Pēc vīna glāzes sāp galva? Lūk, par ko tas signalizē
Galvassāpes izraisa vīnā esošie sulfīti, ko rada sēra dioksīds. Vīndari to izmato kā konservantu dzēriena raudzēšanas procesā, lai neveidotos nevajadzīga mikroflora, piemēram, baktērijas, pretējā gadījumā vīns aizietu postā, vēl pirms būtu gatavs.
"Dažiem cilvēkiem ir paaugstināts jutīgums uz sulfītiem. Agrāk uzskatīja, ka sulfīti ietekmē elpošanas sistēmu, tāpēc uz tiem reaģē cilvēki, kam ir bronhiālā astma un kas bieži slimo ar bronhītu. Pēdējos gados arvien biežāk novērots, ka sulfīti izraisa vieglas galvassāpes. Arī manā praksē aizvien vairāk ir sieviešu, kurām, piemēram, sarkanvīns izraisa ne tikai stipras galvassāpes, bet arī migrēnas lēkmes," skaidro ģimenes ārste, narkoloģe, arodslimību ārste Laila Atiķe.
Veikalos ir nopērkami arī vīni bez sulfītiem, tomēr tie ir ievērojami dārgāki. Eiropas Savienības likumdošana paredz, ka uz etiķetes obligāti jābūt informācijai par sulfītu klātbūtni, lai brīdinātu cilvēkus, kuriem pret tiem ir alerģija. Pastāv maldīgs uzskats, ka bioloģiskajos vīnos nav sulfītu, tomēr tā ne vienmēr ir taisnība.
Ja tev pēc vīna lietošanas nereti sāp galva, alternatīva ir glāzīte stiprā alkohola, jo to ražošanai izmanto atšķirīgas metodes un pēc destilācijas augstā temperatūrā, nekādi konservanti nav jāpievieno.
