Ārste nosauc visbiežāko nāves cēloni miegā
Kardioloģe Valentina Baidina nosaukusi visbiežāko cēloni, kādēļ cilvēki nomirst miegā — tas notiek išēmisko un hemorāģisko insultu dēļ, mainoties miega fāzēm, vēsta izdevums “doctorpiter.ru”.
“Pāreja no vienas fāzes citā pietiekami nopietni noslogo sirds un asinsvadu sistēmu: mainās sirds muskuļa saraušanās ritms, arteriālais spiediens utt. Ja cilvēkam ir problēmas ar sirdi, šāda slodze var izrādīties fatāla un izraisīt infarktu vai insultu,” viņa sacīja.
Baidina brīdina, ka riska zonā ir ne tikai cilvēki, kuriem ir diagnosticēta hipertonija vai sirds ritma traucējumi, taču arī neapsekotie cilvēki. “Ja runā par vecumu, tas paaugstināta riska zonā nomirt miegā ir sirmgalvji. Vīriešiem letāla iznākuma rezultāts no sirds un asinsvadu slimībām pieaug pēc 40-45 gadiem, bet sievietēm — pēc 60 gadiem.”
Kardioloģe piebilst, ka cilvēku var izglābt tuvinieki, ja pievērsīs uzmanību, ka cietušais ir kļuvis zilgans vai viņam ir aukstas rokas un kājas. Tiek ziņots, ka maksimālais insulta risks ir no 4 līdz 6 rītā, bet infarkta — no 6 līdz 9 rītā.
Sirds un asinsvadu slimību profilaksei nepieciešams kontrolēt arteriālo spiedienu un pulsu, bet pēc 40 gadu vecuma regulāri apmeklēt terapeitu un kardiologu.
