Zemkopības ministrija dzen cauri izmaiņas koku ciršanas noteikumos, ignorējot Satversmes tiesas lemto

Pēc būtības šobrīd vēlreiz tiek mēģināts izdarīt to, ko Satversmes tiesa pirms gada atzina par neatbilstošu Satversmei - tieši tādēļ, ka nebija ievērots ilgtspējības princips un vērtēts iespējamās ietekmes uz vidi būtiskums. Tikmēr, jau tolaik prasītais pamatdokuments - Meža nozares pamatnostādnes – aizvien vēl nav. ZM tās sola publiskot nākamnedēļ. Tam būtu jāseko apspriešanai un ietekmes uz vidi novērtējumam. 

Klimata pārmaiņu un ekoloģiskās katastrofas novēršana ir argumenti, ko publiskajā telpā, aizstāvot normatīvo aktu projektus, mēģina uzsvērt zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). Ietekmes uz vidi novērtējums paredzētajām pārmaiņām gan nav veikts. 

Bet līdzīgi argumenti ir arī otrai pusei. Pēc starptautiski atzītām metodēm, pēc kurām rēķina CO2 kvotas, intensīvā mežizstrāde jau tagad šo sektoru no emisiju piesaistītāja pārvērtis par patērētāju, kas valstij var izmaksāt ļoti dārgi. Ekonomisti un vides nozares speciālisti uzsver – Latvijas mežos ir problēmas ar bioloģisko daudzveidību un šāda rīcība var pavērt durvis uz situācijas pasliktināšanos vēl vairāk. 

“Šim likumam mērķis ir novērst šo ekoloģisko katastrofu un dot lielāku brīvību meža īpašniekiem. Protams, ka attiecīgi viens izvēlēsies ātrāk mežu nozāģēt, citi neizvēlēsies. Teorētiski, protams, arī apjomi atsevišķu īpašnieku mežos var pieaugt,” saka Armands Krauze. 

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izcirstais koksnes apjoms ir pieaudzis par pusi. Ja 2015. gadā tie bija 10.6 miljoni kubikmetru, tad pagājušajā gadā - jau 16 miljoni. 

Jūnija sākumā ZM tās paspārnē esošās Meža konsultatīvās padomes sēdē ziņoja, ka ir gatava nodot sabiedriskai apspriešanai un ietekmes uz vidi izstrādei Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes nākamajiem desmit gadiem (ar vīziju uz 2050. gadu). Dokuments būtu pamats ilgtermiņa saimniekošanai Latvijas mežos, to plānošanai un kopšanai. Tam, ko cirst un ko saudzēt, kādus mērķus sasniegt.

Pamatnostādņu aizvien nav, bet Krauze apsola, ka nākamās nedēļas laikā tās parādīšoties ZM mājaslapā. Bet tā vietā ZM piedāvā grozīt normas, kas būtiski samazina koku ciršanas vecumu un ļauj veidot daudz lielākas kailcirtes. Tiesību aktu portālā var redzēt, ka izmaiņas atbalsta gan mežu īpašniekus, gan kokapstrādes nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.

Grozījumus gaida arī “Latvijas Valsts meži”. “Noteikti tas ieguvums ir [iespēja] konkrētajā vietā pieņemt atbilstošāko risinājumu, proti, lēmumus, vērtējot audzēšanas riskus, koksnes pieaugumus, kvalitāti, bojājumus un tās lietas,” saka “Latvijas valsts meži” Meža resursu pārvaldības direktors Ģirts Abizārs. Par pieļaujamo kailciršu platību palielināšanu viņš stāsta ar piemēru, kādēļ piedāvātais būs labāks risinājums par esošo: “Ja šobrīd ir mežaudze, meža nogabals ir 2,5 hektāri, tad šobrīd jūs varat divus hektārus ar šo vienu paņēmienu novākt, sagatavot augsni iestādīt. Savukārt atlikušais pus hektārs paliek stāvot, kurus visticamākais tuvākajā laikā izgāzīs vējš. Tāpat būs vēl sarežģītas, dārgas procedūras, lai varētu to pašu darīt.” 

Izmaiņas, kas ļautu palielināt kailcirtes platību vienā piegājienā, publiskajā apspriešanā nonāca pirms gada, gājušas vairākus saskaņošanas apļus, šomēnes divreiz ieliktas Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtībā, kas ir solis tuvāk valdības galdam, bet jautājums abas reizes atlikts.

Savukārt grozījumi Mežu likumā tiek virzīti rekorda īsā tempā. Tie ļautu egles cirst trīsdesmit gadus agrāk; priedes, bērzus un melnalkšņus - divdesmit gadus agrāk nekā patlaban. Zemkopības ministrija saskaņošanai deva piecas dienas, no kurām divas bija brīvdienas. Uz jautājumu, vai tas ir pietiekami, jo likums nosaka minimālo termiņu, bet ZM var izvēlēties garāku saskaņošanu, ne tikai likumā noteikto minimumu, Krauze atbild: “Ja tiek ievērots likums, tad tas ir pietiekami.”

Īsais saskaņošanas termiņš, tas, ka tik būtiskām izmaiņām nav izvērtēta iespējamā ietekme uz vidi, arī pretrunīgais pamatojums izsaucis īstu sašutuma vētru un iebildumus gan no nevalstiskām organizācijām, gan citām ministrijām. “Mēs esam gan par saimniecisku rīkošanos, gan par efektīvu resursu pielietošanu, un ir svarīgi, ka mēs šo visu tiešām turam reālā līdzsvarā. Ekonomiskās intereses saimniekošanas intereses ļoti bieži dominē pār vides interesēm, un arī šobrīd mēs to redzam. Ja mēs runājam par reālu līdzsvaru, tad tas līdzsvars ir mazāk intensīvā mežizstrādē. Jā, joprojām mežizstrādē, joprojām apkarojot kaitēkļus, cīnoties ar dažādiem izaicinājumiem, kas mums noteikti nākotnē vēl būs, bet pilnīgi noteikti darot to gudri,” saka Latvijas Dabas fonda vides politikas koordinatore Madara Merle.  

Par vides politiku atbildīgā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pret izmaiņām, uzskatot, ka šādi veidojas tie paši riski, uz ko jau pērn norādīja Satversmes tiesa. Turklāt, kamēr Zemkopības ministrs uzsver, ka kokus jācērt intensīvāk, lai tie nenopūtu mežā un neradītu papildu izmešus, vides ministrs uzsver pretējo – tieši intensīvā mežistrāde ir viens no iemesliem, kas jau tagad pasliktinājusi situāciju klimata mērķu sasniegšanai.

“Šis piedāvājums paredz to, ka CO2 izmeši būtiski palielinās, ja mēs salīdzinām ar šībrīža situāciju. Tas, savukārt nozīmē, ka tas ietekmēs mūsu visu kopējos makus. Un šeit es vēlos uzsvērt - no meža nozares industrijas vai uzņēmējdarbības iegūst, protams, ekonomika. Tā ir taisnība, noteikts uzņēmēju skaits. Bet par kvotām, CO2 kvotām, mēs maksāsim visi, tai skaitā arī katrs Latvijas iedzīvotājs,” saka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).

Kāpēc vispirms piedāvā izmaiņas, ar kurām mežu ciršanu iespējams padarīt intensīvāku, bet visas nozares pamatnostādnes seko kaut kad vēlāk, ministrs Krauze konkrētu atbildi nesniedz.

Pirms nepilnām divām nedēļām, kad valdība aiz slēgtām durvīm sprieda par to, kā palielināt ieņēmumus no valsts kapitālsabiedrībām, Zemkopības ministrija ierosināja pārskatīt gada sākumā noteikto maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos līdz 30. gadam. Un, kā liecina sēdes protokols, saistīti ar šo būtu jāseko arī grozījumiem gan Mežu likumā, gan noteikumos par koku ciršanu mežā, kā arī  “Sugu un biotopu aizsardzības likumā” un citos. Taču tie jau attiektos uz visiem mežiem.

Vai ZM rosinātie grozījumi var palielināt ciršanas apjomus Latvijas mežos, Krauze atbild: “Tas būs atkarīgs no īpašnieka brīvas izvēles. Īpašnieks varēs izvēlēties cirst ātrāk un līdz ar to arī apjomi būs lielāki.”

ZM anotācijā ierakstījusi, ka izmaiņas Meža likumā budžetam ienestu vairāk nekā 30 miljonus papildu ieņēmumus. Taču Finanšu ministrija iebildusi, lūdzot izskaidrot, kā šis skaitlis radies. 

Latvijas Bankas apkopotie dati liecina, ka Latvija izceļas ar zemas pievienotās vērtības koksnes produktu īpatsvaru eksportā - kurināmā koksne, apaļkoki un zāģmateriāli veido vairāk nekā pusi no visu koksnes produktu eksporta. Otrs augstākais īpatsvars ir Igaunijai, tomēr tas ir teju divreiz zemāks nekā Latvijai. “Ja mēs tik daudz enerģijas un, jāsaka arī finanšu, nozarē veltītu tieši tajā virzienā uz augstākas pievienotās vērtības produktiem, nevis cenšoties mēģināt dažādus likumus, apiet ar tādu vai jaunu inovāciju kaut kādos formulējumos, tad droši vien mēs jau tagad runātu par krietni labāku situāciju,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” atzīst Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe. Viņa atzīst, ka šī eksporta struktūra izskatās samērā stagnējoša, taču cer, ka iepriekšējie labās peļņas gadi atspoguļosies investīcijās, sākot ražot jaunus produktus. 

Saistīti vai nē, bet valdība aprīļa vidū slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par ilgtermiņa koksnes piegādi prioritāriem projektiem. Tas saistīts ar izejmateriālu garantēšanu pagaidām ieceres stadijā esošām koksnes pārstrādes rūpnīcām – kopumā līdz pusotram miljonam kubikmetru gadā (vienai ne vairāk par 300 000 m3). Tie ir desmit procenti no tā, ko šobrīd nocērt. Protokolā nav atšifrēts, par kādu laika periodu tiktu slēgti līgumi, un, vai par šādu apjomu palielinās izcērtamo koksni, vai tomēr būs lielāka konkurence uz izejmateriālu.