Psihologa apmeklējums ģimenei beidzas ar vizīti bāriņtiesā, sociālajā dienestā un policijā

Trīs bērnu mamma Marija, vēloties palīdzēt savai pusaugu meitai tikt galā ar noslēgtību un mentālās veselības problēmām, nolēma vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem. Tiesa gan, cerētās palīdzības vietā, ģimene saņēmusi klapatas. 

Izpētot piedāvāto programmu, Marija vienojās ar meitu, ka abas meklēs palīdzību Pusaudžu resursu centrā, kur piedāvā psihologu konsultācijas bērnam un vecākiem. “Pusaudžu pasaules redzējums nepieņem vecākus par autoritātēm, tādēļ autoritātes ir jāmeklē ārpus mājas,” stāsta Marija. Ģimene pieteikusies, sagaidījusi rindu, un uzsākusi pirmo konsultāciju pie psihologa, kas atstājis labu iespaidu. 

Otrajā reizē notikusi tikšanās ar centra nozīmēto programmas vadītāju, kura vispirms runājusi individuāli ar meitu, pēc tam kabinetā devusies māte, kurai tika uzdots jautājums par sešus gadus senu notikumu. 

“Viņa man uzdeva jautājumu, vai esmu pērusi bērnu ar žagariem? Es teicu – jā, tas ir galējs vecāku ietekmēšanas līdzeklis, kad visi citi resursi ir izsmelti, un bērns turpina neklausīt,” skaidro Marija. 

Centrā paziņots, ka par gadījumu ir jāziņo policijai, bāriņtiesai un sociālajam dienestam. 

Mamma ar meitu bijusi uz pārrunām visos minētajos dienestos. Meita noslēgusies vēl vairāk, jo baidījusies, ka tiks izņemta no ģimenes. “Bērns bija sastindzis, ierāvies sevī. Domāja, ka viņu izraus vai izmetīs no ģimenes,” teic Marija. 

Pusaudžu resursu centrs esošo situāciju komentē: “Ieguvējam šajā situācijā jābūt bērnam, lai tiktu īstenotas viņu tiesības un novērstu iespējamo problēmsituāciju!”. 

Marija saprot, ka viņas miers un demokrātiskā attieksme ir novedusi pie tā, ka bērns neklausa. Tomēr ģimene uzskata, ka šobrīd izcieš nepelnīti grūti posmu, ko radījusi izveidotā sistēma. 

Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka speciālistam, kuram pēc sarunas ar bērnu rodas aizdomas, ka ģimenē iespējama fiziska vai emocionāla vardarbība, 24 stundu laikā jāziņo attiecīgajām iestādēm.