Dati ir satraucoši: kritieni senioriem ir otrs biežākais nāves cēlonis! Kā mazināt to risku?

Jauns.lv

Pasaules Veselības Organizācijas dati ir satraucoši - tie vēsta, ka 64% gadījumu seniori traumas gūst pašu mājās, bet kritieni ir otrs biežākais nāves cēlonis gan Latvijā, gan pasaulē. Šonedēļ atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu, KRC "Jaunķemeri" ergoterapeite Olga Naumova atgādina, kā pašu spēkiem varam mazināt kritienu risku, kas ir īpaši svarīgi cilvēkiem gados.

Ik gadu vairāk kā 37 miljoni kritienu

Jo vecāks kļūst cilvēks, jo vairāk pieaug kritienu risks, skaidro Naumova.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem katru gadu tiek reģistrēti ap 37,3 miljoni kritienu. Sekas tam var būt nopietnas - sākot no galvas smadzeņu traumām, sasitumiem, lūzumiem, līdz pat traumas izraisītai invaliditātei, ierobežotām pašaprūpes iespējām un pat nāvei.

"Kritienu riskus varam iedalīt trīs grupās," turpina skaidrot ergoterapeite. "Pirmā grupa ir iekšējo faktoru izraisītie kritienu riski, kas saistīti ar paša cilvēka veselības stāvokli. Tātad gan iepriekšējo kritienu pieredze un bailes krist atkārtoti, gan dažādu medikamentu lietošana, kas ietekmē līdzsvara sajūtu, arī akūtas saslimšanas un cilvēka kognitīvais stāvoklis var palielināt risku krist un satraumēties. Otrā grupa ir ārējie riska faktori - tie būs saistīti ar fizisko vidi, kurā cilvēks ikdienā uzturas (kāpnes, paklāji, apgaismojums, mājdzīvnieki). Savukārt trešā grupa ir uzvedības riska faktori - tā ir iespēja piedzīvot kritienu, kas saistās ar pieņemtajiem lēmumiem un rīcību, ar cilvēka kaitīgajiem ieradumiem, nekritisku sava funkcionālā stāvokļa izvērtēšanu vai samazinātām fiziskām aktivitātēm."

Uzraudzīt veselību un pareizi iekārtot māju

Kritienu risku iespējams samazināt divejādi. "Pirmkārt - parūpējoties par sevi un savu veselību. Tas nozīmē - regulāri pārbaudīt redzi, izzināt savus medikamentus, pievēršot uzmanību tam, kādus blakusefektus tie rada (īpaši jāuzmanās, ja zāļu instrukcijā kā blakusefekti minēti reibonis un dehidrācija), regulāri jāveic veselības pārbaudes, jāvingro, jādodas pastaigās katru dienu, lai uzturētu sevi labā formā, jālieto tehniskie palīglīdzekļi tiem paredzētajam mērķim, kā arī jācenšas izvēlēties apavus ar neslīdošām zolēm," ieteikumos dalās ergoterapeite.

Otrs veids kā kritienu risku var mazināt, ir pielāgojot mājas vidi un padarot to senioram daudz drošāku. Protams, katrā dzīvesvietā ir savs iekārtojums un savas prasības, tāpēc individuālas konsultācijas laikā ergoterapeits sniedz visatbilstošākos ieteikumus pacientiem, kas būtu jāņem vērā, lai kritienu risku mazinātu tieši savā dzīvesvietā. Tomēr ir vairākas vispārīgas lietas, ko ergoterapeite Olga Naumova iesaka ņemt vērā, iekārtojot mājokli gan pašiem senioriem, gan tām ģimenēm, kurās dzīvo cilvēki vairākās paaudzēs.

Iekārto telpu, lai kritienu risks mazinātos

Vannas istabā

Ierīkojiet atbalsta rokturus dušā, pie vannas, pie tualetes poda;
Ieteicams iegādāties speciālu dušas krēslu vai vannas dēli, lai seniors varētu ērti un droši mazgāties;
No paslīdēšanas vannas istabā pasargā pretslīdes paklāji;
Vēlams pie vannas malas vai pie dušas sienas piestiprināt plauktiņu, kurā var novietot nepieciešamos mazgāšanās līdzekļus.

Guļamistabā un viesistabā

Atrodiet vietu naktslampņai;
Kritiena risku var samazināt, ja lieto atbilstoša izmēra gultas veļu, neļaujot tai atrasties uz grīdas un, senioram izkāpjot no gultas, nejauši paklupt;
Visiem vadiem, kas atrodas telpā, jābūt sakārtotiem gar sienas malām, lai tie neatrastos uz grīdas vietās, kur ikdienā seniors pārvietojas;
Mēbeles jāizvieto tā, lai telpā nodrošinātu pārvietošanos bez šķēršļiem;
Vai paklājiem nav nobružāti stūri? Aiz tiem var viegli aizķerties un paklupt. Ieteicams piestiprināt paklājus ar abpusējo līmlenti pie grīdas. Ja tas nav iespējams, labāk paklājus noņemt;
Novietojiet spilvenu uz dīvāna vai krēsla sēdēšanas virsmas, lai atvieglotu senioram sēdēšanu un piecelšanos no sēdus stāvokļa.