Kad galvassāpes patiesībā norāda uz cukura diabētu

"Mēness aptiekas" farmaceite Juta Namsone sīkāk raksturo, uz kuriem jautājumiem atbildes rodamas kopā ar farmaceitu. 

Vai 2. tipa cukura diabēts var pāriet 1. tipa cukura diabētā?

Šāds jautājums droši vien ienāk prātā ne vienam vien 2. tipa cukura diabēta pacientam, īpaši, ja diabētu ārstē ar insulīnu vai arī tas tiek ieteikts. Īsā atbilde – nē. 

1.tipa cukura diabēts un 2.tipa cukura diabēts ir atšķirīgas slimības. 1.tipa diabēts ir autoimūna slimība, kur autoimūna procesa rezultātā ir gājušas bojā aizkuņģa dziedzera šūnas, kas ražo insulīnu. Šī slimība visbiežāk skar bērnus, jauniešus un jaunus cilvēkus, tomēr ar to var saslimt arī jebkurā vecumā. 1. tipa diabētu ārstē tikai ar insulīna injekcijām. 

2. tipa diabēts – visbiežāk sastopamā diabēta forma – rodas insulīna rezistences dēļ. Insulīna rezistence ir audu nejutīgums pret insulīnu. Tas nozīmē, ka organisma šūnas nespēj insulīnu atbilstoši izmantot un glikoze asinīs paaugstinās. Insulīna rezistenci var mazināt, samazinot lieko svaru, ar veselīgu uzturu, aktivizējot dzīvesveidu. Taču vairumam 2. tipa diabēta pacientu ir nepieciešami arī medikamenti glikozes līmeņa normalizēšanai. Visbiežāk slimība skar pieaugušos un vecāka gadagājuma cilvēkus, taču pēdējos gados – arī mazaktīvus bērnus ar lieko svaru.  

Ja aizkuņģa dziedzeris izsīkst un ražo arvien mazāk insulīna, pienāk brīdis, kad arī 2. tipa diabēta ārstēšana papildināma ar insulīna injekcijām. Secinājums – 2. tipa cukura diabēts nevar pāriet 1. tipa cukura diabētā. Tiesa, mēdz būt gadījumi, kad slimības atklāšanas laikā nevar precīzi noteikt, kāda tipa cukura diabēts tas ir, jo slimības sākumā sūdzības un pazīmes ir vienādas. Piemēram, uzskata, ka tas ir 2. tips, tomēr pēc neilga laika diagnozi izdodas precizēt. Var būt arī otrādi – ir noteikta 1. tipa cukura diabēta diagnoze, taču vēlāk noskaidrojas, ka tas ir 2. tipa cukura diabēts. 

Kā zināt, cik daudz liekā svara vajadzēs mazināt, lai uzlabotu veselību?

Svaru mazināt nav sarežģīti, taču šo samazinājumu mēdz būt grūti saglabāt. Vislabākie un noturīgākie rezultāti ir, ja svaru mazina lēni un pakāpeniski. Speciālisti iesaka gada laikā zaudēt 10–15 % liekā svara. Piemēram, ja svars ir 90 kg, tad gada laikā ieteicams zaudēt 9–13 kg. Tā katru gadu, līdz sasniegts vēlamais vai optimālais svars. 

Lai mazinātu svaru, ieteicams izvērtēt un pārskatīt ēdienkarti, samazināt uztura apjomu un veikt vairāk fizisko aktivitāšu. Uzturam jābūt veselīgākam un sabalansētam, savukārt fiziskām aktivitātēm jākļūst par dzīvesveidu, nevis īslaicīgu pasākumu. Tikai tad rezultāts būs noturīgs. 

Asins analīžu rezultāts uzrāda paaugstinātu triglicerīdu līmeni

Ko tas nozīme un vai to var normalizēt, nelietojot medikamentus?

Asinīs cirkulē divas galvenās taukvielas: holesterīns un triglicerīdi. Triglicerīdi ir izplatītākais tauku veids organismā. Tie ir nepieciešami, taču pārmērīgā daudzumā var būt kaitīgi un palielināt sirds slimību risku. Triglicerīdus uzņem galvenokārt ar uzturu – sviests, cūku tauki, transtaukskābes. Arī augu un zivju eļļas ir triglicerīdi. Tātad, gan “veselīgie”, gan “neveselīgie” tauki paaugstina triglicerīdu līmeni (“neveselīgie” – vairāk). Arī rafinēti, vienkārši ogļhidrāti, balto miltu produkti un alkohols var palielināt triglicerīdu līmeni asinīs. Triglicerīdu līmeni asinīs paaugstinās arī pārmērīga fruktozes uzņemšana –  ar fruktozes kukurūzas sīrupu vai agaves sīrupu tiek saldināti dzērieni un produkti, arī augļi satur daudz fruktozes, tāpēc iesaka katru dienu apēst ne vairāk kā 2-3 augļu porcijas. 

Apēdot vairāk kaloriju nekā nepieciešams, tās tiek uzglabātas triglicerīdu formā. Ja nepieciešams, vēlāk organisms tās var izmantot enerģijas iegūšanai. 

Asinīs triglicerīdiem nevajadzētu būt vairāk kā 1,7 mmol/l. 
Lai samazinātu triglicerīdu līmeni asinīs, liela loma ir dzīvesveidam – svara mazināšanai, fizisko aktivitāšu palielināšanai un izmaiņām uzturā. Mazāk jālieto rafinētie un vienkāršie ogļhidrāti – saldumi, cukurs, balto miltu produkti, jāsamazina taukvielu uzņemšana, jāierobežo piesātinātie tauki, palielinot uzturā omega-3 taukskābju un šķīstošo šķiedrvielu apjomu. Omega-3 taukskābes atrodamas zivīs – sardīnēs, tuncī, skumbrijā un lasī. Augu izcelsmes omega-3 taukskābes ir linsēklu eļļā, valriekstos, kaņepēs, olīveļļā. Zivis uzturā būtu jālieto vismaz divas reizes nedēļā, savukārt linsēklas var pievienot biezpienam, putrām, brokastu pārslām.  

Vai kafija satur ogļhidrātus un vai tā var paaugstināt glikozes līmeni asinīs?

Kafija satur kofeīnu, kas ietekmē organismu dažādos veidos. Standarta krūze filtrētas kafijas (240 ml) satur aptuveni 96 miligramus kofeīna, espreso porcijā (30 ml) tā ir aptuveni 63 miligrami. Kofeīns stimulē smadzeņu darbību un paātrina vielu maiņu, un tas paaugstina arī glikozes līmeni asinīs (ja vien to jau nav izdarījis pievienotais cukurs un piens), jo veicina glikogēna atbrīvošanos no rezervēm aknās. Saprotams, ka glikozes paaugstināšanās ir atkarīga no izdzertās kafijas daudzuma un stipruma. Jāņem vērā, ka glikozes kāpumu var radīt arī pārējie kofeīnu saturošie dzērieni, piemēram, tēja (izņemot zāļu tējas), daži enerģijas dzērieni. Arī kola un šokolāde satur kofeīnu, taču mazāk. Glikozes paaugstināšanās, lietojot šos produktus, gan būs saistīta ar ievērojamo cukura daudzumu tajos.
Tomēr pilnībā no kafijas arī nav jāatsakās. Lūk, kāds varētu būt risinājums!

• Izvēlēties bezkofeīna kafiju – tajā ir tikai 2–3 miligrami kofeīna, taču ir saglabājusies lieliska kafijas garšas buķete. Var veidot arī bezkofeīna un parastas kafijas maisījumu dažādās proporcijās, piemēram, 50/50.
• Dzerot brokastīs īstu kafiju, vajadzētu padomāt par nelielu fizisku slodzi – pastaigu vai kāda mājas darba veikšanu pēc brokastīm.  Tas pazeminās glikozes “pīķi”. Turpretī, ja lietojat īsas vai ātras darbības insulīnu pirms maltītēm, iespējams palīdzēs dažas papildu insulīna vienības pirms kafijas dzeršanas.  
• Ja šķiet, ka kafija negatīvi ietekmē glikozes līmeni asinīs, samaziniet kafijas uzņemšanu līdz  240–300 ml dienā.
• Baltas un saldas kafijas mīļotāji piena vietā var izmēģināt auzu, mandeļu vai sojas pienu, savukārt cukura vietā – kādu no bezkaloriju saldinātājiem.

Vai maltītes ogļhidrātu aprēķinā ir jāiekļauj šķiedrvielas?

Jautājums, vai maltītes ogļhidrātu aprēķinā iekļauj šķiedrvielas (MV – maizes vienībās) ir aktuāls cilvēkiem ar 1. tipa cukura diabētu un tiem, kuri pirms maltītēm ievada īsas vai ātras darbības insulīnu, lai aprēķinātu ievadāmā insulīna devu attiecīgai ēdienreizei. 

Kā zināms, šķiedrvielas (balastvielas) gremošanas traktā netiek sašķeltas un sagremotas. Tās pašas par sevi neietekmē glikozes līmeni asinīs. Ja vienā porcijā ir vairāk nekā 5 g šķiedrvielu, tad kopējais ogļhidrātu daudzums maltītē ir jāsamazina par attiecīgo šķiedrvielu daudzumu (gramos). 

Tiem, kuri ir īpaši jutīgi pret insulīnu, ieteicams pirms MV aprēķina kopējo ogļhidrātu daudzumu samazināt par attiecīgo šķiedrvielu daudzumu (g) pat tad, ja vienā porcijā ir mazāk nekā 5 g šķiedrvielu. 

Kad var uzskatīt, ka galvassāpes ir diabēta dēļ?

Diagnoze cukura diabēts nenozīmē to, ka jācieš arī no galvassāpēm. Taču galva mēdz sāpēt saistībā ar glikozes svārstībām asinīs. Pēkšņas galvassāpes var signalizēt par to, ka glikozes līmenis ir ārpus vēlamā normas intervāla. Jo biežāk glikozes līmenis svārstās, jo biežākas var būt galvassāpes. Tās pazūd, tiklīdz glikozes līmenis normalizējas.

Domājams, ka galvassāpes saistītas ar glikozes svārstību izraisītām  hormonu epinefrīna un norepinefrīna izmaiņām. Tātad galvassāpes diabēta gadījumā ir sekundāras un saistītas ar hormonālām izmaiņām.   

Galvassāpes paaugstināta glikozes līmeņa gadījumā sākas pakāpeniski un pastiprinās, kamēr glikozes līmenis ir paaugstināts. Galvassāpes pazemināta glikozes līmeņa gadījumā ir pēkšņas, trulas, pulsējoša rakstura un bieži kombinējas ar citiem zema cukura līmeņa simptomiem.  

Galvassāpju cēloņu ir daudz. Ja tomēr tās nevar izskaidrot ar glikozes svārstībām, jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu sāpju iemeslu un rastu ārstēšanu. 

Kā farmaceits var palīdzēt cukura diabēta pacientam sadzīvot ar slimību un to veiksmīgi kontrolēt?

“Lielākoties cukura diabēta pacienti ir labi informēti par nepieciešamajām dzīvesveida izmaiņām, medikamentu un medicīnas ierīču ikdienas lietošanu. Tomēr, lai cilvēks veiksmīgāk kontrolētu slimību un ar to sadzīvotu, vērtīga var būt arī sadarbība ar farmaceitu, kura uzdevums ir sniegt atbalstu terapijā un ieteikumus veselības uzturēšanā. Ar pacientu, kuram cukura diabēta diagnoze ir noteikta nupat, pirmā saruna aptiekā farmaceitiskās aprūpes ietvaros noteikti būs izvērsta, skaidrojot gan par medikamentu un medicīnas ierīču pareizu lietošanu, gan arī par izmaiņām ikdienā,” norāda farmaceite Juta Namsone.

Farmaceits vienmēr ir gatavs atgādināt par to, ka diagnoze nav kontrindikācija aktīvam dzīvesveidam, tieši otrādi – regulāras fiziskas aktivitātes ikdienā pazemina glikozes līmeni. Tā pat pieminēs, ka noteikti jāseko līdzi svara kontrolei, ka smēķēšanas atmešana novērsīs papildus cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs jeb hiperglikēmijas risku un labvēlīgi atsauksies uz sirds un asinsvadu sistēmu, kuras veselība iet rokrokā ar diagnozi cukura diabēts.

Iespējams, ar diabēta pacientu būs nepieciešams pārrunāt par ikdienas uzturu, atgādināt, ka maltītes jāuzņem bez steigas, ka svaigi spiestas sulas vēlams atšķaidīt ar ūdeni, lai strauji nepaaugstinātu glikozes līmeni.

Farmaceits var mudināt rūpīgi sekot līdzi savam veselības stāvoklim, izvirzot mērķi aizkavēt vai laikus pamanīt komplikācijas pazīmes. Tas nozīmē pārbaudīt redzi, mērīt asinsspiedienu, sekot līdzi zobu veselībai, pēdu stāvoklim, noteikti izmantot iespēju apmeklēt podologu.

Ja terapijā ir nozīmēts insulīns, farmaceits ieteiks adatu maiņu katrai injekcijai, lai dūrieni nebūtu sāpīgi, atgādinās par pareizu insulīna ievadi, mainot dūriena vietas, lai izvairītos no audu sabiezējuma injekciju vietā, kā arī par to, ka, mājas apstākļos nosakot glikozes līmeni asinīs ar glikometru, adata ir jāmaina katru reizi. 

Izsniedzot aptiekā medikamentus, farmaceits pievērsīs uzmanību kādi un cik daudz medikamentu ir izrakstīti, un polifarmācijas gadījumā (ja slimību dēļ cilvēks vienlaikus lieto piecus un vairāk medikamentus) informēs par iespējamo zāļu mijiedarbību, kas varētu attīstīt hipoglikēmijas (zema cukura līmeņa asinīs) risku.

Juta Namsone aicina cukura diabēta pacientus nekautrēties izmantot farmaceita resursu un droši uzdot jautājumus par visu, kas saistīts ar cukura diabēta un citu medikamentu lietošanu slimību ārstēšanā, kā arī profilaksi veselības uzturēšanā.