Pārsteidzoši mazās algas dēļ ģimenes ārsts ar 600 pacientu praksi nolemj pamest darbu
Vairāk nekā 120 ģimenes ārstu apsver iespēju pārtraukt līgumattiecības ar valsti, tā liecina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas nesen veiktā aptauja. Prasību ģimenes ārstu praksēm šogad ir vairāk, taču naudas – mazāk. Latvijas televīzijas raidījums “Panorāma” dodas pie viena no ārstiem, kurš šogad darbu pamest jau izlēmis.
Ģimenes ārstam Edgaram Grandānam ir gandrīz 30 gadus ilga pieredze ģimenes medicīnā. Un šī gada 30. jūnijs oficiāli būs viņa pēdējā darba diena. Viņa ģimenes ārsta prakse atrodas Mazsalacas slimnīcas pirmajā stāvā. Dakteris vēlējies darbu izbeigt ar 1. martu, tomēr piekritis darbu turpināt vēl dažus mēnešus.
"Es jūtos atbildīgs par saviem pacientiem. Tāpēc viņi pašreiz, kā saka, netiks pamesti likteņa varā. Mums vēl bez manis ir trīs ģimenes ārsti, tiesa, gados. Viens no viņiem strādā privāti. Tā kā tāds variants, ka nebūs, kur saņemt medicīnisko palīdzību, nav. Es, ja tā var teikt, kā kādreiz tai anekdotē par lidostu – es negribētu būt tas pēdējais, kas nodzēš gaismu," stāsta ārsts.
Šādu nākotnes scenāriju ārsts ar ilgo pieredzi redz īstenojamies pārskatāmā nākotnē. Jo, pēc viņa teiktā, pašreiz finansēšanas sistēma lauku ārstiem, kur pacientu mazāk, esot gauži neizdevīga. Joprojām nav saņemta nauda par janvāri. Vairākās praksēs tā šogad būs mazāka, nevis lielāka, kā gaidīts. Turklāt jāiztiek arī apstākļos, kad prakses uzturēšanas izmaksas, kaut vai rēķini – krietni pieauguši.
Grandāns piekrīt, ka ārstiem ar divreiz un trīsreiz vairāk pacientu darba ir vairāk. Bet laukiem – sava specifika.
“Ja tā alga no kapitācijas naudas iznāk mazāka par minimālo algu? Tad būtu jābūt pretī attiecīgam darba laikam,” teic ārsts, kura praksē pierakstīti 600 pacientu.
Pensijā pagaidām Edgars Grandāns doties neplāno, viņš vēl vada nelielo Mazsalacas slimnīcu.
Runas par to, ka ģimenes ārsti varētu atteikties slēgt un pagarināt līgumus ar valsti, ilgst kādu mēnesi. Un nesen veiktajā Lauku ģimenes ārstu asociācijas aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 250 ārsti, gandrīz puse jeb 47 % atbildēja, ka apsver iespēju neturpināt savu darbu.
