3 faktori, kas parasti ierosina vēzi un no kuriem būtu jāizvairās

Daudzi uzskata, ka tad, ja ģimenē kādam ir bijis vēzis, tas noteikti būs arī viņiem. Taču ne vienmēr tā notiek. Nacionālā vēža institūta pētījums liecina: “Ģenētiski mantotām mutācijām ir būtiska lomu apmēram 5 līdz 10 % vēža gadījumu.” Tas nozīmē to, ka deviņi no 10 vēža gadījumiem nav ģenētiski mantoti.

Gēna ekspresiju var modificēt vairāki dzīvesveida faktori, ko var kontrolēt. Uztura pārmaiņas, vairāk fizisko aktivitāšu, stresa samazināšana, uztura bagātinātāju lietošana, pietiekams miegs un organisma attīrīšana no vides piesārņojuma – tas viss pirmām kārtām var palīdzēt novērst vēzi. Palūkosimies uz trim galvenajiem vēža cēloņiem, lai varētu no tiem izvairīties.

Galvenie cēloņi

Ja mēs zinātu vēža īstos cēloņus, iespējams, būtu daudz tuvāk zāļu atklāšanai, kas palīdzētu no tā izārstēties. Tomēr daudzi zinātniskie pētījumi jau norāda pareizajā virzienā.

Tagad gandrīz ikviens apzinās, ka smēķēšana palielina plaušu vēža risku, bet daudzi neapzinās, ka ir atklāts vairāk nekā 30 dažādu vēža riska faktoru. Šos riska faktorus var iedalīt trīs grupās: toksīni, infekcijas (baktērijas) un bioloģiskie faktori.

Saskaņā ar pētījumiem medicīnā, ko veikusi kompānija "American Medical Research LLC", toksīni ir galvenais vēža faktors 70–75 % gadījumu. Vīrusi un citas infekcijas izraisa 20–25 % audzēju, savukārt elektromagnētiskais piesārņojums (starojums) un ģenētika ir pie vainas ne vairāk kā 5 % gadījumu. 

Lai gan cēlonis katrā gadījumā var būt cits, šie faktori vienkārši rada traucējumus organisma darbībā, izraisot oksidatīvo stresu un palielinot iekaisumu. Šis process bojā ģenētisko materiālu šūnās (RNS un DNS) un izraisa haosu mitohondrijos.

Līdzko tiek traucēta šūnu “elektrostaciju” darbība, tās vairs nevar efektīvi darboties, lai saražotu enerģiju. Šo procesu dēvē par glikolīzi, un tajā izmanto cukuru kā enerģijas avotu. Neefektīvā enerģijas ražošana izraisa nepareizu organisma darbību, DNS bojājumus un visbeidzot rada “degvielu” vēža šūnām.