
Latviešiem ar uzkrājumiem parastajos kontos atgādina par "klusiem" zaudējumiem, kas nav redzami bankas izrakstā

Latvijas ekonomika iziet no stagnācijas: IKP pieaug, inflācija samazinās, algas palielinās - taču no tā, kā šajā situācijā rīkosies mājsaimniecības un uzņēmēji, ir atkarīgs, vai šis pieaugums pārvērtīsies reālā labklājības uzlabošanā.
Iedzīvotājiem ir svarīgi iemācīties efektīvāk pārvaldīt savus uzkrājumus, bet uzņēmējiem - izmantot iespēju logu investīcijām un attīstībai, kamēr aizņemšanās nosacījumi un ES atbalsts joprojām ir labvēlīgi, ir pārliecināts bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Pēc ilgstošas stagnācijas Latvijas ekonomika ir atgriezusies pie izaugsmes, un, pēc prognozēm, šī tendence saglabāsies arī nākamgad. Tiek gaidīts, ka IKP pieaugs aptuveni par 2 %, inflācija palēnināsies līdz apmēram 2 %, bet vidējā bruto alga palielināsies par aptuveni 6 %. Uz zema bezdarba un ienākumu pieauguma fona pakāpeniski uzlabojas iedzīvotāju pirktspēja un iekšējais patēriņš, kas atbalsta mazumtirdzniecību, ražošanu un būvniecību.
Vienlaikus saglabājas arī vairāki izaicinājumi: darbaspēka trūkums, nepieciešamība apspriest imigrācijas politiku, ASV ārējās tirdzniecības lēmumu nenoteiktība, kā arī ierobežots termiņš ES fondu līdzekļu apguvei, kuriem būtu jāsniedz ekonomikai papildu impulss. Šajā situācijā īpaši svarīgi ir tas, kā notiekošajam pielāgosies parastās ģimenes un uzņēmumi.
Kas jāņem vērā mājsaimniecībām?
Galvenais jautājums mājsaimniecībām - ko darīt ar uzkrājumiem. Iedzīvotāju noguldījumi jau ir sasnieguši aptuveni 12,5 miljardus eiro, un lielākā daļa šo līdzekļu glabājas norēķinu un karšu kontos ar faktiski 0 % ienesīgumu. Pie inflācijas ap 2 % šādas "guļošas" naudas pirktspēja ik gadu samazinās.
Iedzīvotājiem būtu ieteicams:
- izvērtēt savu uzkrājumu struktūru - cik daudz līdzekļu patiešām nepieciešami "drošības spilvenam" un cik var novirzīt efektīvākai izvietošanai;
- apsvērt krājkontus un termiņnoguldījumus ar nenulles ienesīgumu;
- iespēju robežās apgūt pamatinformāciju par finanšu instrumentiem (ieguldījumu fondiem, obligācijām, valsts vērtspapīriem), lai daļa uzkrājumu strādātu ilgtermiņā;
- izmantot ienākumu pieaugumu ne tikai patēriņa palielināšanai, bet arī kapitāla sistemātiskai veidošanai.
Tiem, kuri plāno mājokļa iegādi
Vienlaikus svarīgi ņemt vērā situāciju nekustamā īpašuma tirgū. Saskaņā ar prognozēm, mājokļu cenu pieaugums saglabāsies mērens - 4 līdz 5 % gadā, un pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem turpināsies. Tiem, kuri plāno iegādāties mājokli, pašlaik ir salīdzinoši stabils procentu likmju periods: straujš ECB likmju kāpums netiek sagaidīts, iespējama pat neliela to samazināšanās. Tas veido paredzamāku vidi ilgtermiņa lēmumu pieņemšanai.








