Pētījumā atklāti negaidīti riski saistībā ar antidepresantu lietošanu
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem ilgstoša antidepresantu lietošana var palielināt sirds slimību risku, taču eksperti brīdināja cilvēkus nepārtraukt šo zāļu lietošanu, balstoties vien uz viena pētījuma rezultātiem, vēsta CNN.
Bristoles Universitātes pētnieki atklāja "satraucošu saikni" starp antidepresantu lietošanu 10 gadu garumā un sirds slimību risku.
Pētnieki apgalvoja, ka viņi nevar būt droši, ka sirds problēmu risku nepalielina pati depresija, un tam piekrita arī citi eksperti, kuri norādīja, ka cilvēkiem nevajadzētu satraukties par iegūtajiem rezultātiem.
Eksperti pētīja astoņus antidepresantus. Pētījuma dati, kas publicēti žurnālā “British Journal of Psychiatry Open”, ietvēra 220 121 cilvēku no Apvienotās Karalistes vecumā no 40 līdz 69 gadiem, kuru ģimenes ārstu kartes bija pieejamas. Nedaudz vairāk nekā puse bija sievietes.
Visbiežāk izrakstītie antidepresanti bija SSAI - selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori (aptuveni 80 %). Cilvēkus, kuri lietoja antidepresantus, salīdzināja ar tiem, kuri šos medikamentus nelietoja.
Pēc 10 gadu ilgas novērošanas tiem, kuri lietoja SSAI, par 34 % palielinājās sirds slimību risks, gandrīz divreiz palielinājās sirds un asinsvadu slimību izraisītas nāves risks un par 73 % palielinājās nāves iespējamība jebkāda iemesla dēļ. Pārējiem antidepresantiem visi riski bija aptuveni divkāršoti.
"Antidepresantiem, jo īpaši SSAI, īstermiņā var būt labs rezultāts, bet ilgtermiņā tie ir saistīti ar nelabvēlīgiem riskiem,” secinājuši pētnieki.
Eksperti centās kontrolēt faktorus, kas varētu ietekmēt rezultātus, piemēram, jau esošās problēmas, kas palielina sirds slimību risku.
Pētījuma vadošā autore Dr. Narindera Bansāla sacīja, ka cilvēkiem nevajadzētu pēkšņi pārtraukt zāļu lietošanu un ja rodas bažas, viņiem vajadzētu konsultēties ar savu ģimenes ārstu.
"Lai gan mēs esam ņēmuši vērā daudzus jau esošus sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, tostarp tos, kas ir saistīti ar depresiju, piemēram, liekais svars, smēķēšana un zema fiziskā aktivitāte, šāda veida pētījumā ir grūti pilnībā kontrolēt depresijas ietekmi, daļēji tāpēc, ka depresijas smaguma pakāpe primārajā aprūpē tiek reģistrēta ļoti atšķirīgi,” piebilda pētniece.
