Pētnieki šokē ar atklājumiem par “melno nāvi” jeb mēri un tā ietekmi uz cilvēku veselību mūsdienās
Mēra pandēmijas postošā ietekme uz cilvēci atstājusi tik neticamas ģenētiskas pēdas, ka slimība joprojām ietekmē mūsu veselību gandrīz 700 gadus vēlāk, vēsta BBC.
Par “melno nāvi” dēvētais mēris Eiropā izplatījās 1300. gadu vidū, nogalinot aptuveni 200 miljonus cilvēku. “Melnā nāve” ir viens no drūmākajiem brīžiem cilvēces vēsturē.
Pētījumā, kurā analizēts gadsimtiem senu cilvēku skeletu DNS, tika atrastas mutācijas, kas palīdzēja cilvēkiem izdzīvot mēra laikā. Šīs pašas mutācijas ir saistītas ar autoimūnām slimībām, kas skar cilvēkus mūsdienās.
Pētniekiem radās aizdomas, ka šāda mēroga notikums ir ietekmējis cilvēka evolūciju. Viņi analizēja DNS, kas ņemts no 206 seno skeletu zobiem. Analīzē tika iekļauti kauli no Smitfīldas mēra bedrēm, kas tika izmantotas masveida apbedījumiem Londonā, citi paraugi tika ņemti no Dānijas.
Ievērojamākais atklājums, kas publicēts žurnālā “Nature”, ir saistīts ar mutācijām gēnā ERAP2. Ja cilvēka DNS saturēja šīs mutācijas, izdzīvošanas iespēja palielinājās par 40%.
“Tas ir pārsteigums atrast kaut ko tādu cilvēka genomā," sacīja Čikāgas Universitātes profesors Luiss Bareiro.
Mēra pandēmijā izdzīvojušajiem dzima bērni, kas nodeva tālāk šīs noderīgās gēnu mutācijas, tāpēc tās kļuva daudz izplatītākas.
Rezultāti tika apstiprināti mūsdienu eksperimentos, izmantojot mēra baktēriju “Yersinia pestīs”. Asins paraugi no cilvēkiem ar “noderīgajām” mutācijām bija izturīgāki pret infekciju nekā tie, kuriem šādu mutāciju nebija.
Mūsdienās šīs pret mēri noturīgās mutācijas ir izplatītākas nekā pirms “Melnās nāves”.
Problēma ir tā, ka tās ir saistītas arī ar autoimūnām slimībām, piemēram, Krona slimību. Mutācijas, kas senčiem pirms 700 gadiem palīdzēja izdzīvot, mūsdienu cilvēka veselībai var kaitēt.
“Šīs pagātnes rētas joprojām ietekmē mūsu uzņēmību pret slimībām mūsdienās, un tas notiek diezgan ievērojamā veidā," atzina profesors Barreiro.
