Nejokojiet ar anēmiju! Kad un kuras asins analīzes ir vērts pievienot kopējai ainai?
Cilvēki mēdz vieglprātīgi izturēties pret mazasinību un skābekļa trūkumu, kas vienmēr rodas gadījumos, kad asinīs trūkst eritrocītu, hemoglobīna vai dzelzs.
Gādā par skābekli
Mūsu asinis ir īpaša organisma viela. Šķidro asins daļu sauc par plazmu, kas satur trīs veidu šūnas – eritrocītus, leikocītus un trombocītus. Tādējādi asinis – tā ir plazma plus pilnvērtīgas dzīvās šūnas, kas rodas kaulu smadzenēs un aug.
Leikocīti nodrošina imūno aizsardzību, trombocīti – asins recēšanu, eritrocīti – skābekļa un ogļskābās gāzes (kā arī jebkuras citas gāzes, piemēram, oglekļa) pārvietošanos. Visas šūnas asinīs ir noteiktā daudzumā. Asins šūnu skaits vienmēr un pilnībā ir atkarīgs no vecuma, uztura un veselības stāvokļa.
Tieši kaulu smadzenes spēj saražot vajadzīgās kvalitātes un nepieciešamo asins šūnu daudzumu. Asins zuduma gadījumā aktīvi veidosies eritrocīti, imūnsistēmas slodzes gadījumā – leikocīti.
Eritrocīti – galvenās asins šūnas – ir vagoniņi, kas pārvadā hemoglobīnu. Attiecīgi katrā vagoniņā var ietilpt noteikts kravas daudzums. To atspoguļots rādītājs, ko sauc par vidējo hemoglobīna daudzumu eritrocītā.
Hemoglobīns ir specifiska olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos. Šīs olbaltumvielas unikālā īpatnība ir tā, ka hemoglobīns viegli savienojas un viegli atdalās no asinīs esošajām gāzēm: plaušās savienojas ar skābekli, piegādā to audiem, tur uzņem ogļskābo gāzi, kuru nogādā plaušās, kur atkal savienojas ar skābekli, un tā tālāk. Hemoglobīna sastāvā ir dzelzs, kas piešķir asinīm sarkano krāsu.
Trūkst olbaltumvielu un dzelzs
Hemoglobīna un eritrocītu skaita samazināšanās var signalizēt par olbaltumvielu trūkumu pārtikā vai sliktu olbaltumvielu šķelšanos un asimilāciju, dzelzs, cinka, vara vai vitamīnu trūkumu, var norādīt uz anēmiju vai izpausties kā ilgstošas hroniskas saslimšanas sekas.
Anēmija (mazasinība) un hipoksija (skābekļa trūkums) vienmēr rodas gadījumos, kad asinīs trūkst eritrocītu, hemoglobīna vai dzelzs. Organismam šie stāvokļi ir vienkārši briesmīgi! Visa dzīvības enerģija gluži kā uguns var degt tikai skābekļa klātbūtnē, skābekļa trūkums šūnām liek justies kā piecdesmit cilvēkiem desmit kvadrātmetru lielā telpā ar zemiem griestiem, kur tiem liek vēl arī strādāt un vairoties.
Iespējama arī latenta anēmija, kad hemoglobīna līmenis asinīs ir “labs”. Jums apgalvo, ka asinsaina ir normāla, varat kaut lidot kosmosā, tomēr jūtaties slābani, miegaini, ejat gulēt ar zeķēm kājās, esat viegli aizkaitināmi un pastāvīgi gribat apēst kaut ko saldu. Pārbaudiet dzelzs un feritīna līmeni asinīs! Ja dzelzs līmenis pietuvināts apakšējai robežai, bet feritīna ir mazāk par 45 vienībām, lietojiet uzturā vairāk olbaltumvielu (īpaši sarkano gaļu vai īstu lauku asinsdesu) un papildus arī organiskās dzelzs preparātus (dzelzs bisglicinātu vai dzelzs fumarātu), tāpat noderēs organiskās dzelzs vitamīnu komplekss. Saskaņā ar PVO statistiku latentā anēmija novērota 30% bērnu un pusaudžu un 20–30% pieaugušo.
Par ko liecina leikocīti?
Hematokrīts ir ļoti svarīgs rādītājs, kas parāda attiecību starp plazmas un asins šūnu apjomu. Iedomājieties litru ķiršu kompota. Šķidrums – plazma, ķirši – asins šūnas. Ķiršu skaits nosaka kompota biezumu. Šis skaits tad arī ir “kompota” hematokrīts, asins biezuma rādītājs.
Trombocīts – asins sarecēšanas sistēmas galvenā šūna. Trombocītu līmeņa samazināšanās izraisa dažāda līmeņa asiņošanu, bet palielināšanās rosina asins sarecēšanu un bloķējošu asins recekļu (trombu) veidošanos. Baltais rafinētais cukurs ir galvenais trombu veidošanās palīgs.
Leikocīti – asins šūnas, kas pārstāv mūsu mīļo imūnsistēmu. Leikocītu līmenis paaugstinās akūtā cīņā ar infekcijām, strutojošu procesu laikā, skābekļa trūkuma gadījumā. Leikocīti samazinās vīrusa infekciju laikā, saindēšanās gadījumos (kas atstāj iespaidu arī uz kaulu smadzenēm), ja trūkst olbaltumvielu, cinka, selēna, C vitamīna.
Eritrocīts ir vienkārši eritrocīts, visi eritrocītu miljardu miljardi ir vienādi. Trombocīts ir vienkārši trombocīts, un visi trombocīti ir dvīņubrāļi. Ar leikocītiem ir citādi. Vārds “leikocīti” ir dažādu šūnu kopīgais nosaukums. Visas šīs šūnas pieder pie imūnsistēmas, bet atšķiras to izskats un funkcijas.
Leikocīts, kas cīnās ar vīrusu, atšķiras no leikocīta, kas uzbrūk baktērijām. Secinājums: ja asinīs ir daudz cīkstoņu ar vīrusiem – ir vīrusa infekcija, ja daudz cīkstoņu ar baktērijām – bakteriāla infekcija. Dažādu leikocītu veidu procentuālā attiecība asinīs ir tā sauktā leikocitārā formula.
Daļa leikocītu ir neitrofilie leikocīti. Katra neitrofilā leikocīta iekšienē ir īpaši graudi (granulas). Šie graudi ir visu iespējamo ieroču krājums: aktīvi un daudzveidīgi fermenti, kas spēj iznīcināt baktērijas un vīrusus. Tikko kādā vietā rodas iekaisums, neitrofilie leikocīti nekavējoties atklāj šo daļu un aktīvi pārvietojas iekaisuma virzienā.
Pilnvērtīgs neitrofilais leikocīts ir kā pieaudzis profesionāls karavīrs, kas pilnībā pārvalda savu fermentu ieroci. Neitrofilie leikocīti nobriest nevis asinīs, bet kaulu smadzenēs un nozīmīgi patērē enerģiju, olbaltumvielas, C vitamīnu, cinku un fermentus…
Bezpalīdzīgo un nekaitīgo neitrofilā leikocīta mazuli sauc par mielocītu. Kad tas paaugas un pārvēršas par jauno neitrofilo jungu imunitātes armijā, jēgas no tā ir maz, bet leikocīts aug, mācās un kļūst par jauno karavīru – neitrofilu ar stabiņveida kodolu, kas nav tik ātrs un spējīgs nest tik daudz ieroču kā pieredzējis un nobriedis neitrofils ar segmentētu kodolu. Jebkurā gadījumā tas ir karavīrs – tāds vai šāds, bet īsts cilvēka organisma aizstāvis.
Ja cilvēks ir vesels, imūnsistēmas robežu aizsardzību nodrošina profesionāļi: nobrieduši un pieredzējuši neitrofili ar segmentētu kodolu. Patrulēt atļauts arī dažiem jaunajiem karavīriem, taču to ir pavisam nedaudz. Jo aktīvāks vīruss, lielāka slodze imunitātei, jo vairāk asinīs neitrofilu ar stabiņveida kodolu. Kad kļūst pavisam grūti, asinīs parādās metamielocīti. Mielocīti – tā jau ir izmisīga cīņa ar pēdējiem spēkiem, dzīvo šūnu cīņa ar vīrusu par izdzīvošanu.
Kad un kuras asins analīzes ir vērts pievienot kopējai ainai?
Dzelzs feritīns – ja jūtat vājumu, depresiju, salst rokas un kājas, izkrīt mati, dalās nagi, diabēta, osteoporozes gadījumā, bieži slimojat, neēdat gaļu, ātri nogurstat, esat aizmāršīgi, ir grūti koncentrēties.
Transferīns – ja ir anēmija un papildus lietojat dzelzs preparātus, bet nav vērojams uzlabojums; ja ievērojat veģetāru diētu.
Kopējais olbaltums un albumīns – ja pārtikā trūkst olbaltumvielu, vitamīni neiedarbojas, vāja muskulatūra, osteoporoze, kolagēna degradācija locītavās, aknu aptaukošanās.
Homocisteīns – ja ir paaugstināts holesterīna vai cukura līmenis asinīs, aknu aptaukošanās, asinsvadu slimības, asinsvadu sieniņu iekaisums, trūkst holīna, B12 un B9 vitamīnu.
Glikētais hemoglobīns – ja ir paaugstināts holesterīna vai cukura līmenis asinīs, aknu aptaukošanās, asins sabiezēšana, asinsvadu tīklojums uz ādas.
Lipīdu komplekts (HOL, ZBL, ABL, TRIGL), apolipoproteīns A1, apolipoproteīns B – ja ir jānosaka holesterīna līmeņa paaugstināšanās iemesli, ja lietojat statīnu grupas medikamentus, ir aknu aptaukošanās, diabēts, ievērojat veģetāru uzturu.
D3 vitamīns, kopējais – jebkuras kaulu un locītavu slimības gadījumā, ja lietojat daudz medikamentu, ja jums ir ļoti bāla āda, ja bieži slimojat ar vīrusu infekcijām, kontrolei – ja lietojat vitamīnu lielās devās.
Kā pareizi nodot analīzes
- Diennakti pirms asins nodošanas pārtrauciet lietot bioloģiski aktīvus uztura bagātinātājus.
- Pēdējo ēdienreizi pirms asins nodošanas vajadzētu ieturēt ne mazāk kā 12 stundas iepriekš. Pēc ēšanas nedrīkst dzert arī sulu, kafiju, zelēt košļājamo gumiju, atļauts dzert tikai tīru ūdeni.
- Izvairieties no psihoemocionālas un fiziskas piepūles.
- Vislabāk analīzes nodot līdz plkst. 10 no rīta.
- Parūpējieties par sevi pēc asins nodošanas – aizejiet uz kafejnīcu vai dodieties nelielā pastaigā pa parku, apēdiet saldējumu vai kādu augli.