"Jā, tas man bija smagi, sāpīgi, dārgi, bet – rezultatīvi!" - komunikācijas trenere atklāj, kā atgūt dzīvesprieku
Mēs esam gatavi daudzas stundas veltīt darbam, dārzam, domāt par citiem, bet bieži vien aizmirstam parūpēties par sevi, ļaujamies sliktam garastāvoklim. Taču rūpes par savu veselību ietver arī cenšanos atgūt pazudušo dzīvesprieku. Galvenais, kas jāatceras, – no malas to neviens uz paplātes nepienesīs klāt, priekam jāsākas katrā cilvēka pašā.
Ļāvos jauniem vaļaspriekiem
Sākoties kovida pandēmijai, līdzīgi kā daudziem citiem, arī komunikāciju trenerei Ievai Vainei būtiski samazinājās darba apjoms, viņa jutās nedroša par nākotni un kādā brīdī, pēc pašas teiktā, truli skatījās seriālus. Taču, kad pavasarī mājas terasē piepeši uzradās bišu spiets, kuru Ievai bija žēl likvidēt, kopā ar pēkšņi radušos brīvo laiku tas pamudināja pievērsties jaunam vaļaspriekam – biškopībai – un kārtējo reizi secināt: kad vienas durvis aizveras, citas tiek atvērtas. Bišu projekts uzdāvināja Ievai prieku par ļaušanos kaut kam tik ļoti atšķirīgam no regulārās ikdienas, plus sniedz gandarījumu, kad vaļasprieks īstenojas reālās medus burkās.
Ieva stāsta, ka pēc divu gadu teorētiskām un praktiskām apmācībām, ko rīkoja Latvijas Biškopības biedrība, viņa šovasar kļūs par diplomētu biškopi. “Visvairāk man patīk darbošanās ar un ap bitēm, savu baiļu pārvarēšana un iešana pie medus nesējām kailām rokām, neraugoties uz to nasko tekalēšanu pa rokām. Tas viss ir tik interesanti un arī smaržīgi – man patīk saldā smarža no bišu stropa,” atklāj Ieva. “Ļoti novērtēju to, ka savos gandrīz 47 gados nebaidījos apgūt biškopību, turklāt, pateicoties šīm apmācībām, ieguvu jaunu paziņu loku, kas ļoti palīdzēja šajā man iepriekš nezināmajā jomā.”
Projekta ietvaros viņa izveidoja arī bišu māju, kur var pagulēt un izbaudīt bišu rosīgo darbošanos stropā, ko pavada nepārtraukta zumēšana, ieelpot propolisa un medus smaržu. Atpūta šādā bišu mājiņā labi palīdz, ja ir miega traucējumi, tomēr Ieva ir pārliecinājusies, ka ne visiem patiks šāda relaksēšanās, jo ir cilvēki, kuriem rodas trauksme no bišu radītā trokšņa.
“Vēl viens apzināts solis dzīvesprieka ķeršanai laikā, kad bija daudzie kovida ierobežojumi, – sāku trenēties jāšanā. Galops ir apgūts, nu paliek mērķis lēkt pāri šķēršļiem. Un sapnis par savu zirgu. Pateicoties interesei par zirgiem, paplašināju paziņu loku ar sava vecuma sievietēm, kuras, tāpat kā es, aizraujas ar jāšanu.”
Arī citi var palīdzēt!
Lai cilvēks justos labi, viņam ir ļoti nepieciešami sociālie kontakti, tāpēc Ieva kā komunikācijas trenere uzsver to nozīmi un stāsta, ka priecājas par jauniem kontaktiem, kas izveidojušies saistībā ar dārzu. Viņa gan pati ir braukusi pēc kādiem augiem savam dārzam, gan citi ir pie viņas braukuši.
“Mārpuķītes uzskatu par nezāli, tik daudz tās izauga dārzā, taču kāda meitene, kura speciāli atbrauca pie manis uz dārzu, bija laimīga, ka varēja tās salasīt. Savukārt es biju laimīga, ka mauriņš nu ir tīrs no mārpuķītēm,” smejas Ieva un turpina: “Izklausās pēc vitālas sievietes, vai ne? Tomēr ļoti labi zinu, kas ir nopietni pārdzīvojumi, spēcīgas sāpes, slimības… Patiesībā tik daudz zinu par to, kā sev palīdzēt, tikai tāpēc, ka man pašai ir bijušas situācijas, kad šī palīdzība ir bijusi ļoti nepieciešama.
Nav jau arī nekāds noslēpums, ka psiholoģiju pārsvarā izvēlas studēt tie, kuri grib labāk izprast paši sevi, atrisināt savas problēmas. Dažiem tas izdodas, citiem – ne pārāk labi.” Ieva ir apmeklējusi arī psihoterapeitu un iedrošina arī citus cilvēkus to darīt. “Jā, tas man bija smagi, sāpīgi, dārgi, bet – rezultatīvi. Tikai nevajadzētu iedomāties, ka piecu seansu laikā izdosies visu sakārtot, jārēķinās ar ilgāku terapijas laiku.”
Iesaku pierakstīt labo, pateikt paldies
Ieva uzskata, ka cilvēkiem ir jārūpējas par savu psiholoģisko labklājību (Ieva pati to sauc par psihes higiēnu), diemžēl daudzi pat nezina, kā to izdarīt. Patiesībā ir daudzas mazas lietas, kas palīdz saglabāt labu psihes veselību, ļauj justies priecīgam un darbīgam. Kas ir šīs mazās lietas, kuras ikdienā tā īsti pat nenovērtējam?
“Tā ir iespēja no rīta mierīgi izbaudīt tasi aromātiskas kafijas, tās ir bagātīgi sakuplojušas pelargonijas balkona kastē vai peoniju krūms dārzā, tas ir prieks par kādu saldu našķi… Iesaku izveidot sarakstu ar to, kas dara laimīgu. Ir tāds vienkāršs vingrinājums: mēģini atcerēties tās piecas lietas, kas lika šodien pasmaidīt, un pieraksti tās dienasgrāmatā. Pierakstīt ir labi tāpēc, ka tas palīdz ilgāk pakavēties pie pozitīvās domas, padara to spēcīgāku. Jā, būs cilvēki, kas teiks: katru dienu rakstīt par vienu un to pašu, kas dod prieku, nu, kas par stulbu vingrinājumu! Taču, turpinot veikt šo vingrinājumu, veidojas ieradums pievērst uzmanību šīm mazajām lietām, kas sagādā priecīgus mirkļus, un tas palīdz mainīt uztveri no negatīvā uz pozitīvo, priekpilno,” iedrošina Ieva.
Regulāri iespējams arī veidot sarakstu ar tām piecām lietām, par kurām var pateikt paldies, piemēram, draudzenei, kura pēc ilgāka laika beidzot ir piezvanījusi, laipnam autovadītājam, kurš iedeva ceļu utt. Paldies var teikt arī sev pašam, piemēram, par kādu labu darbiņu, kas beidzot izdarīts, kaut vai par došanos garākā pastaigā. “Spēja saskatīt mazos laimes mirkļus, sevis paslavēšana liek justies nozīmīgākam, pozitīvākam. Un tas ir veids, kā radinām savu psihi fokusēties uz to, kas dod prieku dzīvē,” uzsver komunikācijas trenere.
Galvenais – kustēties!
Ļoti svarīgi arī doties ārpus mājas, lai apmeklētu kādus pasākumos, piemēram, vasaras koncertus, kurus daudzviet piedāvā baudīt bez maksas, iesaistīties kādos brīvprātīgo pasākumos, kaut vai doties uz dzīvnieku patversmi, lai dotos pastaigā kopā ar suni, – četrkājainis būs pateicīgs par šo doto iespēju, un viņa prieks pielips arī pašam. “Dalība kaut kur kā brīvprātīgajam ļoti spēcina pašapziņu, jo nozīmē, ka arī tev ir, ko dot citiem. Savukārt iesaistīšanās kādā domubiedru grupā sniedz tik ļoti vajadzīgo sociālo saskarsmi. Svarīgākais, ka saziņa ar citiem sniedz patiesu prieku,” uzsver Ieva.
Vēl viena lieta, kas palīdz izrauties no nekā nedarīšanas un sevis žēlošanas, ir fiziskās aktivitātes. “Sākumā tā var būt kaut vai pietupienu veikšana, pieturoties pie krēsla atzveltnes, kārtīga izstaipīšanās no rītiem pēc pamošanās gultā, kāju pacelšana uz augšu un papurināšana, pēc tam roku pacelšana un papurināšana, pēdu pašmasāža ar rokām vai dvielīti. Šādi viegli vingrinājumi veicinās venozo un limfas atteci, līdz ar to būs labāka vielmaiņa un arī pašsajūta. Ja ir laba asinsrite, tad arī enerģijas vairāk. Cilvēks pats var ļoti labi sev palīdzēt,” secina komunikācijas speciāliste un atgādina sen zināmu, bet varbūt nedaudz aizmirstu teicienu: “Dievam ir tikai divas rokas, lai tev palīdzētu, un viena no tām ir tava kreisā, bet otra – labā roka.”
Projektu finansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Veselības akadēmija” saturu atbild SIA Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.
