“Anna, tiešām!?” Draugi izbrīnīti par sievietes smagajiem un it kā pēkšņajiem traucējumiem
Lai gan Latvijā trūkst precīzu datu, cik daudz cilvēku sirgst ar ēšanas traucējumiem, speciālisti novērojuši, ka šādu iedzīvotāju ir gana daudz. Turklāt viņu vidū ir ne tikai jaunas un kārnas meitenes, bet arī puiši, kā arī nobriedušākās sievietes un vīrieši. Ēšanas traucējumu resursu centra un biedrības "Būt brīvai" vadītāja Anna Balode intervijā portālam Jauns.lv atzina, ka daļa cilvēku neatpazīst, ka viņiem ir nopietni un pat smagi ēšanas traucējumi. Daudzi tos arī slēpj no tuviniekiem un draugiem.
Sarunas sākumā viņa uzsvēra, ka ēšanas traucējumu gadījumos noteikti ir jāvēršas pēc palīdzības. “Mēs esam sapratuši, ka Latvijā tā ir galvenā problēma. Palīdzība kļūst arvien pieejamāka, bet cilvēki vienkārši kaunas runāt par saviem ēšanas traucējumiem.”
Turklāt ļoti daudzos gadījumos iedzīvotāji vispār neatpazīst savus un līdzcilvēku ēšanas traucējumus. “Ir daudz cilvēku, kuri saka: “Ja tu tā stāsti, varbūt man arī ir ēšanas traucējumi?”” Daudzi pat neaizdomājas, ka viņiem varētu būt ēšanas traucējumi, jo tie it kā saaug ar viņu ikdienu un kļūst par normu.
Draugi pat netic par sievietes traucējumiem
“Tāpēc ir svarīgi par to runāt, lai ikviens, kas to izlasa, aizdomājas: “Klau, varbūt šis nav mans vai kāda radinieka dīvainais paradums, bet reāli velk uz kaut ko bīstamu?”” Ārēji ēšanas paradumus var būt ļoti grūti pamanīt. Īpaši sarežģīti tas ir tad, ja cilvēkam nav izteikti pazemināts vai paaugstināts svars.
“Latvijas stigma ir tāda, ka ēšanas traucējumi saistās ar ļoti obsesīviem un aptaukojušiem cilvēkiem vai ļoti kaulainiem iedzīvotājiem zem svara normas. Tad tos redz.” Arī pašas Balodes draugi ilgu laiku nenojauta par viņas ēšanas traucējumiem. “Tikai tad, kad es “iznācu no skapja”, viņi vaicāja: “Anna, tiešām!? Visus iepriekšējos gadus tu izskatījies tik laimīga, tik smuka un tava forma bija normāla. Tiešām!?””
Ēšanas traucējumi ir ne tikai apaļajiem un kārnajiem
Ļaudis, kuriem ir ēšanas traucējumi un kuru svars ir zem normas, salīdzinoši ir ļoti maz, speciāliste teica un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi runāt par cilvēku uzvedību, jo tieši tā vislabāk parāda problēmu, nevis ķermeņa svars.
Parasti mēs pievēršam uzmanību cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem, ja viņam ir ļoti mazs svars, sāk krist ārā mati un parādās citas veselības problēmas. “Tā jau ir viena no galējām formām. Bieži vien ēšanas traucējumi migrē un mijas.” Piemēram, cilvēkam vairs nav iespējams īstenot anoreksijas paradumus un ēst ļoti maz, tāpēc viņš var sākt ēst vairāk un pēc tam atvemt ēdienu, kas raksturīgs bulīmijai.
Regulāra pārēšanās, neēšana un vemšana
Ēšanas traucējumi ir psiholoģiska un psihiska saslimšana, kur izmainīti kognitīvie jeb domāšanas un psiholoģiskie procesi regulē cilvēka uzvedību, Balode skaidroja. Tie psiholoģiskie procesi, kas notiek cilvēka iekšienē, rezultējas kaut kāda veida destruktīvā uzvedībā. Piemēram, cilvēks regulāri pārēdas, ēd pārāk daudz vai tieši pretēji – ļoti ierobežo savu uzturu. Tāpat raksturīga apēstā ēdiena izvemšana.
“Šāda uzvedība ir pilnīgi destruktīva. Protams, ir arī traucēta ēšana un neveselīgi ēšanas paradumi, kas nav ēšanas traucējumi kā slimība. Man patīk piemērs ar Bridžitu Džounsu. Viņu pameta puisis, viņa paņēma šokolādes saldējumu un pieēdās. Tas var notikt neregulāri vai ļoti reti.
Kas nav ēšanas traucējumi?
Neveselīgi ēšanas paradumi var būt ēšana steigā. Tāpat daudz darbu dēļ var nākties izlaist kādu ēdienreizi. Ir arī normāli, ka cilvēkam vienkārši negaršo kāds produkts vai veselības iemeslu dēļ viņam jāizslēdz miltu, piena vai citi produkti no uztura.
Tas ir pilnīgi normāli! Tas notiek veselības vārdā. Tas var būt arī dzīvesveids. Galvenais, lai tā mērķis nav ierobežot sevi, kontrolēt sevi vai nomest svaru. Lai nav fokuss uz svaru.”
Zūd kontrole pār ēšanas procesu
Ja cilvēkam nav ēšanas traucējumu, viņš var stāvēt veikalā pie šokolāžu plaukta, ļoti vēlēties iegādāties kādu tāfelīti, taču pēc tam nospriest, ka šodien tomēr nepirks nevienu šokolādi. Cilvēks var kontrolēt savu rīcību un ēšanu.
“Bet tur, kur ir ēšanas traucējumi, kontrole vairs nav cilvēka ziņā. Ēšana jau ir automatizēts process, kā cilvēks tiek galā ar stresu.”
Vismaz 13 dažādi ēšanas traucējumi
Balode norādīja: mītiski ir pieņemts, ka ir tikai trīs veidu ēšanas traucējumi: anoreksija, bulīmija un kompulsīvā ēšana. “Pārsvarā cilvēki tās atpazīst. Patiesībā ir vismaz 13 dažādi veidi ēšanas traucējumiem.
Ir arī atipiska [netipiska] anoreksija, kur cilvēka uzvedība ir tieši tāda pati kā anoreksijas slimniekiem (ierobežot uzturu, ēst ļoti maz, visu dienu neēst neko un vakarā kaut ko apēst), bet viņa svars nekrītas zem normas.”
Var būt arī atipiska bulīmija, kad cilvēks izvemjas tikai reizi mēnesī. Tāpat ir nekvalificēti ēšanas traucējumi: cilvēkam it kā ir simptomi, bet tajā pašā laikā nav. “Tāpēc šo diagnozi [ēšanas traucējumi] ir ļoti grūti uzstādīt.”
Vemšana sešas reizes dienā
Paralēli šiem gadījumiem var būt arī ļoti smagas saslimšanas, piemēram, nopietna bulīmija, kad cilvēks vemj pat sešas reizes dienā. Tā kādu laiku notika arī pašas Balodes dzīvē. “Šis process notiek no rīta līdz vakaram.”
Ēšanas traucējumi var būt arī kā blakus diagnoze dažādām citām slimībām. “Bieži vien cilvēkiem ar Dauna sindromu ir ēšanas traucējumi. Viņi var ēst viena veida ēdienu. Arī autisti var ēst viena veida ēdienu. Bieži vien bērnu mammas vēršas pēc palīdzības un saka: “Manam septiņus gadus vecajam bērnam ir ēšanas traucējumi, viņš ēd tikai makaronus. Bet, nē, izrādās, ka viņam ir arī papildus psihiatriskas saslimšanas.”
Var būt neatgriezeniskas sekas veselībai
Ēšanas traucējumi var atstāt ļoti smagas sekas uz cilvēka veselību un pat dzīvību. “Kādas ir komplikācijas jebkuram no ēšanas traucējumu veidiem? Sirds mazspēja, elektrolītu disbalanss, osteoporoze (arī jaunām meitenēm ar anoreksiju 20 gados), zobu erozija, kad malnutrīcijas [nepietiekoša uzturvielu] dēļ tiek zaudēti zobi, anēmija, mēnešreižu trūkums un psiholoģiskie traucējumi.
Bieži vien pievienojas dažādie personības traucējumi, piemēram, robežstāvokļa personības traucējumi. “Latvijā par to maz runā, bet drīz tiks veikts pētījums par atkarību saistību ar ēšanas traucējumiem. Bieži vien tieši tāpēc, ka psiholoģiski tā ir ļoti grūti panesama slimība, cilvēki paralēli pievēršas arī dažādām atkarībām. Ēšanas traucējumi bieži vien iet roku rokā ar alkohola vai narkotiku lietošanu, lai negribētos ēst.” Arī pati biedrības vadītāja savā dzīvē bija saskārusies ar ēšanas traucējumiem un atkarību no alkohola.
Tā nav izvēles slimība!
Patlaban Latvijā trūkst statistikas par to, cik daudz cilvēku sirgst ar ēšanas traucējumiem un cik daudziem ir arī atkarību problēmas. Daudzi joprojām nevēršas pēc palīdzības. “Ļoti daudzi vienkārši sēž mājās. Kā viņus var uzskaitīt, ja viņi nav redzami? Tieši tāpēc lielākā problēma ir stigma par šīm lietām.
Daudzi domā, ka tā ir izvēles slimība, modeļu slimība, mūsdienu sociālo mediju ietekme. Bet īstenībā ēšanas traucējumi lielākoties rodas no psiholoģiskām traumām. Ir ļoti mazs procents, kas saistīts ar ģenētiskiem traucējumiem. Bet ir dažādas traumas dzīves laikā. Lai cik skarbi tas izklausītos, lielākoties ļoti liela nozīme ir ģimenei.”
Saknes meklējamas bērnībā
Parasti saknes ēšanas traucējumiem saistītas ar psiholoģiskām traumām bērnu, pusaudžu, jauniešu vecumā. Bieži vien vecāki vai vecvecāki, ar kuriem bērns dzīvo, ir ļoti strādīgi un daudz laika pavada darbā. “Meitenes stāsta: “Vecāki nekad nebija mājās. Es vienmēr sēdēju viena.””
Tāpat ēšanas traucējumi var būt saistīti ar uzmanības, mīļuma trūkumu. “Es saku, ka ēšanas traucējumi ir mīļuma, uzmanības trūkums. Tie ir arī tur, kur ir vientulība. Vai arī tad, ja neļauj izdzīvot kādu bērna attīstības posmu vai viņš kaut ko nav saņēmis. Piemēram, bieži vien ar ēšanas traucējumiem sirgst vecākie brāļi un māsas, kuriem bija jāuzņemas atbildība. Vienā vārdā es teiktu, ka ēšanas traucējumi rodas disfunkcionālā ģimenē.”
Traucējumi ģimenē, kur it kā viss ir kārtībā
Lai gan daudzi sabiedrībā saka: “Mums ģimenē viss ir kārtībā,” speciālisti novērojuši: lielākoties tajās ģimenes, kurās domā, ka viss ir kārtībā, pastāv dažādas problēmas, tostarp ēšanas traucējumi.
Tāpat ļoti daudz ēšanas traucējumu bērniem rodas, ja viņu vecāki ir alkoholiķi. “Ļoti daudziem alkoholiķu bērniem ir ēšanas traucējumi. Bet tie var būt arī ģimenēs, kur nav tēta. Ar mammu viss ir lieliski, ģimene nav sociāli nelabvēlīga, bet nav tēva klātesamības.”
Ēšanas traucējumus ļoti bieži raisa arī seksuālas traumas. “Meitenes ir teikušas: “Es nezinu, vai to var minēt kā seksuālu traumu. Manas mammas brālis man vienu reizi pieskārās 11 gadu vecumā.” Bet tā arī var būt trauma. Bērna psihe veidojas līdz 13 gadu vecumam,” speciāliste teica.
