Cik reižu gadā slimot ir normāli pieaugušam cilvēkam? Uz šo un citiem jautājumiem atbild ģimenes ārste

Gadījās saslimt. Ko darīt?

Beidzamo trīs gadu laikā, dzīvojot Covid-19 pandēmijas ēnā, kā sabiedrība esam daudz mācījušies par to, kas ir vīrusi un kā ar tiem sadzīvot – gan izvairīties no inficēšanās, gan palīdzēt saslimšanas gadījumā.

Vīrusi ir normāla un pat nepieciešama ekosistēmas sastāvdaļa, bez kuru klātbūtnes nebūtu iespējami daudzi gluži elementāri bioķīmiski procesi. Dažādo vīrusu skaits mērāms triljonos. un to klātbūtne noteikta visur, kur vien notiek dzīvības procesi – no atvērtām ūdenstilpēm līdz tuksneša smiltīm. Līdz ar to no saskarsmes ar vīrusiem izvairīties nav iespējams. Lielākā daļa no tiem cilvēkiem nav bīstami, tomēr vairāki tūkstoši vīrusu cilvēkam var ierosināt dažādas slimības, no tā sauktajām parastajām saaukstēšanās slimībām un gripas līdz bieži smagām slimībām, kā AIDS, ko ierosina HIV vīruss.

Ļoti bieži sastopamies ar vīrusiem, kuri ierosina tā saukto saaukstēšanos; tā ir saslimšana, kuru raksturo augšējo elpceļu, galvenokārt deguna, rīkles un balsenes, saslimšanas pazīmes – iesnas, aizlikts deguns, kasīšanās sajūta kaklā, klepus. Dažkārt to pavada temperatūras paaugstināšanās, galvassāpes, nogurums un citi vispārēji, nespecifiski simptomi.

Kā atšķirt – tas ir vīruss vai tā pati saaukstēšanās?

Svarīgi saprast, ka saaukstēšanās simptomu kopumu, kas mums visiem ir tik labi pazīstams, izraisa kāds no aptuveni 200 vīrusiem; no tiem par apmēram trešdaļu gadījumu atbildīgi ir rinovīrusi, bet saaukstēšanos ierosina arī koronavīrusi, adenovīrusi, un enterovīrusi. Visu šo dažādo vīrusu nokļūšana organismā ierosina līdzīgas saslimšanas pazīmes.

Novērota vīrusu sezonalitāte – koronavīrusi aktīvāki ir gada vēsajā laikā, bet vasarā biežāk sastopami enterovīrusi, savukārt adenovīrusi – cauru gadu, un tie simptomu kopu var papildināt ar gastrointestinālām sūdzībām – slikta dūša, vemšana un caureja.

Gripa nav pieskaitāma pie saaukstēšanās vīrusiem – gripas vīrusa paveidi ir ļoti mainīgi un spēj ierosināt nopietnu saslimšanu, kam nereti rodas smagas komplikācijas, kā pneimonija, un tas ir īpaši bīstami maziem bērniem, grūtniecēm, senioriem un hroniskiem pacientiem. Turpretī parastie saaukstēšanās vīrusi komplicējas daudz retāk un netiek uzskatīti par bīstamu saslimšanu.

Saaukstēšanos ierosina nevis nosalšana, atrašanās ārā vēsā laikā bez cepures vai caurvējš, bet gan vīruss. Tie ir tikai faktori, kas palīdzējuši vīrusam apiet mūsu imūno sistēmu, iekļūt organismā un ierosināt saslimšanu.

Cik reižu gadā slimot ar vīrusu būtu normāli un cik – jau par biežu?

Pieņemts uzskatīt, ka vesels pieaugušais ar saaukstēšanos var slimot 3–4 reizes gadā, bet bērni, sevišķi jaunākie bērni, pat 8–12 reizes gadā. Tas skaidrojams ar to, ka bērna imūnā sistēma vēl nav “iepazinusies” ar pietekami daudziem vīrusu paveidiem (tā saukto serotipiem). Tie nepārtraukti veido jaunas mutācijas, lai atkal varētu kļūt “neatpazīstami” cilvēka imūnajai sistēmai. Līdz ar to nav pamata uztraukumam, ja bērndārzniekam viegli saaukstēšanās simptomi paradās vai ik katru mēnesi; tas nepavisam nenozīmē, ka imūnā sistēma ir novājināta! Tieši pretēji, tā “mācās” un veido savu specifisko atmiņu.

Biežākie rinovīrusu simptomi ir aizlikta, sausa deguna sajūta, iesnas, šķaudīšana, sāpes kaklā, mazproduktīvs vai kairinošs klepus. Nereti ir vieglas galvassāpes, nogurums, sāpes muskuļos. Maziem bērniem varētu novērot temperatūras paaugstināšanos līdz pat 39 grādiem, tomēr lielākiem bērniem un pieaugušajiem temperatūras reakcijas ir mazāk izteiktas.

Sūdzības visbiežāk ir vieglas vai vidēji grūtas, un saslimušajam var palīdzēt simptomus atvieglojoši medikamenti. Tā ka pat neliela temperatūras paaugstināšanās samazina vīrusa spēju vairoties, prettemperatūras zāles (visbiežāk ibuprofēnu vai paracetamolu saturošas) nevajadzētu lietot, ja temperatūra nav augstāka par 38,3 grādiem. Turpretī nebūtu pareizi ilgstoši “slimot ar augstiem grādiem” jeb temperatūru virs 39 grādiem – sevišķi tas attiecas uz maziem bērniem. Šāda temperatūra ne tikai vairs nav lietderīga cīņā pret vīrusu, bet tā var kļūt pat bīstama, ja izsauc atūdeņošanos vai febrilos krampjus (kas paši par sevi nav bīstami, tomēr nepatīkama pieredze vecākiem gan).

Nereti ārsta kabinetā pacienti sūdzas par regulārām saaukstēšanās pazīmēm un saista to ar “vāju imunitāti” – niezošu, kņudinošu sajūtu kaklā, aizliktu degunu, caurspīdīgām iesnām, kairinošu klepu. Sūdzības var ilgt periodiski pat vairākas nedēļas, un to laikā netiek novērota temperatūras paaugstināšanās. Lai arī simptomi līdzinās saaukstēšanās simptomiem, nedrīkst aizmirst par citiem cēloņiem jeb diferenciāldiagnozēm. Noteikti būtu jāapsver, vai sūdzības varētu izraisīt kuņģa skābes atvilnis vai varbūt alerģiska reakcija, un to vislabāk darīt kopā ar savu ārstu.

Arī vīrusi ir “gudri” un pielāgo savu struktūru jeb veido jaunas mutācijas, lai veiksmīgāk apietu aizsargsistēmu un iekļūtu organismā. Vīrusa mērķis ir iekļūt šūnā, lai tur sevi pavairotu un tā veicinātu savu izplatību tālāk uz citiem organismiem (cilvēkiem), kuru šūnās atkal turpināt vairošanās ciklu, inficējot iespējami vairāk organismu un saražojot iespējami vairāk savu kopiju. Vīrusa mērķis nav likt mums justies slikti – saslimšanas simptomi rodas mūsu imūnsistēmas darbības rezultātā, un šīs darbošanās (lasi: simptomu rašanās) mērķis ir iznīdēt iekļuvušo vīrusu un nepieļaut tā skaitlisko vairošanos organismā.

Ko darīt, ja kāds ģimenes loceklis jau saslimis? Ko lietot, un kā sevi pasargāt?

Kā sevi pasargāt no respiratorajiem vīrusiem, mēs cītīgi esam apguvuši beidzamo gadu laikā. Tā kā šie vīrusi izplatās gaisa pilienu ceļā, tad cilvēkam, kurš jūtas slikti, būtu jāseko klepus un šķaudīšanas higiēnai. Vislabāk būtu palikt mājās, lai samazinātu iespēju vīrusam izplatīties uz citiem cilvēkiem, tomēr zināms, ka tam nepieciešams diezgan ilgs laiks – vismaz 15 minūtes kopā slēgtā telpā. Par vairākiem vīrusu veidiem ir labi zināms, ka tie ar gaisa pilieniem var nosēsties uz rokām vai priekšmetiem, tāpēc arī roku mazgāšana kā elementārs higiēnas princips savu aktualitāti nezaudē.

Pret saaukstēšanās vīrusiem specifiskas vakcīnas nav, lai gan potenciāli tā būtu noderīga – zināms, ka rinovīrusu radītā darba nespēja pacientiem vai mazu pacientu vecākiem ir pamatīgs slogs ekonomikai.

Pandēmijas laikā bieži dzirdējām jautājumu – kāpēc pret jauno vīrusu nav zāļu? Tā nu tas ir, pret vīrusiem medikamentu tiešām nav daudz. Nu jau ir zināms, ka mūsdienās cirkulējošie gripas vīrusa varianti pret veco laba remantadīnu, ko agrāk izmantoja gripas profilaksē un ārstēšanā, ir rezistenti. Tomēr gripa nav saaukstēšanās. Saaukstēšanās vīrusi izsauc vieglus simptomus, tie lielākajai daļai vīrusu ir ļoti līdzīgi un ir pašlimitējoši. Dzirdēts teiciens, ka, saaukstēšanos ārstējot, tā pāriet septiņu dienu laikā, bet neārstējot – nedēļas laikā.

Tomēr arī saaukstēšanās dažkārt var novest pie nopietnāku, parasti bakteriālu, komplikāciju rašanās. Biežāk ir vidusauss iekaisums, plaušu karsonis, deguna blakusdobumu iekaisums – to izvērtēt ir ārsta ziņā, un nereti ir nepieciešams sākt lietot antibiotikas, ko noteikti nav ieteicams darīt saaukstēšanās sākumā!

Pēc pirmās saskaršanās ar vīrusu simptomi parasti attīstās vienas vai divu dienu laikā, ilgst 5–8 dienas, bet par komplikāciju pievienošanos varētu domāt, ja piektajā vai sestajā slimošanas dienā nekļūst vieglāk vai kļūst grūtāk.

Labākie imunitātes stiprināšanas līdzekļi?

Vienīgais zināmais drošais, efektīvais veids ir uzturēt savu organismu spēcīgu, rūpēties par to ilgtermiņā. Jāseko, lai maltītes būtu pilnvērtīgas un regulāras – mums visu gadu pieejams plašs produktu klāsts, tikai jāseko to kvalitātei; jāpievēršas mērenām (ne pārspīlētām) fiziskajām aktivitātēm vismaz 30 minūtes dienā. Ja ikdienā mazāk izmantosi liftu un biežāk ikdienas darbos dosies kājām vai riteni, nevis auto – tas jau būs solis pareizajā virzienā. Jāparūpējas, lai naktī būtu vismaz 7–8 stundas ilgs veselīgs miegs (pieaugušajiem) – izvēdinātā, klusā, tumšā telpā un pirms miega vismaz divas stundas atturoties no skatīšanās ekrānos. Un jāizdzer dienā vismaz divi litri ūdens.

Arī stress nav veselību veicinošs faktors, tāpēc jārūpējas par pietiekamu atpūtu, emocionālu labsajūtu, palīdzēt var arī kādas labas grāmatas lasīšana vai dažādi elpošanas vingrinājumi.
Kad ārā drēgns, vēss laiks, saģērbjamies laikapstākļiem atbilstoši un dodamies pastaigā. No rītiem ejot kontrastdušā, iemācām ķermenim pierast un ātri pielāgoties straujām ārējās vides pārmaiņām – rūdīšanās ir veids, kā imūno sistēmu turēt “tonusā” un spēcīgu.

Dažādu papildvielu vai vitamīnu lietošana joprojām ir diskutabla. Lai arī bieži redzami ieteikumi, aicinājumi iegādāties un regulāri lietot dažādus uztura bagātinātājus, pietiekamus, uzticamus zinātniskus pierādījumus par to pozitīvo efektu, blakusparādībām, kontrindikācijām, ilgtermiņa ietekmi uz veselību ir grūti atrast. Bieži vienkāršāk šķiet “iegādāties veselību” nekā mainīt savus ikdienas paradumus. Pirms izlemt lietot jebkādas papildvielas, vislabāk konsultēties ar savu ārstu par noskatītā preparāta nepieciešamību un arī drošību.