"Dabas nindzja", "zelta atradne" jeb vienkārši sīpols - gan pret vēzi, gan lai notievētu
Latviešu virtuve bez sīpoliem nav iedomājama – tos lietot pieprasa gan mūsu ēst gatavošanas tradīcijas, gan vajadzība apmierināt garšas kārpiņas, kas pie tiem pieradušas. Tomēr zinātnieki iesaka nopietnāk izturēties pret šo dārzeni – jau agrāk neviens nešaubījās par tā veselīgumu, bet tagad jaunākie pētījumi gluži vai rada pienākumu ēst sīpolus!
Lielākā daļa cilvēku jau ir sagatavojuši sīpolu krājumus ziemai, jo, gatavojot ēst, roka automātiski pastiepjas pēc sīvā dārzeņa. Tie, kam nav dārziņa vai lauku radu, droši vien sīpolus iegādāsies veikalā – tradicionāli šis dārzenis ir plaša patēriņa produkts. Tomēr aizdomājieties par absurdu – 2021. gadā sīpoli bija ne tikai no Latvijas visvairāk eksportēto dārzeņu vidū, bet arī importēto! Lielveikalu plauktos varējām izvēlēties sīpolus no Holandes, Francijas un pat Peru. Tas nav slikti, ja grib eksperimentēt ar garšām, tomēr, izvēloties sīpolus veselībai, labāk ņemt vietējos un no drošiem audzētājiem. Galu galā mēs tos ēdam gandrīz katru dienu!
Jo vairāk, jo labāk, lai nebūtu zarnu vēža
Varbūt vieni (kam negaršo sīpoli) sarauks degunu un citi nodomās: “Stāstāt pasakas, ēdu, cik gribu!”, taču pierādījumi ir pārliecinoši par labu sīpolu lielākam patēriņam.
2019. gadā Ķīnas onkologi publicēja pētījumu, kas guva lielu rezonansi un dāvāja sīpoliem jaunu iesauku – “dabas nindzja”. Šajā pētījumā 833 cilvēki ar kolorektālo (resnās un taisnās zarnas) vēzi tika salīdzināti ar 833 veseliem cilvēkiem, atbilstošiem pēc vecuma, dzimuma un dzīvesvietas. Demogrāfiskā un uztura informācija tika savākta klātienes intervijās, izmantojot apstiprinātu pārtikas biežuma anketu.
Rezultāti liecināja, ka izredzes saslimt ar kolorektālo vēzi bija par 79 % mazākas pieaugušajiem, kas patērēja lielu daudzumu sīpolu ģints (Allium) dārzeņu, salīdzinot ar tiem, kas tos lietoja maz.
Pie sīpolu ģints pieder dārza sīpoli, ķiploki, puravi, maurloki, kā arī lakši. Zinātnieki arī atzīmēja tendenci, kas parādījusies viņu pētījumos, proti, jo lielāks ir Allium dārzeņu patēriņš, jo labāka aizsardzība.
Šis pētījums ne pirmais, ne pēdējais apliecina sīpolu lielās spējas pretoties dažādu veidu vēzim – pat kuņģa vēža gadījumā, kas daudziem varētu šķist dīvaini, ņemot vērā tā stipro garšu. Divdesmit sešu pētījumu metaanalīze par kuņģa vēzi un Allium dārzeņu lietošanu parādīja, ka cilvēkiem, kuri patērēja vislielāko daudzumu šo dārzeņu, par 22 % mazāk diagnosticēja kuņģa vēzi salīdzinājumā ar tiem, kuri tos lietoja vismazāk.
Beidzamajā laikā no visiem īpaši izceļ sarkanos sīpolus to pretvēža īpašību dēļ.
Kanādas zinātnieki, salīdzinot Ontario provincē audzēto sīpolu šķirnes, atklāja, ka sarkanie sīpoli (tika testēta šķirne ‘Ruby Ring’) ir visefektīvākie resnās zarnas un krūts vēža šūnu iznīcināšanā salīdzinājumā ar citiem sīpolu veidiem. Šajā sarkanajā sīpolā bija ne tikai augsts flavonoīda kvercetīna līmenis, bet arī liels antioksidanta antocianīna daudzums, kas sinerģiski sadarbojas ar kvercetīnu cīņā pret vēža šūnām. “Mēs atklājām, ka sīpoli lieliski tiek galā ar vēža šūnu nogalināšanu. Tie aktivizē ceļus, kas veicina vēža šūnu bojāeju. Tie veicina vēža šūnām nelabvēlīgu vidi un traucē saziņu starp vēža šūnām, kas kavē to augšanu,” ziņoja autori.
Sīpoli – kvercetīna zelta atradne
Runājot par kvercetīnu, tā ir uzlecoša zvaigzne, ko zinātnieki gluži kā no jauna atklāja pēc gandrīz simts gadiem, kad pandēmijas laikā meklēja efektīvas zāles pret Covid-19 vīrusu (pirmo reizi kvercetīnu izdalīja reizē ar C vitamīnu 20. gadsimta sākumā). Kvercetīna galvenais un milzīgais ieguldījums veselībā ir tā spēcīgās antioksidatīvās un pretiekaisuma īpašības, un no visiem dārzeņiem un augļiem visvairāk šo aktīvo vielu atklāts sīpolos. Tiesa, kā liecina kāds pētījums, kas veikts pirms pieciem gadiem, kvercetīna un kvercetīna glikozīdu daudzums dažādos sīpolu veidos var būtiski atšķirties (kvercetīna glikozīdi ir tā atvasinājumi ar veselīgu ietekmi).
Sīpolos ir vismaz 25 dažādi flavonoli, bet kvercetīna atvasinājumi ir svarīgākie visās sīpolu šķirnēs. Kvercetīnam atklātas daudzas veselību veicinošas īpašības – tas nogalina vēža šūnas, palīdz samazināt pietūkumu un iekaisumu, cīnās pret vīrusu uzbrukumiem, kontrolē cukuru asinīs, palīdz profilaksē pret sirds slimībām, stiprina imunitāti. Jautājums tikai, cik daudz kvercetīna saglabājas pēc sīpolu termiskas apstrādes, kas mums ir galvenais to sagatavošanas veids.
Mizu ekstrakts pret lieko svaru
Beidzamajā laikā zinātnē ir tendence pētīt “atkritumus” – produkta daļas, ko parasti neizmanto un izmet. Sīpolam tā ir plānā, sausā miziņa, ko latvieši gan krāj līdz Lieldienām, lai mizu novārījumā krāsotu olas. Izrādās, sīpolmizu ekstrakts ir gluži vai eliksīra vērtībā!
Sīpolu mizā ir vairāk flavonoīdu, salīdzinot ar pašu bumbuli, un šiem bioloģiski aktīvajiem savienojumiem ir liels potenciāls.
Vairākos pētījumos ar laboratorijas pelēm un žurkām apstiprināts, ka mizās esošās vielas, it sevišķi kvercetīns, spēj cīnīties ar aptaukošanos. Turklāt kvercetīns “izmanto stratēģiju”, ko uzskata par vienu no daudzsološākajām aptaukošanās novēršanā, – tas veicina balto taukaudu brūnināšanu.
Kvercetīns no sīpolu mizām eksperimentos ar pelēm ir apliecinājis balto taukaudu brūnināšanas spējas. Sīpolu mizas ekstrakts arī kavēja lipīdu (tauku) uzkrāšanos šūnās un samazināja ķermeņa svaru pelēm, kuru barībā bija daudz tauku, samazinot ar tauku rašanos vai nogulsnēšanos saistīto gēnu ekspresiju.
Kuri sīpoli visveselīgākie?
Sīpoli atšķiras pēc lieluma, formas un krāsas, bet visizplatītākie ir dzeltenie, sarkanie, baltie un saldie. To garša ir no maigas un saldas līdz asai un pikantai atkarībā no šķirnes un klimata. Sīpoli galvenokārt sastāv no ūdens (89 %/100 g), ogļhidrātiem (9 %) un šķiedrvielām (1,7 %), un tajos ir maz kaloriju (apmēram 40 kcal/100 g). To galvenās šķiedrvielas – fruktāni – tiek dēvētas par prebiotiskajām šķiedrvielām, jo baro “labās” baktērijas zarnās, lai gan dažiem cilvēkiem tās var izraisīt gremošanas problēmas.
Sīpoli satur pietiekami daudz C vitamīna, folātu, B6 vitamīna un kālija, un tajos ir liels antioksidantu (antocianīns, kvercetīns) un sēru saturošu savienojumu daudzums, tāpēc sīpoli sniedz lielus ieguvumus veselībai. Kurš no sīpoliem satur visvairāk aktīvo vielu?
