Vienkārša pārbaude, ko var veikt paša spēkiem, lai prognozētu “klusās slepkavas” risku

Insults ir lokāli asinsrites traucējumi vienā vai vairākos galvas smadzeņu asinsvados, kas izraisa pēkšņu (akūtu) viena vai vairāku galvas smadzeņu apvidu apasiņošanas pasliktināšanos. Kā rezultātā tiek traucēta vai zūd iesaistītā smadzeņu apvidus funkcijas. Insults var būt išēmisks – saistīts ar kāda smadzeņu asinsvada nosprostošanos tromba dēļ, vai hemorāģisks – saistīts ar kāda asinsvada plīsumu un asinsizplūdumu galvas smadzenēs.

Lielbritānijas veselības eksperti aicina cilvēkus veikt pavisam vienkāršu testu, lai noskaidrotu priekškambaru fibrilācijas, kas ir viens no galvenajiem smaga insulta cēloņiem, risku. 

Priekškambaru fibrilācija Lielbritānijā ir izplatīta sirds ritma slimība, kas skar aptuveni 1,6 miljonus cilvēku. Būtībā tas ir patoloģisks sirds ritms (aritmija), ko raksturo ātra un neregulāra sirds priekškambaru saraušanās. 

Lielbritānijas Insulta asociācijas dati liecina, ka priekškambaru fibrilācija ir saistīta ar aptuveni vienu no pieciem insulta gadījumiem. Cilvēkiem ar šo patoloģiju insults norit smagāk un bieži izraisa nāvi vai invaliditāti. 

"Agrīna priekškambaru fibrilācijas diagnostika un efektīva ārstēšana ievērojami samazina insulta risku, tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri pārbaudīt savu veselību,” pauž Džuljeta Bouverija, Insulta asociācijas biedre. 

“Pārbaudīt savu pulsu ir ļoti vienkārši, un pētījumi liecina, ka lielākā daļa cilvēku to spēj. Ja jums ir aizdomas par neregulāru pulsu, sazinieties ar ģimenes ārstu,” piebilst Bouverija. 

Priekškambaru fibrilācijai nereti nav nekādu simptomu, un insults var iestāties bez brīdinājuma pazīmēm. “Neļaujiet, lai pirmās pazīmes, kas liecina par šo slimību, būtu dzīvi izmainošs insults. Tā vietā dodieties pie ārsta, vai sākumā vismaz pārbaudiet savu pulsu paši. Pārbaudiet, vai tas ir vienmērīgs, nav paātrināts, vai neregulārs,” uzsver Bouverija. 

Visbiežākās insulta izpausmes ir:

• pēkšņs ķermeņa vienas puses vājums (neklausa roka un/vai kāja, iespējami arī jušanas traucējumi),
• runas traucējumi (slimnieks var runāt neskaidri, ne tā kā ierasts, bet var arī pilnībā zaudēt spēju runāt un/vai saprast teikto),
• sejas asimetrija (noslīd mutes kaktiņš, mēle novirzās no viduslīnijas, slimnieks nespēj pilnvērtīgi pasmaidīt),
• rīšanas traucējumi,
• redzes traucējumi (var izkrist redzes lauks vienā pusē),
• iespējamas arī pēkšņas (sākas vienā mirklī, kā sitiens pa galvu), slimniekam neraksturīgas galvassāpes, kā arī apziņas traucējumi.

Palīdzības sniedzējiem ieteicams izmantot ĀTRI testu, lai atpazītu biežākās insulta pazīmes (ņemt vērā, ka negatīvs ĀTRI tests pilnībā neizslēdz insulta iespēju)

Insulta tests ĀTRI, kas palīdz atpazīt insulta pazīmes:

• Ā – atsmaidi! Smaids parāda, vai acs vai mutes kaktiņš sejas vienā pusē nav noslīdējis uz leju.
• T – turi rokas! Vienlaikus paceļot un noturot abas rokas, redzams, vai viena no tām nav vājāka un nenoslīd uz leju.
• R – runā! Pārbaude atklās, vai cilvēks var pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu.
• I – izsauc palīdzību! Nespējot veikt kaut vienu no šīm darbībām, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113.