Pirms "Lidl" ienākšanas Latvijā teica, ka tas liks "Rimi" un "Maximai" samazināt cenas, bet... Ko plāno tagad?

To, ka pienācis laiks rīkoties, rāda jaunākie Eurostat dati: pārtikas cenu indekss Latvijā ir virs Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, turklāt mums ir viens no straujākajiem cenu kāpumiem. Bet pārtika tikmēr veido ievērojamu daļu no mājsaimniecību budžeta: 2023. gadā nedaudz virs 20%. Arī tas ir augstākais rādītājs ES, jo rietumeiropieši pārtikai tērē ap 13%, raksta žurnāls "Ir".

Pārtikas cenu ierobežošanas plāns sastāv no pieciem punktiem, kas aizgūti citās ES dalībvalstīs un pielāgoti situācijai Latvijā, pastāstīja Ekonomikas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns. Pirmais - uzstādīt galvenā pārtikas groza uzcenojuma griestus. Tajā varētu būt 15 preču grupas, piemēram, gaļa, piens, dārzeņi, katrā pa 5 līdz 10 produktiem. Kādi tieši, vēl tiek precizēts. Šobrīd arī nav zināms, cik augsti būs uzcenojuma griesti. Regulējums varētu sākt darboties gada sākumā, un ierobežojumi paredzēti uz laiku no sešiem mēnešiem līdz gadam.

Pārējie risinājumi tiks īstenoti nākamā gada laikā. Pēc Konkurences padomes ieteikuma plānots izveidot digitālo instrumentu, kurā tiktu publicētas produktu cenas dažādās tirdzniecības ķēdēs. Pēc tam varētu ieviest plāna trešo punktu: noteikt tirgotājam pienākumu uz vienu produktu katrā ikdienas patēriņa pārtikas preču grupā kādu laiku nodrošināt zemāko cenu tirgū. Vēl plānots aizliegt nepārdotā ēdiena utilizāciju mazumtirdzniecībā, lai piespiestu tirgotājus cenu samazināt jau 5 līdz 7 dienas pirms derīguma termiņa beigām. Tāpat iecerēts "samazināt pircēju maldināšanu" ar ilgtermiņa atlaidēm.

Konkurences padome noskaidrojusi, ka veikalos ir produkti, kuriem 80% laika tiek piemērota akcijas cena. "Tas ir populisms! Utopija!" par ministrijas ieceri samazināt pārtikas cenas 20% apjomā saka Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis. Gluži pretēji, daudzi ražotāji un piegādātāji ziņo, ka viņu precēm cena celsies. Tas saistīts ar minimālās algas pieaugumu kopš janvāra un izejvielu sadārdzināšanos.

Piemēram, no 2026. gada ES vairs nedrīkstēs turēt sprostos vistas, un olu ražotāji jau sāk pārkārtoties uz jaunu kārtību, skaidro "Lidl" pārstāve Latvijā Dana Hasana. Pirms "Lidl" ienākšanas Latvijā eksperti teica, ka tas liks "Rimi" un "Maxima" samazināt cenas, taču tas nav noticis. Bankas "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš piebilst, ka "Lidl" ietekme tomēr bijusi. Pirms tam Latvijā pārtika bija par 10% dārgāka nekā Lietuvā, tagad starpība sarukusi līdz 5%.