
Prognoze gaidāmajām ziemām nav iepriecinoša: Eiropu skars bargi laikapstākļi

Saskaņā ar scenārijiem, kuros paredzēti augsti siltumnīcefekta gāzu izmeši, Atlantijas meridiānā apvērses cirkulācija (AMOC) - nozīmīga okeāna straumju sistēma, kurā ietilpst arī Golfa straume - pēc 2100. gada varētu pilnībā apstāties.
Pie šāda secinājuma nonākts jaunā pētījumā, kurā piedalījies arī Potsdamas Klimata ietekmes pētījumu institūts (PIK). Šāds apstāšanās scenārijs nozīmētu, ka okeāns pārtrauc siltuma plūsmu uz ziemeļiem, kas varētu izraisīt vasaras sausumu un bargas ziemas Eiropas ziemeļrietumos, kā arī izmaiņas tropu nokrišņu joslās, vēsta "Sciencedaily.com".
"Lielākā daļa klimata prognožu beidzas ar 2100. gadu. Taču daži IPCC (Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa) standarta modeļi tagad ir palaisti vairākus gadsimtus nākotnē un rāda ļoti satraucošus rezultātus," skaidro Nīderlandes Karaliskā meteoroloģijas institūta pārstāvis un pētījuma vadošais autors Sibrens Drīfhauts (Sybren Drijfhout).
"Dziļā apvērses cirkulācija Ziemeļatlantijā līdz 2100. gadam ievērojami palēninās un pēc tam pilnībā apstājas visos augsto emisiju scenārijos, kā arī dažos vidējos un zemo emisiju scenārijos. Tas liecina, ka šīs sistēmas apstāšanās risks ir daudz nopietnāks, nekā daudzi domā."
Dziļās konvekcijas sabrukums ziemā kā lūzuma punkts
AMOC (Atlantijas meridiānā apvērses cirkulācija) pārvieto saulē sasilušu tropu ūdeni uz ziemeļiem pie virsmas un sūta aukstāku, blīvāku ūdeni atpakaļ uz dienvidiem okeāna dziļumos. Šī okeāna "konveijera lente" palīdz Eiropai saglabāt salīdzinoši maigu klimatu un ietekmē laikapstākļu modeļus visā pasaulē. Simulācijās lūzuma punkts, kas izraisa AMOC sabrukumu, ir dziļās konvekcijas sabrukums ziemā Labradoras, Īrmindžera un Ziemeļu jūrās.
Globālā sasilšana samazina okeāna siltuma zudumu ziemā, jo atmosfēra vairs nav pietiekami vēsa. Tas sāk vājināt vertikālo ūdens sajaukšanos: jūras virsma paliek siltāka un vieglāka, tādēļ ūdens vairs tik viegli nenogrimst un nesajaucas ar dziļākiem slāņiem. Rezultātā AMOC pavājinās, un uz ziemeļiem plūst mazāk silta, sāļa ūdens.
Ziemeļu reģionos virsmas ūdeņi kļūst vēsāki un mazāk sāļi, un šis samazinātais sāļums tos padara vēl vieglākus - līdz ar to tie vēl retāk nogrimst. Šādi veidojas pašpastiprinoša atgriezeniskā saite, ko izraisa atmosfēras sasilšana, bet uztur vājākas straumes un ūdens atsāļošanās.
"Simulācijās šis lūzuma punkts galvenajās Ziemeļatlantijas jūrās parasti iestājas tuvāko dažu desmitgažu laikā, kas ir ļoti satraucoši," norāda Stefans Rahmstorfs, Potsdamas Klimata ietekmes pētījumu institūta (PIK) Zemes sistēmu analīzes nodaļas vadītājs un pētījuma līdzautors.
Pēc lūzuma punkta AMOC sabrukums kļūst neizbēgams pašpastiprinošas atgriezeniskās saites dēļ. Pētījuma dati rāda, ka siltuma daudzums, ko Ziemeļatlantija izdala atmosfērā, samazinās līdz mazāk nekā 20% no pašreizējā līmeņa, bet dažos modeļos - gandrīz līdz nullei.
Pētījuma vadošais autors Sibrens Drīfhauts piebilst: "Pēdējo piecu līdz desmit gadu novērojumi šajos dziļās konvekcijas reģionos jau rāda lejupvērstu tendenci. Tas varētu būt dabisks mainīgums, taču tas atbilst modeļu prognozēm."
Ir ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas ātrāk samazināt emisijas
Lai nonāktu pie šiem rezultātiem, pētnieku komanda analizēja CMIP6 (Coupled Model Intercomparison Project) simulācijas, kas tika izmantotas jaunākajā IPCC novērtējuma ziņojumā, paplašinot laika horizontu līdz gadiem no 2300 līdz 2500.
Visās deviņās augsto emisiju simulācijās modeļi attīstījās līdz vājam, seklam cirkulācijas stāvoklim, kurā dziļā apvērses plūsma apstājas; līdzīgs rezultāts tika novērots arī dažās vidējo un zemo emisiju simulācijās. Katrā gadījumā šīs izmaiņas sekoja dziļās konvekcijas sabrukumam Ziemeļatlantijas jūrās, kas notika ap gadsimta vidu.
"Šīs okeāna straumju sistēmas strauja pavājināšanās un sabrukums radītu smagas sekas visā pasaulē," uzsver PIK pētnieks Stefans Rahmstorfs. "Modeļos straumes pilnībā apstājas 50 līdz 100 gadus pēc tam, kad ir sasniegts lūzuma punkts. Taču šie rezultāti, iespējams, nenovērtē risku pietiekami augstu, jo standarta modeļos nav iekļauts papildu saldūdens no Grenlandes ledus kušanas, kas, visticamāk, sistēmu ietekmētu vēl vairāk. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi strauji samazināt emisijas - tas būtiski mazinātu AMOC sabrukuma risku, pat ja to vairs nav iespējams pilnībā izslēgt.”








