2 (oglekļa dioksīda) līmeni, vienlaikus saglabājot atslābuma stāvokli. Lai to panāktu, iesaka ievilkt ļoti dziļas elpas (pilnas plaušas), izelpot pēc iespējas mierīgāk un elpot mazliet ātrāk nekā parasti. Dziļā elpošana samazina tā saukto organisma agresijas-baiļu reakciju (jeb “cīnies vai bēdz” reakcija) un to atslābina. 

Otrajā posmā mērķis ir īslaicīgi samazināt skābekļa līmeni asinīs. Organisms uz to reaģē dažādos pozitīvos veidos, kas dod labu pienesumu veselībai. 

Trešais posms ir atgūšanās elpa. Kad beidzot ir sajūtama nepieciešamība ieelpot, dziļi jāievelk elpa, un tā jāaiztur aptuveni 15 sekundes. Mērķis ir ātri atjaunot skābekļa līmeni asinīs, turklāt šo skābekli organisms izmantos efektīvi. 
Māris Žunda uzsver, ka Vims Hofs iesaka tieši 15 sekundes ilgu elpas aizturēšanu, lai atjaunotos, jo, aizturot elpu pārāk ilgi, skābekļa līmenis atkal sāks pazemināties. 

Ko šī metode dod veselībai?

“Tiek samazināts stress vingrinājuma laikā un kādu laiku pēc tā, paātrināta sirds ritma variabilitāte (fizioloģiska parādība laika intervālos starp sirdsdarbības sitieniem), tiek saražots vairāk sarkano asinsķermenīšu, un rodas vairāk enerģijas, izturības, palielinās leikocītu skaits (ne velti tie, kuri regulāri izpilda šos elpošanas vingrinājumus, ziņo, ka teju nekad neslimo), un ir mazāk iekaisumu,” uzskaita Māris Žunda. 

Un kad sākt rūdīties?

Kad pareiza elpošana apgūta, var sākt ķermeni pieradināt pie aukstuma, piemēram, ar ledus gabaliņiem pēc dušas norīvējot ādu. “Tos var ielikt bļodā ar ūdeni, bet otrā bļodā – siltu ūdeni, un tad pārmaiņus tajās paturēt pēdas, rokas,” saka Māris Žunda.

Parasti stiprināt imunitāti iesaka sākt vasarā un tad turpināt rudenī, ziemā, taču, ja ir apgūta elpošanas māksla, mājas apstākļos rūdīties var sākt jebkurā gadalaikā, viņš uzskata.    
“Rūdīšanās nozīmē visa organisma asinsrites sistēmas uztrenēšanu, lai tā efektīvi strādā pēdās, kājās, virsējā ādas slānī, plaukstās. Tās ir zonas, par kurām cilvēki visbiežāk sūdzas, ka tās ir aukstas. Un uztrenēt to palīdz tieši kontrasti. Taču rūdīšanās nav saldēšanās, tāpēc sākumā ieteicams katram atrast savu komforta temperatūru, ar kuru sākt strādāt,” Māris Žunda skaidro. 

Rūdīšanās ir arī iešana dabā, svaigā gaisā, mežā... Tāpat, ja vien dakteris nav aizliedzis, cilvēka dzīvē jābūt gan karstumam, gan aukstumam, tāpēc, piemēram, ieteicams regulāri apmeklēt pirti. Ja ir lauku pirts, pēc tās var pastaigāt basām kājām sniegā.

Kā no vīrusiem izvairās ārsti paši? 

Psihoterapeits Jānis Ozols:

“Svaigs gaiss, kustības un – neēst produktus, kur daudz E vielu vai kas termiski apstrādāti. Bet galvenais – nekrāt sevī senas dusmas. Nedusmīgiem cilvēkiem vīrusi klāt neķeras.”

Imunizācija valsts padomes vadītāja, RSU profesore un bērnu infektoloģe Dace Zavadska:

“Dzīve ar infekcijām, visvairāk tieši ar vīrusiem, ir jāpieņem. Tāda ir lietu kārtība. Mūsdienās labāk nekā senāk varam sevi pasargāt, taču tas jādara saprāta un zinātnisko pierādījumu robežās.

Veselīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un priecīgs cilvēks ir mani “trīs lielie vaļi” darbspējīgas un efektīvas imūnās sistēmas uzturēšanā. To ievēroju pati un arī skaidroju un rekomendēju saviem pacientiem, viņu vecākiem.

Gastroenterologs Hosams Abu Meri:

“Man kā gastroenterologam imūnsistēmas stiprināšanā ļoti svarīgs ir uzturs. Maltītēm jābūt regulārām un sabalansētām – tādām, kas satur olbaltumvielas un šķiedrvielas: augļus, citrusaugļus un dārzeņus. Jālieto arī daudz šķidruma, tostarp zāļu tējas, lieliski – ja ar ingveru.

Ja cilvēkam ir veselīgs kuņģa un zarnu trakts, tas nozīmē, ka arī imunitāte ir stipra. Tāpēc jārūpējas par zarnu mikrofloru. Iesaku divreiz gadā – pavasarī un rudenī – mēnesi lietot probiotikas, iziet kursu. Un, protams, ļoti svarīgs ir normāls miegs; 7–9 stundas ik diennakti lieliski stiprina imūnsistēmu.” 

Igors Kudrjavcevs, homeopāts, izmanto ārstnieciskā Ci-Gun (Qi-Gong) metodi Latvijas Jūras medicīnas centrā:

1. Imūnsistēmai patīk miers – tāpēc regulāri praktizēju miera vingrinājumus, piemēram “Galva vēderā” (var skatīties video bez maksas manā YouTube kanālā @medintegra789 ). Kaitīgas informācijas plūsmu samazināju līdz minimumam, lai organisms neražo stresa hormonu kortizolu. Tikai “sausa” informācija, bez “asiņainām” detaļām.

2. Imunitātei ir vajadzīga dzīvībasenerģija, tāpēc regulāri, katru rītu un arī pa dienu, praktizēju Ciguna vingrinājumus, piemēram, kompleksu “Astoņi Brokāta gabali”. Šis komplekss ir efektīvs gan profilaksē, gan ārstējot slimības. 

3. Ja gripa ir īpaši aktīva – daudzi slimo –, ejot ārā, profilaktiski lietoju homeopātiju, tostarp Oscillococcinum un Echinacea compositum cosmoplex, pa vienai devai no rīta.

4. Lai pasargātu sevi no vīrusiem, kas lido gaisā, pirms iešanas ārā apstrādāju deguna un mutes gļotādu ar mūsu lorozolu (degunā) un šķidro Pau D’Arco Bark (mutē). Der arī tikai lorozols vai cits līdzīgs preparāts uz eļļas bāzes.

5. Aukstajā laikā – tikai siltie un karstie ēdieni un dzērieni, svaigi produkti minimāli (neesam Indijā, jāēd atbilstoši). Ķiploki, sīpoli, mārrutki – ļoti vēlami (atkārtošos, neesam Indijā vai Šrilankā, mums ir sava pārtika). Zaļie lociņi – brīnišķīgs polifenolu avots.

6. Svaigs gaiss, kustības, dziedāšana, smiekli – viss, kas uzlabo plaušu darbību un baro imūnsistēmu.

Ārste, uzturzinātnes un ķermeņa estētikas speciāliste Guna Havensone:

“Pilnvērtīga uztura nozīme nav pārvērtēta – sabalansēta ēdienkarte un labi pagatavots ēdiens viennozīmīgi spēlē svarīgu lomu arī veselīgas imunitātes uzturēšanā. Vēl kopējo veselību ietekmē ilgstošs stresa līmenis – kolīdz kortizola rādītāji ir augšā, arī gremošanas sistēma satraucas, sliktāks kļūst miegs un vieglāk ķeras klāt dažādi vīrusi, tāpēc jādomā par līdzsvarotu dzīvesveidu. Savs laiks darbam, savs kustībām un atpūtai, ļoti svarīgi ir arī izgulēties. Vēl mēs ar vīru ejam ezerā – ne katru dienu, tikai brīvdienās, bet tas palīdz uzturēt mundrumu un tonusu. Tāda ir mana veselības recepte, bet mana pārliecība ir, ka katram jāatrod savējā.”