Nevajadzēs ne operāciju, ne dārgas zāles! Alternatīva pieeja muguras sāpēm
Dažādām metodēm ir atšķirīgi nosaukumi, taču tās visas pamatā var dēvēt par pozas korekciju. Šajās pieejās mazāku uzmanību pievērš jautājumam, kur sāp, bet vairāk – kustību paradumiem, kas veidojušies dzīves gaitā un ir atbildīgi par sāpju izcelsmi.
Teorija, kas ir pamatā šādai vispārējai pozas korekcijai, – ja muskuļus nenodarbina saskanīgi, tiek pārslogotas muskuļu grupas, kurām attiecīgā slodze nav piemērota, un tas veicina disfunkcijas. Tātad sāpošā vieta pirmām kārtām nevis jāmasē vai jāstiepj, bet galvenā uzmanība jāpievērš ķermeņa pozas maiņai, lai visi muskuļi būtu noslogoti pareizi.
Pasaulē ir izveidotas vairākas terapijas, kurās pievērš uzmanību ķermeņa pozām. Viena no tādām ir Egoskjū metode, kas radusies pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Amerikā.
Atrod galvenās problēmzonas
Egoskjū metodi izveidoja fizioterapeits Pīts Egoskjū Sandjego Kalifornijā. Viņam pašam bija neizturami smags stāvoklis, un Egoskjū meklēja risinājumu, kā to pārvarēt. Viņš sāka pievērst uzmanību savām pozām un izpildīja specifiskus koriģējošus vingrojumus. Egoskjū ne tikai atbrīvojās no hroniskām sāpēm, bet arī radīja pats savu dziedināšanas sistēmu, ko nu jau izmanto visā pasaulē.
Egoskjū terapeiti strādā šādi – vispirms uzklausa cilvēka sūdzības, tad nosaka galvenās problēmzonas: vizuāli novērtē cilvēka pozu un gaitu. Cilvēku arī nofotografē no priekšpuses, aizmugures un sāniem un fotoattēlus lejupielādē datorā, kur tos salīdzina ar pareizu stāju. Pēc rūpīgas analīzes programma piedāvā individuāli pielāgotus koriģējošus vingrojumus, kurus terapeits vēl uzlabo, izmantojot informāciju, ko ieguvis no sarunas ar pacientu, kā arī paša veikto vizuālo novērtējumu.
Egoskjū metodē ķermeni uztver kā vienotu veselumu. Ja ir nepatīkama sajūta, piemēram, ceļu locītavās, to ņem vērā, taču galvenais, ko meklē Egoskjū terapeits, – simptoma cēloni. Lai atrastu, kāpēc sāpes radušās, uzmanība tiek pievērsta visam ķermenim. Pēc pirmās vizītes, kas ilgst aptuveni divas stundas, seko atkārtoti Egoskjū terapeita apmeklējumi, kuros speciālists novērtē stāvokli pēc vingrošanas mājās un pielāgo vingrojumus cilvēka progresam; treniņš dienā aizņem apmēram stundu.
ASV ir izveidotas 25 Egoskjū klīnikas, kopumā pasaulē darbojas simtiem šīs terapijas praktiķu un treneru. Egoskjū metodi izmanto arī fizioterapeiti, osteopāti un citi speciālisti, kas palīdz cilvēkiem novērst sāpes.
Jāmaina ikdienas uzvedība
“Muskuļi un kauli ir dzīvas struktūras, un mūsu ikdienas aktivitātes un ķermeniskās izpausmes tos ietekmē un maina,” atzīst britu osteopāts Metjū Keratjū. “Daudzi cilvēki pie osteopāta vēršas ar saspringumu, kas radies dzīvesstila dēļ,” viņš saka. “Ierastā sēdēšana veido kifotisku stāju – izteiktu izliekumu muguras augšdaļā, ko sadzīves valodā sauc par kupri.”
2008. gadā Keratjū Vindzorā 40 astoņpadsmit gadus veciem jauniešiem veica plaušu un diafragmas izmeklējumus. Viņš pārbaudīja iespaidu, kādu uz ķermeni atstāj ilgstoša sēdēšana. Salīdzinot rezultātus ar datiem, kādi bija iegūti pirms desmit gadiem, jauniešiem bija par 18 % mazāks ieelpotā gaisa daudzums, kad viņi brīvi elpoja, un par 12 % mazāka izelpotā jauda (maksimālā plūsma jeb maksimālais izelpas ātrums).
“Pēc 26 savā jomā nostrādātiem gadiem es to skaidroju ar klēpjdatoru un viedtālruņu lietojumu,” Keratjū secina. “Skolu beidzējiem krūškurvja izliekums ir tāds pats kā zobārstam, kas trīsdesmit gadus pavadījis, noliecies pār saviem pacientiem.”
2014. gadā disertācijā, ko izstrādāja Zakarijs Verss no Brigama Janga universitātes, viņš pierādīja, ka Egoskjū koriģējošie vingrojumi efektīvi samazina hroniskas ceļu un gurnu sāpes. Arī Verss ir sertificēts Egoskjū praktiķis, viņam pieder klīnika Sietlā.
Verss stāsta, ka Egoskjū terapiju var praktizēt vienu pašu vai kombinēt, piemēram, ar hiropraksi, lai izveidotu labāku stāju. “Mūsu pieeja atšķiras ar to, ka galveno uzmanību pievēršam muskuļiem, kas notur ķermeni līdzsvarā,” Verss skaidro. “Kauli dara to, ko tiem liek darīt muskuļi. Tātad, ja muskuļi tiecas kaulus izkustināt no līdzsvara, mums jāpievēršas tieši muskuļiem – jāuzlabo to stāvoklis un jāpanāk ilgstošs atslābinājums.”
Jāvingro pašam
Viena no svarīgākajām atšķirībām starp Egoskjū un citām alternatīvo terapiju metodēm, ar kurām var novērst muguras sāpes (piemēram, hiropraksi un masāžu), – speciālists neko nedara ar pacienta ķermeni. Egoskjū terapeiti uzskata, ka ikviens ir pats sava ķermeņa eksperts un katram pašam jāsajūt, kādu efektu rada vingrojumi. “Terapiju vada atgriezeniskā saikne par to, kā vingrojumu laikā jūtas ķermenis un ko saka cilvēka intuīcija,” saka Verss.
Vienai no Versa pacientēm, 67 gadus vecai sievietei, bijusi skolioze un ilgstoši sāpējusi mugura. Ārsti viņai ieteikuši nēsāt jostu, kas balsta mugurkaulu, un katru dienu, lai spētu pārvietoties, viņa lietojusi līdz sešām pretsāpju tabletēm. Sieviete dienas vadījusi lielākoties guļus, atbalstījusies uz sildoša paliktņa, kas samazināja sāpes. Kad viņa sāka pildīt Egoskjū vingrojumus, stāvoklis uzlabojies tiktāl, ka viņa vairs nebija atkarīga no pretsāpju zālēm.
Egoskjū terapeiti uzskata, ka stāvoklis uzlabojas vismaz 90 % cilvēku – tiesa, ar nosacījumu, ka regulāri vingro un apmeklē speciālistu. Dažkārt cilvēki jūtas labāk jau pēc pāris nedēļām, citiem vajadzīgs ilgāks laiks.
Tas, ko Egoskjū terapeiti izdara, – iemāca ķermenim pareizi kustēties un no jauna trenē muskuļus turēt kaulus pareizā stāvoklī. Un to var darīt ikvienā vecumā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Mūsējie" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi"
