Visizplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis - plaušu vēzis! Ko atklāj Eiropas vēža uzveikšanas plāns?

Profili liecina, ka 2018. gadā ES valstis vēža pacientu aprūpei iztērēja ievērojamu summu — gandrīz 170 miljardus eiro. Otra svarīga atziņa ir tāda, ka joprojām visizplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis ir plaušu vēzis.

Pastāv arī liela nevienlīdzība vēža izraisītas mirstības rādītājos gan starp ES valstīm, gan pašās ES valstīs. To daļēji var izskaidrot ne tikai ar vēža riska faktoru dažādu ietekmi, bet arī ar veselības aprūpes sistēmu atšķirīgo spēju laikus nodrošināt brīvu piekļuvi agrīnai diagnostikai, augsti kvalitatīvai vēža aprūpei un ārstēšanai. Profili rāda, ka valstīm risināt nevienlīdzību vēža jomā var palīdzēt problēmu apzināšana un paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm.

Profili tiek atklāti augsta līmeņa konferencē Vēža uzveikšanas plāna ietvaros "Konference par vēzi — taisnīgums, izcilība un inovācija: moderna vēža aprūpe visiem", ko kopīgi rīko Komisija un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Zviedrija.

Profilos atklājas arī citi svarīgi fakti:

• Izraisot 26 % no visiem nāves gadījumiem, vēzis ir otrais biežākais mirstības cēlonis ES aiz sirds un asinsvadu slimībām.
• Vēža izraisīta mirstība dažās valstīs ir gandrīz divreiz augstāka nekā citās, un vēža izraisītā mirstībā ir lielas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm.
• Vēža izraisītā mirstībā ir plaša sociālekonomiskā nevienlīdzība. Šīs atšķirības daļēji skaidrojamas ar tādu riska faktoru atšķirīgo ietekmi kā smēķēšana, aptaukošanās, kaitīgs alkohola patēriņš vai gaisa piesārņojums. Vispārējie riska faktori mēdz būt izplatītāki vīriešu vidū un grupās ar zemiem ienākumiem un zemu izglītības līmeni.
• Problēmas, ar kurām ES valstis saskaras augsti kvalitatīvas vēža pacientu aprūpes sniegšanā, atšķiras. Dažās valstīs ir pietiekams aprīkojums, bet trūkst kvalificēta veselības aprūpes personāla, savukārt citās ir daudz kvalificētu ārstu, bet trūkst, piemēram, radioterapijas iekārtu.
• Pēdējos gados ir bijuši lielāki izdevumi par profilaksi. Tomēr tie joprojām ir 3,4 % no kopējiem veselības izdevumiem.
• Komisija jau rekordīsā laikā ir īstenojusi daudzus Eiropas Vēža uzveikšanas plāna pasākumus. Pavisam nesen, 23. janvārī, Komisija sāka Eiropas Vēža attēldiagnostikas iniciatīvu, lai veselības aprūpes sniedzējiem, pētniecības iestādēm un novatoriem palīdzētu pēc iespējas labāk izmantot inovatīvus datu risinājumus vēža pacientu ārstēšanā un aprūpē.
• 2022. gada decembrī pieņemtais jaunais Padomes Ieteikums par vēža skrīningu ir arī nozīmīgs elements jaunā ES finansētā Vēža skrīninga shēmā, kurā piedāvā krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīningu 90 % tam piemērotu Eiropas iedzīvotāju un kura ir paplašināta, iekļaujot arī plaušu, prostatas un atsevišķos gadījumos kuņģa vēzi.

Nākamajā gadā tiks īstenoti vēl vairāk nekā 30 pasākumu. Citas svarīgas iniciatīvas ietver Komisijas priekšlikumu izdot Padomes ieteikumu par vakcīnregulējamiem vēža veidiem un atjauninātu Padomes 2009. gada ieteikumu par vidi bez tabakas dūmiem, lai labāk pasargātu iedzīvotājus no tabakas un palīdzētu sasniegt mērķi līdz 2024. gadam izaudzināt paaudzi bez tabakas.