Smadzeņu darbību veicinoša uzturviela, ko daudzi no mums neuzņem
Holīns ir neaizvietojama barības viela, kas veicina smadzeņu darbību, kognitīvo veselību, DNS sintēzi, veselīgu grūtniecību un organisma spēju izvadīt holesterīnu no aknām. Organisms lielāko daļu holīna uzņem ar pārtiku.
Holīns ir būtisks, lai organismā ražotu acetilholīnu - neirotransmiteru, kas ietekmē atmiņu, temperamentu un intelektu. Tiek uzskatīts, ka pietiekama holīna koncentrācija smadzenēs pasargā no ar vecumu saistītas kognitīvo spēju pasliktināšanās un dažādu veidu demences, tostarp Alcheimera slimības.
“American Journal of Clinical Nutrition” publicētā pētījuma rezultāti liecina, ka no vairāk nekā 3000 pētāmo personu grupas tiem, kuri lietoja vairāk holīna, bija ievērojami mazāks Alcheimera slimības attīstības risks.
Cik daudz holīna mums nepieciešams?
Cilvēkam nepieciešamais holīna daudzums var atšķirties atkarībā no vecuma, dzimuma, grūtniecības vai zīdīšanas perioda. Tā ir viena no uzturvielām, kuru svarīgi lietot visa mūža garumā.
Saskaņā ar Nacionālā veselības institūta datiem holīna nepieciešamās devas līmenis atkarībā no vecuma, dzimuma un dzīves cikla posmiem, kas izteikts miligramos (mg):
- No dzimšanas līdz 6 mēnešiem 125 mg/dienā
- 7-12 mēneši 150 mg dienā
- 1-3 gadi 200 mg dienā
- 4-8 gadi 250 mg dienā
- 9-13 gadi 375 mg dienā
- 14-18 gadi 550 mg dienā
- 19 gadi un vairāk 550 mg dienā
- Grūtniecība periods 450 mg dienā
- Zīdīšana periods 550 mg dienā
Kur holīns “slēpjas”?
Labākie holīna avoti ir olu dzeltenumi, aknas, liellopu gaļa, vistas gaļa, zivis un sojas pupiņas. Arī citos pārtikas produktos, piemēram, ziedkāpostos, zemesriekstos, kvinojā un kartupeļos, ir šī uzturviela, tikai ne tik lielā daudzumā kā iepriekš minētajos avotos.
