Vai nākamie 10 gadi Eiropā paies vēža epidēmijas zīmē?
Pētnieki uzsver, ka vēža pētniecības prioritātes noteikšana ir būtiska, lai nodrošinātu pieejamāku, labāku un vienlīdzīgāku vēža ārstēšanu. Tiek lēsts, ka pēdējos divos gados Eiropā netika diagnosticēts viens miljons vēža gadījumu, un jaunā ziņojumā norādīts, ka Covid-19 ietekme varētu kavēt rezultātu sasniegšanu gandrīz par desmit gadiem, vēsta “The Independent”.
Pētnieki apgalvo, ka pandēmija ir atklājusi vājās vietas vēža veselības aprūpes sistēmās un pētniecības jomā visā kontinentā.
Ziņojumā ir izvirzīts mērķis līdz 2035. gadam panākt, lai visiem Eiropas vēža pacientiem 10 gadu izdzīvošanas ilgums sasniegtu 70 %.
Pētījumā arī secināts, ka Brexit turpinās negatīvi ietekmēt Eiropas vēža pētniecību, ja vien Eiropas pētnieku kopiena un Apvienotās Karalistes valdība neatradīs veidu, kā turpināt sadarbību.
Turklāt pētījumā aicināts divkāršot Eiropas vēža pētniecības budžetu, kā arī noteikt prioritātes vēža pētniecības jomām, kurās tā pietiekami attīstīta, tostarp profilaksei un agrīnai diagnostikai, staru terapijai un ķirurģijai, pasākumiem dzimumu līdztiesības jomā, kā arī pievērst lielāku uzmanību izdzīvojušo personu aprūpei.
"Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, Brexit un Krievijas iebrukumu Ukrainā, vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi, lai Eiropa attīstītu elastīgu vēža pētniecības vidi, kas spēlētu izšķirošu lomu profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un dzīves kvalitātes uzlabošanā pašreizējiem un nākamajiem pacientiem, kā arī tiem, kas dzīvo pēc vēža,” sacīja Belfāstas Karalienes Universitātes profesors Marks Lorlers.
