Pretsāpju tabletes - īstermiņa labums, ilgtermiņa posts! Ko tās tevī bojā?
Jauns pētījums liecina, ka pretsāpju līdzekļi ar pretiekaisuma iedarbību spēj tikai nedaudz samazināt akūtas sāpes, taču dažu mēnešu laikā var kļūt par cēloni hroniskām problēmām.
Tāda ir cilvēka dzīves daļa – saskarties ar dažādām sāpēm. Ārsti var apliecināt, ka no sāpēm ārstē vairāk pacientu nekā no kādas citas kaites, un šī ārstēšana nemainīgi ir viena un tā pati – tiek nozīmētas pretsāpju zāles, piemēram, spēcīgie un uzticamie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL), steroīdi vai opioīdi.
Apmēram trešdaļa no visiem pieaugušajiem amerikāņiem cieš pastāvīgas, hroniskas sāpes, un daudzi no viņiem nekad neapgrūtina ārstu, bet veic pašārstēšanos ar kādu no bezrecepšu pretsāpju līdzekļiem, ko nopērk aptiekā, izvēloties vai nu acetaminofēnu (Panadol vai Tylenol), vai kādu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu grupas medikamentu, kurā ietilpst ibuprofēns un aspirīns.
Vai tie iedarbojas?
Ņemot vērā visu šo tablešu popularitāti, zinātnieki modri uzrauga pretsāpju zāles, novērtējot to efektivitāti un drošumu. Kokreina pārskatu veidotāji, neatkarīga pētnieku grupa, vēlreiz pārlūkoja desmit pašu veiktos pārskatus, kuros bija izvērtēta 21 bezrecepšu līdzekļa efektivitāte, ja tos lietoja atsevišķi vai kombinācijā. Acetaminofēns (paracetamols) un aspirīns, divas vispopulārākās bezrecepšu zāles, bija vismazāk iedarbīgas akūtu sāpju samazināšanā, palīdzot tikai 11 % gadījumu. Taču, lietots kopā ar ibuprofēnu, acetaminofēns atviegloja sāpes 70 % pacientu.
Citi pētnieki noraida pat šos pieticīgos ieguvumus, apgalvojot, ka pretsāpju līdzekļu iedarbība nav labāka par placebo. Citiem vārdiem sakot, sāpju cietējs domā, ka tablete atvieglos sāpes, un tā arī notiek. Šķiet, tas varētu būt saistīts arī ar sāpju dabu, jo tās raksturo fiziski, psiholoģiski un emocionāli aspekti.
Vai tie ir droši?
Pretsāpju zāles nav nekaitīgas ikdienas tabletes, ko vajadzētu lietot brokastu laikā. Aspirīns un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi bojā zarnas un izraisa visu, sākot no čūlām līdz kuņģa asiņošanai. Kādā pētījumā par 713 mirušiem pacientiem 244 bija lietojuši nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Autopsija uzrādīja, ka 30 % no zāļu lietotājiem bija kuņģa vai zarnu čūlas, salīdzinot ar 13 % no tiem, kas nebija lietojuši pretsāpju līdzekļus.
Šīs zāles var arī nogalināt. Saskaņā ar ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) nevēlamo blakusparādību ziņošanas sistēmas (FAERS) datiem, 2015. un 2016. gadā pretsāpju un pretiekaisuma zāles izraisīja 64 354 nopietnas reakcijas, tostarp gandrīz 13 000 nāves gadījumu, un “smagas kaitīgas reakcijas”, kuru dēļ 67 % šo gadījumu beidzās letāli.
Lai sāp!
Lielākā daļa no mums kādā brīdī piedzīvo sāpes. “Sāpes ir pastāvīgas cilvēces pavadones,” saka Kalifornijas Universitātes zinātniece Mārsija Meldrama Losandželosā (UCLA). Tomēr, neraugoties uz sāpju izplatību, medicīna joprojām nevar saprast, kas īsti notiek un kā nodrošināt efektīvu ārstēšanu, ja tā vispār ir vajadzīga.
Līdz šim ir piedāvāta vairāki nepareizi risinājumi sāpju uzveikšanā. Savulaik tika ieteikts morfīns un heroīns, bet pavisam nesen – opioīdi, kas beidzās ar vienu no vislielākajiem skandāliem modernajā medicīnā, veselām pilsētām nonākot šo zāļu atkarības jūgā.
Šķita, ka nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi būs drošāki, bet tie drīzāk sekmēja problēmu, nevis to risināja, pārvēršot akūtas sāpes hroniskās. Tomēr Meldramai nav ilūziju, ka drīzumā kaut kas mainīsies. Tabletes ir ērti lietojamas, un daudziem amerikāņiem tās ir kļuvušas par dzīves sastāvdaļu.
“Mūsdienu kultūra liek cilvēkiem domāt, ka zāles ne tikai palīdz kontrolēt sāpes, bet arī uzlabo viņu dzīvi,” Meldrama raksta.
