Kurus vitamīnus lietot tieši tagad?
Vai aukstajam laikam būtu jāpielāgo arī vitamīni? Lūk, uztura bagātinātāju ekspertes Anželikas Kuzņecovas ieteikumi. Konsultē farmaceite provizore Anželika Kuzņecova.
Ja nav hronisku slimību un nav jālieto medikamenti
1. padoms – vairojam enerģiju!
Tā kā ziemā ir mazāk saules un attiecīgi uz mums mazāk iedarbojas saules ultravioletais starojums, miegainība, pat zināms apātiskums un vēlēšanās ieritināties siltā segā ar tējas krūzi rokās ir gluži dabiska cilvēka uzvedības izpausme. Ja vien varētu, iespējams, mēs līdzīgi daudziem dzīvniekiem, ja ne gluži dotos ziemas miegā, tad būtiski samazinātu aktivitātes, taču mums ir jāstrādā, jāgādā par ģimeni un jābūt sociāli aktīviem.
Tam nepieciešama enerģija. Tā kā šūnu spēkstacijas – mitohondriji –, kas ir atbildīgi par enerģijas ražošanu, ziemā arī saules trūkuma dēļ darbojas gausāk, ir vērts lietot vitamīnu un minerālvielu kompleksu, kas atbalsta un veicina enerģijas ražošanu. Taču ir ļoti svarīgi, lai visas uzņemtās vielas būtu aktīvajā, metilētajā formā, kas ļauj organismam netērēt enerģijas rezerves un spēkus, lai aknas tās pārveidotu, bet vitamīni uzreiz var iekļauties šūnu vielmaiņā.
Brokastu laikā ieteicams uzņemt B grupas vitamīnus: tiamīnu (B1), riboflavīnu (B2), nikotīnskābi (B3), pantotēnskābi (B5), piridoksīnu (B6), biotīnu (B7), folijskābi (B9), kobalamīnu (B12), kas uzlabos galvas smadzeņu darbību, sekmēs koncentrēšanās spējas, nāks par labu atmiņai.
Lai mēs būtu enerģiski, priecīgi, pozitīvi, lai mums gribētos dzīvot un baudīt dzīvi, ir vajadzīga pantotēnskābe jeb B5 vitamīns. Parasti šo vitamīnu saista ar ādas veselību un kvalitāti, bet primāri B5 vajadzīgs, lai labi strādātu virsnieres, lai mēs būtu aktīvi un ieinteresēti dzīvē. Protams, B5 atstāj iespaidu arī uz ādas kvalitāti un arī uz acīm. Visiem, kas sēž pie datora, B5 vitamīns ir ļoti svarīgs. Ir pat pieejami pilieni ar B5 vitamīnu acīm, lai noņemtu nogurumu, saspringumu, sausumu, diskomfortu, apturētu šķietamu redzes pasliktināšanos, ko rada ilgstoša lūkošanās datora ekrānā.
Arī pārējie B grupas vitamīni ir ārkārtīgi svarīgi – bez tiamīna, B1 vitamīna, nenotiek glikozes pārvēršana enerģijā, B12 vajadzīgs smadzenēm, B grupas vitamīni visi kopā nosaka centrālās nervu sistēmas darbību, psihes darbību, kas ir svarīgi, lai izturētu tumšo auksto laiku. B grupa ietekmē arī tā saukto meteoroloģisko jutīgumu. Ja cilvēks ir meteojutīgs, B grupas vitamīni var palīdzēt atvieglot viņa stāvokli.
Papildus B grupas vitamīnu kompleksam var lietot žeņšeņa saknes vai divdaivu ginka (ginko biloba) preparātus, kas veicinās asinsriti galvas smadzenēs, arī uzlabos atmiņu, reakcijas ātrumu, stimulēs kognitīvās funkcijas, kā arī atbalstīs virsnieru un vairogdziedzera darbību – orgānu funkcijas, kuri ir atbildīgi par izdzīvošanu kritiskā laikā.
Ziema ķermenim rada stresu, un tas ir kritisks laiks, jo ir jāiztur nepārtrauktas pārmaiņas – asinsvadiem jāpiemērojas krasām temperatūras svārstībām: izejot no telpām ārā, asinsvadi sašaurinās, ienākot no āra telpās – siltumā paplašinās. No vienas puses, tas ir asinsvadu treniņš, bet, no otras puses, ne katrs organisms spēj šādu slodzi izturēt. Mainās arī laikapstākļi – vējš, lietus, sniegs, sals –, turklāt papildus jāiztur psiholoģiskais stress, ko rada, piemēram, slidenas ietves, kad jāuzmanās, lai nenokrīt, vai jābūt modram, lai atkusnī neapšļaksta garāmbraucoša automašīna.
Žeņšeņs palīdz organismam piemēroties stresa situācijām, tādējādi samazinot stresa kaitīgo ietekmi, savukārt divdaivu ginks palīdz ražot laimes hormonus dopamīnu, serotonīnu, epinefrīnu un samazina depresiju. Žeņšeņs arī paātrina asinsriti rokās un kājās, aktivē “iekšējo uguni”.
Vēl ir svarīgi izgulēties, atpūsties, un te var palīdzēt magnijs, īpaši sievietēm, lai dienā nejustos aizkaitinātas. Tātad – vakarā neilgi pirms gulētiešanas ieteicams uzņemt magniju.
2. padoms – ēdam un dzeram siltu!
Uzturam ir liela nozīme. Aukstā laikā ir jāēd sildošs ēdiens un vasarā tik iederīgie zaļie salāti un aukstās sulas jānomaina pret ēdieniem, kuri rada komfortu. Piemēram, enerģijas ražošanu ļoti labi stimulē ne tikai žeņšeņs, bet arī mārrutki, ko varētu saukt par žeņšeņa radiniekiem. Mārrutki nav tikai garšviela, tiem piemīt saules enerģija, karstuma enerģija. Mans ieteikums – ja kuņģis panes mārrutkus, tos pievienot pie katra gaļas ēdiena, jo mārrutki vēl arī palīdz pārstrādāt dzīvnieku izcelsmes produktus, uzlabo sālsskābes produkciju, palīdz kuņģim strādāt un nogalina daļu kaitīgo baktēriju un sēnīšu.
Lietojiet mārrutka sakni, bet rīvētus mārrutkus glabājiet tumšā vēsā vietā, lai bioloģiski aktīvās vielas, flavonoīdi, saskarē ar gaismu neietu bojā. Būtībā visu produktu bioloģiskā vērtība saglabāsies labāk, ja tos turēsiet tumsā un vēsumā.
Ēdiet arī svaigus ķiplokus un sīpolus. Ja dienas laikā to nevar atļauties, jo ir jākontaktējas ar cilvēkiem, ēdiet uz nakti. Un lietojiet ingveru. Ingvers ir vēl viens produkts, kas satur “dedzinošās vielas” ar antibakteriālu iedarbību, tāpēc lieciet pagatavotā tējā ingvera šķēlīti vai rīvējiet ingvera sakni un gatavojiet dzērienu ar kanēli un apelsīna šķēlītēm.
3. padoms – lietojam papildus C vitamīnu!
C vitamīna uzņemšanai ziemā būtu jābūt pirmajā vietā. Dzīvojot pilsētā, C vitamīnu nav iespējams uzņemt pietiekamā daudzumā tikai ar pārtiku. Minimālais daudzums būtu 500 miligramu dienā.
Lai to nodrošinātu, būtu jāēd citrusaugļi, āboli, skābēti kāposti – katru dienu, katrā ēdienreizē un lielā daudzumā! Teorētiski var pieņemt, ka tas būtu iespējams, bet praktiski, ja 100 gramos skābētu kāpostu ir ap 20 mg C vitamīna, jūs varat apēst varbūt 200 g svaigu skābētu kāpostu un tādējādi uzņemt ap 40 miligramu. Apēdīsiet vēl ābolu, nāks klāt vēl 5 miligrami C vitamīna, divi mandarīni nodrošinās vēl 10 miligramu, un tas ir labi! Šie produkti ir jāēd, jo ar tiem saņemam arī citas bioloģiski aktīvas vielas, taču mēs tos nespējam patērtēt tik daudz, lai apgādātu sevi ar nepieciešamo C vitamīna daudzumu.
Mēdz teikt, ka mežrozītēs ir daudz C vitamīna, taču neviens neēd svaigus mežrozīšu augļus. Savukārt mežrozīšu tēja satur ļoti maz C vitamīna. Bet mežrozīšu tēja ir laba, jo mazās devās tajā ir vielas, kas tonizē organismu.
Svarīgs fakts! Ja gribat sākt lietot C vitamīnu, tad vislabāk ieteicama askorbīnskābe, kas ražota bakteriālās sintēzes ceļā vai iegūta kā ekstrakts no augiem, kuri bagātīgi satur C vitamīnu, un tiek piedāvāta kopā ar bioflavonoīdiem, piemēram, rutīnu, hesperidīnu, – šāds C vitamīns organismā darbosies pilnvērtīgāk.
4. padoms – lietojam bišu māšu peru pieniņu
Man ļoti patīk bišu māšu peru pieniņš, jo tas ir līdzeklis ar lielu pierādītu dzīvības un saules enerģiju. Ja cilvēkam nebūtu, ko ēst, vai būtu jāiztur milzīga fiziskā pārslodze, bišu māšu peru pieniņš ļautu viņam izdzīvot. Interesanti, ka vielas, ko satur bišu māšu peru pieniņš, konkrētā salikumā nevar izveidot mākslīgi. Bites ar to baro bišu māti, un, kad tā saņem peru pieniņu, tad neslimo un nenomirst.
Mēs gan nevarētu apēst tik daudz bišu māšu peru pieniņa, cik apēd bišu māte, ja šo daudzumu attiecinātu uz cilvēku, – mums rastos alerģijas un hormonālas disfunkcijas, taču nelielā daudzumā šim produktam piemīt ārkārtīgi spēcīgas organismu stimulējošas īpašības.
Dienā vajadzētu uzņemt ap 500 mg bišu māšu peru pieniņa, vēl labāk – 1000 mg, pat 3000 mg jeb vienu līdz trīs gramus. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību kapsulu sastāvam. No kopējā bišu māšu peru pieniņa kapsulas satura pats pieniņš parasti veido ap 50 procentiem. Tas ir arī labs rādītājs, lai aprēķinātu produkta izmaksas, – izdaliet kopējo summu ar kapsulu skaitu un attieciniet uz aktīvās vielas daudzumu. Nereti dažas kapsulas ar nelielu daudzumu bišu māšu peru pieniņa izmaksā vairāk nekā dārgāks iepakojums, kurā ir vairāk kapsulu un tās satur vairāk bišu māšu peru pieniņa.
Bišu māšu peru pieniņš ir labs ikvienam, kam nav alerģijas pret bišu produktiem. Tas var noderēt cilvēkiem, kam ir bijusi vai ir onkoloģiska saslimšana, jo vielas, ko peru pieniņš satur, var samazināt metastāžu veidošanos un palīdzēt uzturēt remisiju. Kopumā bišu māšu peru pieniņš kavē audu deģenerāciju, citiem vārdiem, uztur jaunību.
Ja ir hroniskas slimības un jālieto medikamenti
Galvenais padoms – neuzņemiet vitamīnus vienlaikus ar zālēm.
Ikviens cilvēks, kam nav akūta nieru mazspēja vai aknu ciroze, bet ir kāda no izplatītākajām problēmām kā hipertensija, otrā tipa cukura diabēts, aptaukošanās, drīkst lietot vitamīnus. Ja ir otrā tipa cukura diabēts vai paaugstināts urīnskābes līmenis, C vitamīnu ieteicams lietot bezskābes formā, kas ir saudzīgāka kuņģim un nierēm, un B grupas vitamīnus metilētajā formā. (Palielinoties vecumam, metilācijas procesi aknās pavājinās, tāpēc senioriem vispār būtu vērts uzņemt vitamīnus tikai aktīvajā, metilētajā formā.) Tāpat ikvienam ieteicams lietot magniju uz nakti un uzņemt Omega 3 taukskābes, pievēršot uzmanību, lai eikozapentaēnskabes (EPS) būtu vismaz 350 mg, bet dokozaheksaēnskabes (DHS) – 250–300 miligramu.
D vitamīna devu vajadzētu pielāgot atbilstoši simptomiem un analīzēm, daudzumam virs 5000 SV pievienojot K2 vitamīnu. Un vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas vajadzētu uzņemt atsevišķi no medikamentiem – ievērot apmēram divu stundu starplaiku.
Seniori ziemā var lietot arī īpašus senioriem izstrādātus vitamīnu kompleksus, bet ir jāvērtē to sastāvs. Var lietojiet ķiploku un propolisa ekstraktu, kas samazina trombu iespējamību un aterosklerozes risku. Dzert nātres tēju – nātre ir labs pretiekaisuma līdzeklis un labi atbalsta imunitāti. To dara arī ārstniecības augi, kas atbalsta aknu darbību – mārdadzis, pienenes sakne –, arī tie vienlaikus palīdzēs stiprināt imunitāti.
Savukārt saslimstot nevajadzētu aizmirst cinku – 20–50 mg cinka pikonilāta vai cinka bisglicināta dienā var veicināt imūnsistēmas normālu darbību.