Covid-19 izslimots, bet tā sekas jūt joprojām. Kas jādara?

Viņa arī ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuri pēc pārslimota kovida seku mazināšanai izmanto valsts atmaksātu rehabilitācijas programmu.

Vai neslimo ar garo kovidu?

Sākotnēji, kad tikai iepazinām šo slimību, uzsvars bija uz hospitalizēto pacientu akūtu ārstēšanu un nāves gadījumu skaita samazināšanu, taču arvien vairāk pētījumu pierāda, ka Covid-19 infekcijai ir ilgtermiņa sekas. Pētījumi un arī prakse liecina, ka liela daļa pacientu vismaz sešus mēnešus pēc pārslimošanas jūt tādus simptomus kā nogurumu, vājumu, depresiju un miega traucējumus, tostarp arī koncentrēšanās grūtības, dezorientāciju un atmiņas problēmas. Simptomu ilglaicīgu saglabāšanos pēc infekcijas pārslimošanas dēvē par garo Covid-19. 

4 raksturīgi fakti

Garais Covid-19 var ietvert plašu pastāvīgu veselības problēmu klāstu; paliekoši simptomi var ilgt nedēļas, mēnešus vai pat ilgāku laiku.

Garā kovida sekas biežāk konstatētas cilvēkiem, kuriem ir bijusi smaga slimības gaita, bet ikviens, kuram bijis Covid-19 (pat ja bijusi viegla slimības gaita vai vispār nav bijuši simptomi), var saskarties ar šīs slimības sekām.

Cilvēkiem, kuri nav vakcinēti pret kovidu un inficējas, var būt arī lielāks risks saslimt ar pēckovida slimībām, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri ir vakcinēti.

Kaut gan lielākajai daļai cilvēku ar garā kovida stāvokļiem var būt Covid-19 saslimšanas pazīmes, dažos gadījumos cilvēks var būt saņēmis negatīvu testu vai arī nav zinājis, ka ir bijis inficēts.

Citu slimību buķete paspilgtina arī Covid-19 sekas

Praksē lielākoties smagākie gadījumi ir tiem cilvēkiem, kuri pirms saslimšanas ar kovidu slimojuši ar citām slimībām. Cukura diabēts, aptaukošanās, koronāra sirds slimība, primāra arteriāla hipertenzija, hroniska obstruktīva plaušu slimība un citas kaites, kā arī, nenoliedzami, vecums ir būtisks faktors, kas var pastiprināt kovida sekas.

Diemžēl pārslimots Covid-19 var saasināt jebkuru hronisko saslimšanu (arī tādas, kuras pirms tam bijušas remisijas stadijā, un varbūt pat par tām jau aizmirsies). Piemēram, locītavu iekaisumi. Ja saasinās locītavu sāpes un pietūkums, tas ietekmē cilvēka ikdienu, jo pēkšņi atkal ir grūti pārvietoties. Var pat būt situācijas, kad grūti pašam nodrošināt pašaprūpi (saģērbties, nomazgāties, paēst u. tml.) un ir problēmas pārvietoties. Ja agrāk nostaigāt garas distances nesagādāja problēmas, pēc pārslimota kovida organisms atkal jutīs katru nostaigāto metru.

Prakse liecina un arī pētījumi apstiprina, ka pēc Covid-19 pārslimošanas cilvēkiem simptomi saglabājās subakūtā un agrīni hroniskā fāzē. Tas tiek dēvēts par garo kovidu. Papildus elpceļu, kuņģa un zarnu trakta, neiropsihiatriskiem simptomiem, kas pavada šo infekciju, pacienti piedzīvo kognitīvo funkciju traucējumus, rakturojot tos kā smadzeņu miglu. Pacientu vidū novērojami īstermiņa atmiņas, uzmanības noturēšanas un koncentrēšanās funkciju traucējumi. Tieši smadzeņu migla apgrūtina darba pienākumu izpildi produktīvā vecuma cilvēkiem, bet, piemēram, bērniem un jauniešiem būtiski  traucē mācību un studiju procesā.

Biežākās sūdzības pēc pārslimošanas

Daļai pacientu koronavīrusa pārslimošana izraisījusi dažādas pakāpes plaušu audu bojājumus, tāpēc ir elpas trūkums, aizdusa un elpošanas traucējumi. Tāpat var attīstīties astma, lai gan pirms tam tā nav bijusi. Ir ilgstošs nespēks, muskuļu vājums un apātija, pavājināta oža vai tās zudums, bezmiegs, klepus.

Kognitīvie traucējumi: trauksme, pastiprināta stresa izjūta un pat neiroloģiski defekti, piemēram, apziņas traucējumi.

Diemžēl šīs slimības (un pēc slimības) laikā tiek novērota arī trombu rašanās, kas ir ļoti bīstama dzīvībai. Gan Covid-19 slimošanas aktīvajā fāzē, gan pēc tās ir paaugstināts trombu veidošanās risks. To svarīgi zināt ikvienam, jo trombi palielina miokarda infarkta un insulta iespējamību. Tādēļ nekavējoties jāvēršas pie ārsta, ja pēkšņi rodas elpas trūkums (un tāds pirms tam nekad nebija novērots), ja ir piepampusi, karsta un sāpīga viena kāja vai roka.

Novērojumi liecina, ka dažādas sūdzības pēc pārslimošanas var saglabāties no diviem līdz pat sešiem mēnešiem, citreiz arī ilgāk. Diemžēl virknei veselības problēmu, ja tās netiek risinātas, ir tendence progresēt, piemēram, elpošanas traucējumiem attīstoties par astmu. Līdzīgi ir ar kognitīvajiem traucējumiem, trauksmi, paniku vai bezmiegu. Ja pēc pārslimota Covid-19 parādījušās kādas no šīm sūdzībām, ieteicams meklēt ārsta palīdzību, jo pašas no sevis tās nepāries.

Īpaši jāuzmanās no multisistēmu iekaisuma sindroma

Šis fenomens raksturīgs tikai bērniem un var parādīties divas līdz četras nedēļas pēc viegla vai bezsimptomu pārslimota Covid-19. Tas izpaužas kā pēkšņs vairāku orgānu sistēmu iekaisums. Lai gan kovids ir atzīts par šā sindroma palaidējmehānismu, joprojām nav skaidrs, kādēļ dažiem bērniem rodas šādi imūnās sistēmas regulācijas traucējumi ar pārmērīgu iekaisuma reakciju. Par laimi, pacientu ar šādu diagnozi nav daudz – tikai divpadsmit.

Kā palīdzēt sev atgūties?

Jebkura slimība cilvēka organismam ir liels stress, tādēļ pēc slimošanas ieteicams ievērot mērenību, ļaujot organismam atjaunoties un atlabt. Ir jādod sev laiks, lai atgūtos. Gan slimošanas laikā, gan pēc tās ieteicams uzņemt vitamīnus, lietot pilnvērtīgu uzturu un dzert pietiekami daudz šķidruma. Lūk, daži ieteikumi, kā sev palīdzēt!

Ēd veselīgi un daudz dzer šķidruma. Mediķi rekomendē gan slimošanas laikā, gan pēc tam dienā izdzert vismaz 2–2 ½ litrus šķidruma. Tāpat svarīgs ir sabalansēts uzturs, no kura svarīgi neatteikties arī slimošanas laikā.

Kaut drusciņ, bet kusties katru dienu. Vingrošana ir veids, kā atgūt veselību un labu pašsajūtu pēc jebkuras slimības, taču ārstu novērojumi rāda, ka daudziem Covid-19 pacientiem pēc slimības ilgstoši saglabājas izteikts muskuļu vājums un nespēks. Šādos gadījumos ķermenī noteikti jāieklausās un sevi nedrīkst pārslogot – ja ir par grūtu, jādara kaut kas fiziski mazāk aktīvs vai īsāku laiku. Ideāli, ja var izmantot viedierīces – viedpulksteni, pulsometru –, lai kontrolētu un dozētu slodzi. Nav ieteicams pasīvi gulšņāt un gaidīt, kad enerģijas līmenis un pašsajūta uzlabosies pati par sevi.

Regulāri staigā. Sākotnēji tas šķiet neiespējami, jo nogurums un nespēks ir vienas no biežākajām sūdzībām pēc Covid-19 pārslimošanas, bet regulāras pastaigas svaigā gaisā ir jāatsāk pakāpeniski, sekojot līdzi pašsajūtai un elpošanai. Pastaigas laikā nedrīkst sajust elpas trūkumu!  Sāc ar īsu 10–15 minūšu pastaigu. Tas nāks par labu ne vien elpošanas sistēmai un sirds veselībai, bet arī palīdzēs atgūt fizisko formu un možāku noskaņojumu.

Papildu vitamīni un minerālvielas. Tie palīdzēs organismam atjaunoties un stiprināt imunitāti. Noderēs gan aptiekā nopērkamie līdzekļi, gan vitamīni, ko uzņemam ar svaigiem augļiem un dārzeņiem, kas rudens sezonā mums ir plaši pieejami. Novājinātās imunitātes stiprināšanai īpaši svarīgs ir D un C vitamīns, kā arī selēns un cinks.

Pacientes pieredze

Sieviete, 43 gadi, grāmatvede, blakus saslimšana – adipozitāte.  2022. gada janvāra sākumā pārslimoja Covid-19 ar abpusēju pneimoniju. Sākotnēji ārstējās mājās, pēc tam Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Pēc tam ārstēšanos turpināja mājās ģimenes ārsta uzraudzībā. Martā ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu nonāca rehabilitācijas centrā Jaunķemeri uz medicīnisko rehabilitāciju pacientiem pēc Covid-19.

Sieviete pirms rehabilitācijas kursa mēģinājusi atgriezties darbā un atstākt strādāt, jo uzņēmuma otra grāmatvede bija pārslogota, bet, pavadot nepilnu nedēļu darba vidē, sapratusi, ka nespēj strādāt, jo ir fiziski grūti nokļūt uz un no darba, nespēj to paveikt ar sabiedrisko transportu, jo ir nespēks, elpas trūkums, kā arī darbā nespēj koncentrēties ilgāk par divām stundām. Viņai bieži gadījās neuzmanības kļūdas, kas grāmatveža darbā nav pieļaujams. Sieviete ārstiem atklāja, ka mājās izjutusi trauksmi, naktīs slikti gulējusi (bieži modās, miegs bija saraustīts). Rehabilitācijas pakalpojumi ļoti palīdzējuši.

Kā cilvēki rehabilitācijas centros atgūstas no Covid-19 sekām?

Rehabilitācijas centrā cilvēku vispirms novērtē fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, tad fizioterapeits un ergoterapeits. Ja nepieciešams, iesaistās arī citi speciālisti, piemēram, audiologopēds, uztura speciālists, psihologs, medicīniskā ciguna instruktors, medicīnas māsa. Pēc speciālistu novērtējuma tiek izveidots individuāls rehabilitācijas plāns. Tajā ir iekļautas dažādas rehabilitācijas aktivitātes 3–4 stundas dienā.

Konkrētajai sievietei rehabilitācijas laikā notika fizioterapijas nodarbības, ergoterapeita nodarbības, konsultācijas pie audiologopēda, veselības psihologa un uztura speciālista.

Parasti rehabilitācijas process sanatorijā ilgst desmit dienas, kad notiek dažādas nodarbības pie speciālistiem. Bet galvenais – var tuvāk iepazīt savu organismu un izprast, kas tam nepieciešams rehabilitācijas procesā pēc kovida pārslimošanas.

Ļoti efektīva ir sāls terapija. Šīs procedūras laikā cilvēks ieelpo jonizētu gaisu, ko speciālajā sāls telpā izdala sāls ģenerators. Sāls joni labvēlīgi iedarbojas uz elpceļu gļotādu, to mitrina, nomierina un attīra, iznīcina gļotādās esošos mikroorganismus. Uzlabojas vielmaiņa, stabilizē nervu sistēmu.

Ikviens var saņemt valsts atmaksātu rehabilitāciju

Kopš 2021. gada 1. jūlija ikviens, kurš jūt sekas pēc pārslimota kovida, var saņemt valsts atmaksātu medicīnisko rehabilitāciju ambulatori, dienas stacionārā vai stacionārā. Lai tiktu pie šā pakalpojuma, nepieciešams fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījums. Parasti, ja pēc Covid-19 akūtās fāzes pārslimošanas cilvēks jūt slimības sekas (ilgstošu nogurumu, miglainu galvu, kustību grūtības u. c.), nosūtījumu uz valsts apmaksātu rehabilitāciju var saņemt bez problēmām. Praksē ārsti novērojuši, ka cilvēki nezina par šīm iespējām. Ir pat rehabilitācijas klīnikas, kurās nav jāstāv garās rindās, lai saņemtu šo valsts atmaksāto pakalpojumu.

Ar informāciju par to, cik garas rindas ir uz valsts atmaksātu rehabilitācijas programmu Covid-19 seku mazināšanai, var iepazīties šeit!