Ko veselībai nodara ilgstoša vientulība un dzīve bez mīlestības? Stāsta psiholoģe
Būt mīlošās, harmoniskās attiecībās nav iegriba, bet gan nepieciešamība. Lai arī izveidot jaunas attiecības mūža otrajā pusē ir grūtāk, tomēr tas nav neiespējami.
Vientulība kaitē veselībai
Ilgstoša vientulība ir kaitīga cilvēka psihiskajai un fiziskajai veselībai. “Dažādi pētījumi pierāda, ka vientulība neiroloģiskā līmenī aktivizē tos pašus smadzeņu centrus, ko fiziskas sāpes,” stāsta sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Inese Elsiņa.
Tieši cilvēkiem pusmūžā, kad rūpes par veselību kļūst ļoti svarīgas, uzrodas dažādas fiziskās sāpes. Ļoti iespējams, ka daļa ir fizisku kaišu simptoms, taču vientulības izjūta var sāpes pastiprināt. Pētījumi arī apliecina, ka ilgstoša vienatne palielina kardiovaskulāro slimību risku, pazemina imunitāti un veicina iekaisuma procesus. Ir taču atšķirība, kā jūtamies, ja saaukstējamies un kāds par mums parūpējas, vai slimojam vienatnē, un nav neviena, kam palūgt uzvārīt tēju vai atnest zāles. Tāpēc jāsaprot, ka vientulības izjūta ir kaitīga gan cilvēka fiziskajai, gan psihoemocionālajai veselībai.
Kāds 2008. gadā veikts pētījums apliecina, ka gaisa piesārņojums palielina mirstību par 5 %, bet vientulība – par 25 %. “Ja gribi būt fiziski un mentāli vesels, ir jādomā, kā vari savu vientulību mazināt. Varbūt tieši tas ir iemesls pieteikties korī, rokdarbu pulciņā vai pat iepazīties ar pretējā dzimuma pārstāvi,” ierosina speciāliste.
Jēgpilni līdz pēdējam elpas vilcienam
Visvieglāk cilvēki iepazīstas 20–30 gadu vecumā, pēc tam ar katru desmitgadi tas var kļūt izaicinošāk. Taču nav neiespējami! Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki gados sāk skatīties nevis nākotnē, bet raugās uz savu pagātni. “Cilvēks domā, ka viss labais ir jau aiz muguras un nākotnē nekas labs īsti negaida.”
Ir dabiski vecumdienās domāt retrospektīvi, taču jācenšas nezaudēt dzīves jēgu līdz pēdējam elpas vilcienam. Cilvēkam ir izvēle – nodzīvot nelaimīgi un vientuļi atlikušos 10–20 gadus vai pamēģināt kādu satikt. “Jā, dzīvē daudz kas piedzīvots, varbūt attiecības nav bijušas veiksmīgas, taču tas nenozīmē, ka vairs nav gaidāms nekas labs.”
Tāpēc svarīgi meklēt veidus, kā jēgpilni nodzīvot atlikušo mūžu neatkarīgi no tā, cik tev šobrīd ir gadu. Senioru dzīve var būt ļoti atšķirīga – viens, aizejot pensijā, ir aizņemts, dziedot korī, dejojot līnijdejas un auklējot mazbērnus, tāpēc, iespējams, nemaz neizjūt vajadzību pēc romantiskām attiecībām, kamēr otrs mazbērnus satiek pāris reižu gadā, bet dzīvo sociālā izolācijā, visu dienu pavadot pie televizora un tālāk par piemājas veikalu neejot, tāpēc tikpat kā nekomunicē ar cilvēkiem.
Nedomā par sevi sliktu!
Ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēki dzīves otrajā pusē negrib veidot attiecības. “Vienam ir rūgta laulības pieredze, cits sēro par aizgājušo partneri, vēl kādam traucē paša stereotipi.” Speciāliste aicina saprast, ar kādām domām cilvēks dzīvo un no kā baidās. Viens sevi noraksta, jo uzskata par vecu, cits domā, ka nav pelnījis attiecības. “Psiholoģijā tiek augstu vērtēta atvērtība pieredzei. Jo atvērtāks cilvēks ir pieredzei, jo mentāli viņš ir veselāks.” Mums ir dabiska spēja pielāgoties, būt elastīgiem.
Diemžēl dzīves nogalē tā mazinās, un varam pat nepieļaut domu, ka kaut ko varētu darīt citādi, pamēģināt kaut ko jaunu vai nezināmu. Taču, ja cilvēks ir atvērts jaunai pieredzei, viņš redz arī jaunas iespējas – aiziet uz koncertu, iesaistās labdarībā, atrod jaunu zeķu rakstu, ko uzadīt. Darot dažādas lietas un aktivitātes, tas ļauj izlīst no čaulas un potenciāli palielina iespēju iepazīties ar citiem cilvēkiem, kaut vai sastapt jaunus draugus.
Ja cilvēks nav atvērts jaunām pieredzēm, tam pamatā ir negatīva domu virkne – ko tad es, kam man draugi, es jau dzīvi esmu nodzīvojis, labākie gadi aiz muguras, kas mani tur gaida, kam esmu vajadzīgs… “Virkne negatīvu domu pašam par sevi veicina vientulības izjūtas iesakņošanos un nekādi nepalīdz dzīvot labāk.”
Rīkojies, lai nav jānožēlo
Skaidrs, ka cilvēki gados vairs nejūtas kā divdesmitgadnieki, kuriem jūra līdz ceļiem un priekšā saulaina nākotne. Katra desmitgade nāk ar savu pieredzi, nostiprinās vērtības un uzskati. Tas bieži vien ir svarīgs iemesls, kāpēc cilvēki vairs nespēj tik elastīgi pielāgoties otra dienas ritmam vai uzskatiem.
Ko man darīt, ja otrs grib vēlu iet gulēt un no rīta neceļas kopā ar mani, lai vingrotu? “Veidojot attiecības, nav jādomā, kā otru mainīt, bet gan – kā atrast kopīgus saskares punktus un kā otru pieņemt.” Ja viņu nekad nav interesējusi politika vai sports, maz ticams, ka tas mainīsies. Lieliski, ja ir, par ko runāt, pat tad, ja viens balso par konservatīvajiem, bet otrs par liberāļiem. Katrs pāris var atrast savus saskares punktus, kopā apspriest sev aktuālus un vienojošus jautājumus.
“Attiecībām pēc būtības ir jābūt ar pievienoto vērtību, kas mūsu dzīvi uzlabo, papildina un iepriecina. Kādā pētījumā tika aptaujāti cilvēki mūža nogalē, viņiem vaicāja, ko viņi nožēlo. Pārsteidzošākais bija tas, ka cilvēki reti nožēloja izlaistos karjeras pakāpienus, bet patiesi nožēloja to, ka neriskēja un neuzdrošinājās izveidot mīlošas attiecības. Tās ir pelnījis katrs, un mums visiem tās nepieciešamas laimīgai dzīvei,” iedrošina speciāliste.
