Latvijā parādījušās īpaši bīstamas narkotikas

Sintētiskās opija grupas narkotikas, kas atvasinātas no nitazēna, pērn Latvijā laboratoriski konstatētas pa vienam vai diviem gadījumiem ceturksnī, taču šā gada janvārī bijuši vismaz seši gadījumi, kad pacienti lietojuši izotonitazēnu, atklāj Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna. Arī policija ziņo par arvien jauniem gadījumiem, kad atrasta šī bīstamā viela. Nereti ir arī pārdozēšanas gadījumi, kad mediķiem neizdodas glābt dzīvību.

Ieved arī no Ķīnas

Rindā – opija magones, opijs, morfijs, heroīns, fentanils – izotonitazēni ir stiprākie. Pietiek pat kniepadatas galviņas izmēra vielas daudzumu, lai pārdozētu un nomirtu. Pēc Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra informācijas, vismaz daļu no Eiropas tirgū esošā izotonitazēna ražojuši Ķīnas ķīmijas uzņēmumi. Ir informācija, ka to nelegāli pārdod kā pulveri un arī kā lietošanai gatavus deguna aerosolus.

Jau kopš senatnes pazīstamas magoņu atsāpinošās un klepu mazinošās īpašības. Tās lietotas jau vairāk nekā pirms 4000 gadu. Bronzas laikmetā Krētas salā dzimušajā mīnojiešu civilizācijā pielūgta dieviete ar opija magoņu pogaļu vainagu ap galvu.

No miega jeb opija magoņu piensulas, kas izdalās no negatavās pogaļās veiktiem iegriezumiem, var iegūt morfīnu. Pirmo reizi šo opija galveno darbīgo vielu ieguva 1804. gadā vācu aptiekārs Fridrihs Sertjūners. Plašāk tas sāka izplatīties pēc injekciju šļirces izgudrošanas 1853. gadā.

Jau 1898. gadā parādījās pussintētiski opioīdi etilmorfīns un heroīns, kas sākumā lietoti kā klepu mazinošas, atsāpinošas un nomierinošas zāles.

Mēģināja radīt jaunas zāles

Jau krietni stiprāku sintētisko opioīdu fentanilu pirmo reizi sintezēja Beļģijā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Šo stipro atsāpinātāju lieto anestēzijā, kara un katastrofu medicīnā.

Fentanilu lieto arī narkomāni, tā iedarbība ir ap 50 līdz 100 reižu spēcīgāka nekā dabiskajam opioīdam morfīnam. Fentanils, sākot ar 2000. gadu, sāka plaši izplatīties Igaunijā līdz ar heroīna deficītu un 2012. gadā jau bija to izspiedis no vietējā narkotirgus.

Fentanilu ir viegli pārdozēt, jo sevišķi gadījumos, kad to piejauc heroīnam un lietotājus par to pat neinformē. Fentanila letālā deva ir divi miligrami. Jaunās narkotikas no nitazēnu grupas ir pat desmit reizes spēcīgākas par fentanilu. Dažas vielas, piemēram, etonitazēns, ir 1000 reižu spēcīgāks par morfīnu.

Nitazēnus radīja kā potenciālas pretsāpju zāles gandrīz pirms sešdesmit gadiem, taču lielā pārdozēšanas riska dēļ neapstiprināja lietošanai. Tagad nitazēnus un tā atvasinājumus ražo nelegālās laboratorijās, un šī viela nonāk narkotiku tirgū gan tīrā veidā, gan kā piejaukums citām narkotikām, arī veipu jeb elektronisko cigarešu šķidrumiem. Narkotiku ražošana nepakļaujas farmācijas nozares stingrajām regulām, tāpēc pircēji nezina, ko tieši un ar cik stipru iedarbību viņi iegādājas.

Vēl ļaunāk – ja mediķiem jāsniedz palīdzība šādam pārdozējušam cilvēkam, grūti noteikt, cik liela antidota naloksona deva dzīvības glābšanai būs nepieciešama. Ar to, kas bija optimāli heroīna pārdozēšanas gadījumā, vairs nepietiek.

Smagas sekas

Vēl viens sarežģīts aspekts – parasti līdz šim ar Latvijā esošajām laboratoriskām izmeklēšanas metodēm izotonitazēnu nevarēja noteikt. Tomēr attīstās ne tikai jaunu narkotiku izstrādāšana, bet arī to noteikšanas metodes. Tagad Psihiatrijas un narkoloģijas centra laboratorijā šo vielu var noteikt, diemžēl ne visos gadījumos, jo tā cilvēka ķermenī strauji izmainās.

Pēc ekspertu aprēķiniem, izotonitazēna pusizvadīšanas laiks no asins plazmas ir apmēram viena stunda. Organismā šie savienojumi sadalās un veidojas metabolīti, kas aktīvi turpina iedarboties. Tātad, pat ja asinīs pati narkotiskā viela vairs nav nosakāma, šie metabolīti vēl līdz pat 24 stundām turpina iedarboties uz centrālo nervu sistēmu un var izraisīt intoksikāciju.

Šo narkotiku lietošanai var būt ļoti smagas sekas – elpošanas nomākums, kas pārdozēšanas gadījumā var izraisīt elpošanas apstāšanos un nāvi. Visiem opioīdiem ir augsts atkarības veidošanās risks, pat pēc dažām lietošanas reizēm var rasties izteikta tieksme un atkarība.

Pārdozēšanas gadījumā ļoti svarīga ir pretlīdzekļa naloksona savlaicīga ievadīšana. Sevišķi bīstami ir gadījumi, kad lietots izotonitazēns kombinācijā ar citiem opioīdiem un/vai benzodiazepīniem.

Iedarbība un blaknes

Opiāti pirmajās reizēs daļai izraisa eiforisku stāvokli, miermīlību, daļai nepatīkamas sajūtas ar saindēšanās pazīmēm. Tomēr opiāti ļoti ātri rada spēcīgu fizisku un psihisku atkarību. Labās sajūtas vairs neatkārtojas, bet ar katru nākamo devu nākas mazināt atkarības radītās nepatīkamās sajūtas. Cilvēks ir gatavs uz jebko jaunai devai.

Opiātiem un jo īpaši jaunajām narkotikām ir nepatīkamas un pat dzīvībai bīstamas blaknes. Tās nomāc ne tikai klepus, bet arī elpošanas centru smadzenēs. Elpošana kļūst bīstami lēna, palēninās pulss. Par skābekļa katastrofālu trūkumu audos liecina zilgani nagi un lūpas, vemšana, nespēja pamosties un runāt. Var būt arī sirdsdarbības un elpošanas apstāšanās.

Atkarīgo skaits pieaug

Psihiatrijas un narkoloģijas centrā speciālisti redz, ka atkarīgo pacientu skaits palielinās. Valstī ir rindas uz ārstēšanās programmām, jo opioīdu atkarīgajiem pārsvarā nozīmē ilgtermiņa aizvietotājterapiju ar metadonu un buprenorfīnu. Tas mazina atkarības dēļ izdarītos noziegumus un intravenozi pārnesamo slimību – HIV/AIDS un C hepatīta izplatību, arī veicina šo cilvēku iekļaušanos sabiedrībā.

“Diemžēl valsts finansē tikai metadona programmu. Buprenorfīns, kas būtu piemērotāks jauniem, pirmreizējiem opioīdu atkarīgajiem pacientiem, kuri ir sociāli stabili, līdzestīgi, strādājoši ar mazāk izteiktām veselības problēmām, netiek no valsts finansēts, bet tas būtu ļoti, ļoti nepieciešams. Buprenorfīns ir ar mazāk izteiktām blakusparādībām, drošāks lietošanā, ar mazākiem zāļu pārdozēšanas riskiem.

Latvijā šobrīd ir daži simti pacientu šajā programmā, jo visbiežāk pats pacients vai radinieki nav spējīgi to finansēt. Tas nav tikai paša pacienta, bet arī visas sabiedrības interesēs. Jo, kad cilvēki kļūst atkarīgi, devu ir nepieciešams uzņemt katru dienu, un tad viņi dara visu, lai iegūtu narkotiskās vielas. Valstij būtu svarīgāk šo programmu finansēt nekā cīnīties ar sociālām un kriminālām sekām,” uzsver Astrīda Stirna.

Bīstamie dūmkoki

Šo jauno vielu lietošanai pasaulē ir bīstamas tendences, jo no ārzemju publikācijām un kolēģiem saņemta informācija, ka dažādi narkotiskie nitozēna savienojumi tiek pievienoti veipu šķidrumiem; dzirdēts arī par amfetamīnu un citu psihoaktīvo vielu pievienošanu. Tā ir ļoti liela bīstamība, īpaši domājot par jauno paaudzi kuru starpā veipi ir ļoti populāri. Iegādājoties veipu nelegāli, no rokas, pasūtot internetā, nekad nevar būt pārliecināts, kādas vielas ir sastāvā.

“Es vēl un vēlreiz uzsvēršu, ja mēs valstiski tabakas izstrādājumu, veipu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanu pusaudžu vidū neierobežosim un nekontrolēsim, var teikt, ka jaunā paaudze izaugs ar ļoti lielām veselības un atkarību problēmām. Šo vielu lietošanas sekas mēs redzam tikai ilgtermiņā. Sabiedrībai ir  jāsaprot, ka tas nav nevainīgs, nekaitīgs, smaržīgs dūmu mākonis,“ brīdina Stirna.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselības akadēmijas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".