Vienkārša aizmāršība vai demence? Neiroloģe atklāj būtiskāko atšķirību
Aizmāršība ir diezgan izplatīta parādība, it sevišķi vecumdienās, taču kur ir robeža starp vienkārši sliktāku atmiņu un kaut ko daudz draudīgāku, piemēram, demenci? Profesore Hanna Burijanova, Bornmutas Universitātes neirozinātniece skaidro, kā noteikt tik smalko atšķirību starp abiem stāvokļiem.
“Mūsu smadzenes sāk novecot, tiklīdz tās pārstāj attīstīties. Savienojumi starp dažādām smadzeņu daļām tiek zaudēti. Taču aktīvs, sabiedrisks dzīvesveids, fiziskās aktivitātes un veselīgs uzturs var palīdzēt mums veidot jaunus smadzeņu savienojumus, arī vecumdienās,” skaidro neiroloģe.
Alcheimera slimība, kas ir visizplatītākā demences forma, no vecuma izraisītas aizmāršības atšķiras ar neironu bojāeju smadzenēs. Neironi pārraida ziņojumus starp dažādām smadzeņu daļām. Alcheimera slimības gadījumā neironi parasti iet bojā tajās smadzeņu daļās, kas saistītas ar atmiņu, piemēram, entorhinālajā garozā un hipokampā. Ja kādam ir Alcheimera slimība, viņa smadzenēs notiek patoloģiska deģenerācija, nevis veselīga novecošanās, skaidroja profesore Burijanova.
Kā atpazīt pašam?
Pētījumi liecina, ka, lai gan pieaugušo autobiogrāfiskā atmiņa pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas kļūst nedaudz vājāka, viņu faktoloģiskā un vārdu atmiņa var būt labāka nekā jaunākiem cilvēkiem.
Vecāki cilvēki bieži vien var aizmirst lietas vienkārši tāpēc, ka viņi tām sākotnēji nav pievērsuši uzmanību, bet Alcheimera slimības gadījumā cilvēks var aizmirst pat tikko notikušas sarunas. Viņi var arī apmaldīties kādā labi pazīstamā vietā vai aizmirst ceļu uz mājām, lai gan iepriekš to ir darījuši neskaitāmas reizes.
"Ikviens var aizmirst izslēgt plīti, bet Alcheimera slimības slimniekam tas atkārtojas," skaidro profesore.
Citi demences simptomi ir:
1. Nespēja atcerēties pazīstamu apkārtni vai cilvēkus
"Pacientiem ar demenci ir grūti atpazīt ierastas vietas, pazīstamus cilvēkus vai notikumus. Jo neironi, kas atrodas smadzenēs, ir bojāti, neļaujot smadzenēm atcerēties šo saglabāto informāciju,” pauž Kurijs Vinčells.
2. Grūtības izteikties vārdos
"Ikviens ir piedzīvojis brīdi, kad ir “zaudējis vārdus” vai ir grūtības izteikt savu domu, tomēr pacientiem ar demenci šāda situācija kļūst par normu. Smadzenēs esošie neironi iet bojā, neļaujot pārnest informāciju, kas glabājas smadzeņu entorhinālajā garozā, kas ir atbildīga par atmiņu.
3. Parasta uzdevuma izpilde aizņem daudz vairāk laika
“Uzdevums, ko kādreiz varēja izpildīt ne mirkli nedomājot, demences pacientam kļūst par lielu izaicinājumu. Tas tā notiek tāpēc, ka neironi, kas ir atbildīgi par signālu nosūtīšanu muskuļiem, sāk zaudēt savu funkciju.
4. Impulsivitāte
Domāšanas process pirms rīcības izdarīšanas ir vingrinājums, ko veicam katru dienu. Demences pacienti nereti izlaiž domāšanas posmu, rīkojoties impulsīvi.
5. Nerūpēšanās par cilvēku jūtām
Draugi un ģimenes locekļi pamanīs, ka cilvēks, kas cieš no demences, var sākt izrādīt vienaldzību pret lietām, kas viņam agrāk rūpēja. Lai gan fiziski cilvēkam it kā nekas nekaiš, garīgi cilvēks sāk izzust.
