VIDEO: projekta "Caur ērkšķiem uz..." dalībniece Inese atzīstas atkarībā no alkohola

Problēmas apzināšanās ir būtisks pagrieziena punkts tās risināšanā, tāpēc, lai runātu par atkarību no alkohola, kas līdz šim bijis Ineses lielākais šķērslis, viņa dodas uz sarunu ar narkoloģi Nataļju Šapari. Narkoloģe ieinteresēta uzzināt kaut ko vairāk par Inesi – vai viņas ģimenē vēl kādam ir problēmas ar alkoholu. Inese izstāsta, ka viņai ir gan māsas, gan brāļi, bet tiem nav atkarību, vienkārši viņai tā sanācis: “Tuvu 18 man bija, kad es aizbraucu uz Angliju, tad arī mēs visu laiku vinčuku ņēmām līdzi, un tā arī kaut kā aizgāja.”

Uz jautājumu, ko Inesei alkohols dod, viņa atbild, ka it kā jau neko – brīvdienās tā viņa atpūšas. Uz narkoloģes aizrādījumu, ka Inese alkoholu lieto ne tikai brīvdienās, bet jau deviņus gadus ikdienā, viņa smaidot bravūrīgi atbild: “Bet es jau principā kontrolēju.” Narkoloģe gan tādus apgalvojumus ir dzirdējusi ne reizi vien: “Kas raksturīgi tādiem pacientiem – viņiem ir aizsargrefleksi, aizsargmehānismi iedarbojas. Viņa mēģina būt stipra, neatkarīga, viņa mēģina pierādīt visiem, ka nekādas problēmas nav. Viena pudele reizi nedēļā vakarā – tā būtu kontrole. Ja viņa vizuāli izskatās labi, viņa var funkcionēt, tas nenozīmē, ka ar organismu nekas nenotiek. Visvairāk cieš aknas, nieres, aizkuņģa dziedzeris, kuņģis, zarnas, arī sirds.”

Inese apgalvo, ka dažreiz viņai jau no trīs alus pudelēm var uzrādīt piecas promiles, kamēr no sešiem vai vairāk aliņiem var būt nulle promiļu, tomēr Nataļja tās sauc par fantāzijām: “Ja tu lieto alu reizi nedēļā, tad tev nekad no trim aliņiem nebūtu piecas promiles. Alkohols visu laiku atrodas tavā ķermenī, tas neiziet.”

Inesi tas aizvaino, viņa nolemj sarunu neturpināt, kas narkoloģi nepārsteidz: “Cilvēkiem, kuri ilgstoši lieto alkoholu, nervu sistēma nav īpaši labā stāvoklī – viņi ir nervozi, uzbudināti, viņiem nepatīk tie jautājumi.” Pēc sarunas divatā ar narkoloģi Inese tomēr nomierinās un atzīst problēmu: “Apzinos es to, ka man ir tā problēma, un viņa man daudz ko ieteica, ko labāk darīt, un es arī to paklausījos cītīgi, un es saprotu, ka tas var man palīdzēt.”