5 mazāk zināmi fakti par olām. Kāpēc tās ir vērts lietot uzturā regulāri?

Olas palīdz sasniegt fitnesa mērķus

Olbaltumvielas ir viena no svarīgākajām uzturvielām, kas nepieciešamas pēc treniņa diētām. Augstas kvalitātes olbaltumvielu patēriņš pēc treniņa palīdzēs atjaunot muskuļus, un enerģijas krājumus, kā arī stimulēt jaunu muskuļu augšanu. Tas nozīmē, ka darba rezultātus varētu redzēt ātrāk.

Lai gan muskuļi galu galā atjaunosies paši, pētījumi liecina, ka pietiekama proteīna ēšana divās stundās pēc treniņa palīdzēs ķermenim atjaunoties ātrāk un  muskuļiem augt efektīvāk. Svarīgi, ka veselas olas stimulē muskuļu augšanu un atjauno pat vairāk, nekā ēdot tikai olu baltumus.

Starptautiskā Sporta uztura biedrība iesaka sportistiem izvēlēties pilnvērtīgus olbaltumvielu avotus, piemēram, olas, lai stimulētu muskuļu proteīnu sintēzi. Tas ir dabisks process, kurā tiek ražots proteīns, lai labotu intensīvas slodzes izraisītus muskuļu bojājumus. Viņi arī apgalvo, ka olas var viegli iekļaut uzturā visas dienas garumā, jo tās var pagatavot kopā ar lielāko daļu ēdienreižu, kā arī līdzņemšanai. 

Nepārspējamais holīna spēks

Vēl nesen holīna loma sabalansētā uzturā bija lielā mērā ignorēta. Holīns ir mazāk zināma būtiska uzturviela, kas atrodama olās un ir nepieciešama normālai ķermeņa darbībai un cilvēka veselībai. Liela nozīme holīnam ir smadzeņu veselībā gan attiecībā uz zīdaiņa smadzeņu attīstību grūtniecības laikā, gan normālu smadzeņu darbību pieaugušajiem, piemēram, atmiņu un domāšanu, tomēr daudzi cilvēki neievēro ieteicamo devu.  

Holīns ir būtisks arī aknu darbībai, tauku vielmaiņai un normālai sirds un asinsvadu darbībai. Eksperti iesaka vīriešiem un sievietēm vecumā virs 19 gadiem patērēt attiecīgi 550 mg un 425 mg holīna dienā.

Līdztekus liellopu aknām, olas ir nākamais bagātākais holīna avots. Divas olas dienā nodrošina gandrīz 300 mg holīna, kas ir vairāk nekā puse no ieteicamās dienas devas. 

Nav jāsatraucas par holesterīnu

Pirms vairākiem gadu desmitiem bija uzskats, ka olu dzeltenumos atrodamā holesterīna lietošana var paaugstināt holesterīna līmeni asinīs, kas galu galā var palielināt sirdslēkmes un insulta risku. Taču Amerikas sirds asociācijas jaunākie pētījumi apstiprina, ka olu ēšana kā daļa no veselīga uztura būtiski neietekmē holesterīna līmeni asinīs un tāpēc lielākajai daļai cilvēku nepalielina risku saslimt ar sirds slimībām. Olu ēšana tieši faktiski var palīdzēt samazināt holesterīna līmeni.

Olas kā sabiedrotais svara kontrolei

Olām ir vērtīga loma veselīga svara un sabalansēta uztura veidošanā. Pārtikas produktu kaloriju saturs ir ļoti svarīgs faktors, kas nosaka pārtikas ieguldījumu svara kontrolē. 1 ola satur 6 gramus proteīna un tikai 70 kalorijas, tās palīdz arī ilgāk just sāta sajūtu. Ar olām ir iespējams piekļūt daudzām organismam nepieciešamajām uzturvielām, uzņemot maz kalorijas.

Ir pierādīts, ka pārtikas produkti, kas satur augstu olbaltumvielu līmeni, samazina apetīti un palielina sāta sajūtu, salīdzinot ar ogļhidrātiem vai taukiem bagātu pārtiku, kaut arī tie satur tādu pašu kaloriju skaitu. 

Olas var arī palīdzēt uzlabot vielmaiņu. Ēdot olbaltumvielām bagātu pārtiku, īstermiņā var stimulēt vielmaiņu vairāk nekā ar ogļhidrātiem vai taukiem, jo ir nepieciešams lielāks enerģijas daudzums. 

Lielisks risinājums D vitamīna trūkumam organismā

D vitamīnam ir izšķiroša nozīme, palīdzot mums saglabāt savu veselību. Tās galvenā funkcija ir atbalstīt kalcija un fosfora uzsūkšanos un metabolismu, saglabājot kaulu stiprumu, veselīgus zobus. D vitamīns arī palīdz regulēt un uzturēt spēcīgu imūnsistēmu. Papildus šiem primārajiem ieguvumiem pētījumi liecina, ka D vitamīnam var būt nozīme arī depresijas mazināšanā, aizsargāšanā pret dažiem vēža veidiem un akūtu elpceļu infekciju, tostarp saaukstēšanās un gripas ārstēšanu. 

Olas ir ne tikai garšīgas, bet arī lieliski barojošs ēdiens. Olas ir arī viegli pieejamas un daudz lētāka alternatīva salīdzinājumā ar D vitamīna piedevām, padarot tās par ideālu izvēli daudziem cilvēkiem kā kompensēt D vitamīna trūkumu. Jau īpaši Latvijas laika joslā, tuvojoties rudenim un tumšajam laikam, ir svarīgi atrast alternatīvus D vitamīna avotus, ko vasarā bija iespējams saņemt no saules stariem.