Vienu onkoloģijas pacientu ārstē, bet citam nepalīdz. Vēzis kļūst kā loterija

Vaicāta, kuriem onkoloģijas pacientiem patlaban klājas visgrūtāk un kuru situācija ir vissliktākā, viņa norādīja uz vairākām pacientu grupām.

“Man nav pilnu datu, es neesmu veikusi lielu izpēti un ļoti ceru, ka to izdarīs kāda no valsts struktūrām, kam vajadzētu veikt pārskatu un izpēti. Bet es skaidri zinu, ka, piemēram, olnīcu vēža pacientiem šobrīd nav zāļu, kas glābj dzīvību.

Atsevišķiem plaušu vēža apakštipa pacientiem arī nav viss pieejams. Tieši tas pats attiecas uz krūts vēzi. Arī melanomas pacientiem.

Kādam apmaksā zāles, bet kādam – nē

Saprotiet, ir tā, ka kaut kam mēs dodam zāles, bet kaut kam nedodam. Ja jums paveicas un esat tajā daļā, kam ir zāles, jūs sēžat mierīgi, bet, ja esat ar to pašu diagnozi, bet citu ģenētisko apakštipu, jums nebūs nekā!” Valciņa raksturoja esošo situāciju.

Lai novērstu situācijas, ka vienam pacientam, kurš sēž uz soliņa ārsta uzgaidāmajā telpā, palīdz un nodrošina nepieciešamos medikamentus, bet blakussēdētājam – nē, vajadzīgas izmaiņas esošajā sistēmā.

Jāpārtrauc pacientu diskriminācija

Viņa sacīja: “Mēs tieši runājam par to, ka ir jāpārstāj diskriminēt pacienti pēc vēža tipa.

Protams, jautājums ir sarežģītāks, nekā šķiet no pirmā acu uzmetiena. Neviena valsts nevar atļauties pilnīgi visus medikamentus, kas pasaulē ir radīti.” Piemēram, pirms laika dažas jaunākās zāles maksāja miljonu, bet šobrīd ir preparāti, kuru izmaksas ir vairāki miljoni.

Tas padara vēzi par loteriju

“Visu nekad neviena valsts nevar atļauties. Bet tas, kā mēs ierobežojam pacientus pēc diagnožu grupām, ir veids, kā valsts mēģina ar ierobežotu budžetu palīdzēt vismaz kādam. Bet mēs šobrīd runājam par to, ka esošais veids ir ļoti diskriminējošs. Tas padara vēzi par loteriju.

Tāpēc ir jāmeklē jauna forma, kā šo procesu padarīt vienlīdzīgāku, godīgāku un taisnīgāku pret cilvēkiem.”

Jābalstās pētījumos un datos

Ko tas nozīmētu pacientiem? Nav runa par vienādu atbalstu abiem iepriekš minētajiem pacientiem, jo viņu vajadzības atšķiras. “Es gribētu redzēt piedāvājumu no tiem, kas ir atbildīgi par šīs sistēmas radīšanu. Piedāvājumam vajadzētu būt balstītam pētījumos un datos, un to visā pasaulē dara veselības ekonomisti.”

Vai mums vispār ir tādi speciālisti? “Kādreiz bija, bet tā struktūra ir nokauta,” viņa teica un atzina, ka Latvijā būtu nepieciešami speciālisti, kas spētu pamatoti izrēķināt, kurai pacientu grupai vajadzētu dot lielāku finansējumu.