FM aptur virzību aizsardzības mācības paplašināšanai - trūkst informācijas par izmaksām
Likumprojekts par valsts aizsardzības mācības pieejamības paplašināšanu visiem vidējās izglītības skolēniem var tikt virzīts tālākai izskatīšanai tikai pēc tam, kad tā anotācijā būs norādīta ietekme uz valsts budžeta izdevumiem un finansējuma avots, no kura attiecīgās izmaksas tiks segtas, vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai pauž Finanšu ministrija (FM).
Kā vēstulē norāda FM, likumprojekta anotācijā teikts, ka, ieviešot likumprojektā paredzētās normas, papildu izmaksas var rasties Jaunsardzes centram konsultāciju un atbalsta sniegšanai, kā arī izglītības iestādēm - telpām, aprīkojumam, tehnoloģijām, kas nepieciešamas mācību īstenošanai neklātienē un tālmācībā. Tomēr anotācijā neesot sniegta informācija ne par nepieciešamā finansējuma apmēru, ne finansējuma avotu šo izmaksu segšanai.
FM atzīmē, ka saskaņā ar Izglītības likumu izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus sedz izglītības iestāžu dibinātāji - pašvaldības vai privātie dibinātāji. Savukārt no valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināts finansējums pedagogu darba samaksai. Līdz ar to neesot skaidrs, vai anotācijā sniegtā informācija par iespējamo papildu finansējuma nepieciešamību likumprojektā paredzēto normu ieviešanai ir attiecināma uz valsts budžeta izdevumiem.
Ņemot vērā minēto, likumprojekts var tikt virzīts tālākai izskatīšanai tikai pēc tam, kad anotācijā būs norādīta ietekme uz valsts budžeta izdevumiem un finansējuma avots, no kura attiecīgās izmaksas tiks segtas, pauž ministrijā.
Jau ziņots, ka patlaban Saeimā tiek vērtēti grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā, ar kuriem rosināts paplašināt valsts aizsardzības mācības pieejamību visiem vidējās izglītības skolēniem neatkarīgi no mācību formas.
Likumprojekts paredz, ka mācība būs obligāta ne tikai klātienes programmās, bet arī neklātienes, tālmācības un starptautiskajās skolās. Izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī.
Grozījumu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas apgūt aizsardzības mācību, stiprināt jauniešu rīcībspēju krīzes situācijās un pilsonisko apziņu, ņemot vērā ģeopolitiskos apdraudējumus.
Anotācijā uzsvērts, ka tas veicinās sabiedrības drošības kultūru un patriotismu, bet izglītības iestādēm būs nepieciešami papildu resursi praktisko iemaņu nodrošināšanai.
