Politiķu bezatbildība C hepatīta epidēmijas priekšā: būtiski samazina finansējumu tā ārstēšanai

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka C hepatīts ir viena no bīstamākajām ārstējamām slimībām pasaulē, ar kuru Latvijā slimo ap 50 000 cilvēku. Ar pēdējos gados izstrādātājām zālēm pacienti tiek izārstēti 80 - 98% saslimšanas gadījumu, taču 2017. gada budžetā šo zāļu kompensācijai plānots tērēt ievērojami mazāk naudas.

C hepatīta pacientu apvienība pauž bažas: „Katru gadu mūsu valstī tiek reģistrēti vismaz 1300 jauni inficēšanās gadījumi, bet ārstējas tikai aptuveni 700 cilvēku. Diemžēl cilvēki nevar atļauties mēnesī tērēt 280 - 320 eiro zālēm. Ja cilvēks nesaņem ārstēšanos, 75 - 85% gadījumu attīstās neatgriezeniski aknu bojājumi. Šajā gadā valsts beidzot piešķīra finansējumu C hepatīta ārstēšanai, taču jau 2017. gadā salīdzinājumā ar šo gadu tas tiks samazināts par 1,5 miljoniem eiro. Šī iemesla dēļ daudzi pamet valsti, lai saņemtu ārstēšanu citās Eiropas valstīs, kur ārstēšanu pilnībā sedz valsts”.

Finansējums nepietika, jo pārāk daudzi sāka ārstēties

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks satraucošo situāciju portālam Kasjauns.lv komentēja šādi:

„Sabiedrības veselības apakškomisija veic parlamentāro uzraudzību par infekciju slimību, tostarp C hepatīta un HIV izplatības mazināšanu un mūsdienīgas ārstēšanas nodrošināšanu.

No 2016. gada, pateicoties Saeimas līdzdalībai, situācija C hepatīta ārstēšanā ir kardināli mainījusies. Pacientus ārstē ar jauniem tiešas darbības antivirāliem medikamenties, kurus apmaksā 100 procentu apmērā. Ir panākti pozitīvi rezultāti: daļa pacientu ir ārstēšanas procesā, daļai ārstēšana ir pabeigta un notiek to novērošana. Kā informēja Latvijas Infektoloģijas centra speciālisti, rezultāti ir ļoti labi, bet tas ir tikai sākums.

Papildu piešķirtais finansējums C hepatīta ārstēšanai 2016. gadā izrādījās nepietiekams, jo pacientu skaits ievērojami pārsniedza iepriekš prognozēto. Tas notika tāpēc, ka daļa pacientu noticēja, ka tagad ir iespēja izārstēties.

Izskatot likumu „Par valsts budžetu 2017. gadam”, Saeima atbalstīja finansējuma palielinājumu veselības nozarei, tostarp kompensējamiem medikamentiem. Otrajā lasījumā tika atbalstīts priekšlikums finansējumu kompensējamiem medikamentiem palielināt vēl par 520 000 eiro kompensējamiem medikamentiem. Vienlaikus paskaidrojam, ka deputāti nelemj par medikamentu kompensāciju konkrētām diagnozēm, tā ir Veselības ministrijas kompetence.

Vīrushepatīta C izplatības samazināšanai ir nepieciešami ilgtermiņa kompleksi pasākumi. Kopā ar pacientu organizācijām un speciālistiem turpināsim meklēt labākos risinājumus situācijas uzlabošanai”.

Veselības ministrija: „Tuvāko gadu laikā ārstēšanu nodrošinās pacientiem ar smagākām C hepatīta formām”

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders atbildēja uz Kasjauns.lv jautājumiem par C hepatītu, kas satrauc pacientus:

- Šie aprēķini par inficēto iedzīvotāju skaitu ir veikti pirms vairākiem gadiem un mums nav pārliecības vai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šie aprēķini ir veikti pēc vienotas metodes, tādēļ uzskatām, ka šie rādītāji nav salīdzināmi. Runājot par inficēšanās riskiem tie ir vienādi visās Baltijas valstīs un nav pamata uzskatīt, ka Latvijā tie ir augstāki kā citur.

- Kā jūs raksturotu līdzšinējās valsts pūles C hepatīta ārstēšanā?

- C hepatīta ārstēšana ir viena no tām jomām, kurā kopš pagājušā gada ir ieviestas būtiskas pozitīvas izmaiņas un valsts ieguldījums šajā jomā, salīdzinot ar citām veselības jomām, ir bijis viens no augstākajiem. C hepatīta ārstēšana ir vienīgā veselības joma, kurai pagājušajā gadā piešķīra papildu finansējumu no valsts budžeta. Pateicoties tam šobrīd no valsts budžeta C hepatīta ambulatorai ārstēšanai nepieciešamie medikamenti tiek kompensēti 100%, un pacientiem ir iespēja saņemt jaunākās paaudzes inovatīvās zāles. Pateicoties minētajam finansējuma pieaugumam 2016.gadā C hepatīta ārstēšanu ir uzsācis vai jau pabeidzis lielāks skaits C hepatīta pacientu nekā iepriekšējos gados.

- Veselības ministrijai ir redzējums C hepatīta izplatības ierobežošanai, paredzot pasākumus divos galvenajos virzienos – inficēšanās ar C hepatītu risku mazināšana, kas ir saistīta ar invazīvu pakalpojumu drošuma uzraudzības stiprināšanu un sabiedrības izglītošanu, neizvēloties nedrošus pakalpojumus, kā arī sabiedrības, īpaši jauniešu, informēšanu par C hepatīta inficēšanās riskiem un izvairīšanos no inficēšanās. Otrs darbības virziens ir saistīts ar efektīvāku C hepatīta pacientu ārstēšanu, plānojot C hepatīta ambulatorai ārstēšanai nepieciešamos līdzekļus atbilstoši budžeta iespējām.  Lai nodrošinātu efektīvāku līdzekļu plānošanu un izvērtētu ārstēšanas efektivitāti no 2016. gada 1. decembra ieviests C hepatīta pacientu reģistrs.

Papildus minētajam Veselības ministrijā ir izveidota ekspertu darba grupa, kas gatavo rekomendācijas C hepatīta pacientu ārstēšanai balstoties uz starptautiskām vadlīnijām, ņemot vērā Latvijas situāciju, kā arī ir paredzēts, ka ekspertu grupa turpinās darbu, lai vērtētu ārstēšanas rezultātus un nepieciešamības gadījumā koriģētu rekomendācijas.

- Kāds ir C hepatīta ārstēšanai atvēlētais finansējums 2016. gadā un nākamgad?

- 2016. gadā C hepatīta ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu kompensācijai no valsts budžeta tika paredzēti 6,6 miljoni eiro un šobrīd (janvāris - oktobris) ir izlietoti apmēram 7,2 miljoni. 2017. gadam C hepatīta ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu kompensācijai no valsts budžeta ir iezīmēts 5,1 miljons eiro.

- Kādēļ pēc jūsu domām C hepatīta pacienti satraucas, ka slimības ārstēšanai nav pietiekams finansējums?

- Ar 9,8% no valsts kopējā budžeta veselības nozarei ir neiespējami nodrošināt tādu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti kā valstīs, kur veselības aprūpei tiek novirzīti 14% un vairāk. Ņemot vērā minēto, valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība nav pietiekama. Tādēļ Veselības ministrija uzsver, ka nepieciešams veselības nozarei paredzēt tādu līdzekļu apjomu, kas starptautiski atzīts par absolūtu minimumu – 12% no valsts kopējiem izdevumiem.

- Šāds apgalvojums nav patiess. Šogad jaunākās paaudzes (bezinterferona) terapija tika nodrošināta 216 pacientiem. Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka nākamajā gadā šo zāļu pieejamība samazināsies.

- Cik vispār ētiski ir veselības nozarē izvirzīt prioritātes, piemēram, nosakot, ka onkoloģijas pacienti ir prioritāte, taču C hepatīta pacienti – nē un tiem jāsamierinās ar kārtējiem ierobežojumiem saņemt valsts apmaksātu ārstēšanu?

- Ikvienā nozarē, tai skaitā veselības nozarē, tiek noteiktas politiskās prioritārās jomas, kurās konkrētā laika periodā tiek ieviestas jaunas politikas iniciatīvas vai reformas. Tajā pat laikā, plānojot Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu darbu, tiek ņemtas vērā sabiedrības veselības prioritātes un viena no tām ir C hepatīta izplatības mazināšana. Sadalot budžetu konkrētām veselības jomām, tiek ņemts vērā vienlīdzības princips, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju visām iedzīvotāju grupām atbilstoši veselības aprūpes budžeta iespējām.

- Pēc inficēšanās ar C hepatīta vīrusu 75-80% personu attīstītās hroniska hepatīta forma 20 - 30 gadu laikā, kam sekas var būt aknu ciroze vai aknu vēzis. Ņemot vērā šo faktu, tiek noteiktas pacientu grupas, kam ārstēšana ir nepieciešama primāri. Papildus jāņem vērā, ka tā sauktās bezinterferona terapijas ieviešana C hepatīta pacientu ārstēšanā nodrošina atbrīvošanu no C hepatīta vīrusa daudz īsākā laikā, kā arī pacients ārstēšanās kursa laikā nezaudē darba spējas zāļu izraisīto blakusparādību dēļ. Tādējādi mēs plānojam, ka tuvāko gadu laikā ārstēšana tiks nodrošināta pacientiem ar smagākām C hepatīta formām, pakāpeniski paplašinot bezinterferona terapijas pieejamību pacientiem ar vieglākām saslimstības formām.

- Ar 1. decembri stājas spēkā grozījumi valdības noteikumos, kas paredz C hepatīta pacientu reģistra izveidi. Tajā būs pieejama informācija par ārstniecības procesa rezultātiem un iespēja izsekot katram slimības gadījumam. Informācija datu bāzē būs jāievada līdz 31. maijam, kas nozīmē, ka arī 2017. gadā joprojām nebūs precīzu datu un tas rada riskus sliktai plānošanai, jo faktiski nav iespējams aprēķināt nepieciešamo finansējumu. Vai valstij ir izdevīgi nezināt, cik ir pacientu, cik no tiem tiek ārstēti un cik izārstēti?

- Politikas plānošanai ir nepieciešama pēc iespējas precīzāka informācija par C hepatīta pacientu skaitu, kā arī par ārstēšanas rezultātiem, lai varētu pēc iespējas precīzāk plānot politiku nākamajiem gadiem. Tādēļ arī ir uzsākta šāda reģistra izveide 2016. gadā. Jau 2016. gada laikā Slimību profilakses un kontroles centrs ir apkopojis datus par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcas uzskaitē esošiem un ārstēšanu uzsākušajiem C hepatīta pacientiem, to slimības gaitu un ārstēšanas rezultātiem. Minētie dati sniedz pietiekami kvalitatīvu informāciju, lai analizētu 2016. gada rezultātus un sniedz iespēju plānot budžetu 2017. gadam.

- Minētās iniciatīvas rezultātā ir nodrošināta C hepatīta ambulatorai ārstēšanai nepieciešamo zāļu kompensācija no valsts budžeta 100% apmērā un kompensācijas apjoms tiek paredzēts tādā pat apjomā arī nākamajiem gadiem.

Pacienti: Solis atpakaļ

Te vietā atgādināt, ka 2012. gadā iniciatīva „Par dzīvi bez C hepatīta” ar 13 600 parakstiem tika nogādāta Saeimā (reģistrēta – 2013. gada 9. janvārī). Vienošanās tika panākta par 90% kompensāciju medikamentiem. Saeima konceptuāli iniciatīvu atbalstīja un 2013. gada maijā uzdeva Ministru kabinetam rast iespēju nodrošināt finansējumu, taču saņēma atteikumu. 2016. gadā beidzot izmaiņas tika panāktas, taču jau 2017. gadā seko finansējuma samazinājums.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija iesniedza priekšlikumu par papildu 400 000 eiro kompensējamiem medikamentiem 2017. gada budžetā. Bet parlaments to konkrēti neparedzēja C hepatīta ārstēšanai.

C hepatīts rada neatgriezenisku kaitējumu veselībai

C hepatīts ir ar asinīm pārnēsājama slimība, kurai ir ļoti plašs inficēšanās riska faktoru spektrs un smaga ietekme uz veselību, radot smagus aknu bojājumus, kas var novest līdz aknu cirozei un vēzim. Ilgu laiku Latvijā bija pieejamas ārstēšanas metodes, kuras izārstēja tikai aptuveni pusi no pacientiem, un radīja smagas blakusparādības, kas būtiski samazināja pacientu dzīves kvalitāti. Lai gan Latvijas veselības aprūpes sistēmā tika iekļauti divi jauni un ļoti efektīvi medikamenti, to izmaksas ir augstas.

2015. gadā tika konstatēti 1789, savukārt 2016. – 1808 jauni hroniska C hepatīta saslimšanas gadījumi. Latvijā ir visaugstākais C hepatīta pacientu skaits Baltijā – 2% valsts iedzīvotāju.

2015. gadā Latvijā notika pozitīvs pavērsiens C hepatīta apkarošanā – Veselības ministrija virzīja priekšlikumu par pilnībā valsts kompensētām jaunajām C hepatīta zālēm, kopējam budžetam visa veida C hepatīta zāļu kompensācijai sasniedzot 6,6 miljonus eiro. 2016. gadā tika pierādīts, ka finansējuma pieaugums un kompensācijas apjoms ļāva pacientiem iegūt zāles, kuras līdz 98% gadījumu slimību pilnībā izārstēja. Savukārt 2017. gada budžetā paredzēja par 1,5 miljoniem eiro mazāku finansējumu, kas nozīmētu, ka pie efektīvām ārstniecības metodēm tiktu daudz mazāk pacientu. Veidojas situācija, kurā pēc veiksmīgiem ārstēšanas rezultātiem tiek samazināta iespēja tos turpināt.

Jāuzsver, ka Eiropas Savienība nākusi klajā ar lēmumu C hepatītu iznīdēt visā Eiropā līdz 2030. gadam. Šo apņemšanos pieņēma arī Latvija, un pie iepriekšējā gada finansējuma C hepatīta ārstēšanai Latvijā pastāvēja varbūtība, ka tas būtu iespējams, taču pie budžeta eiro samazinājuma to izdarīt, visticamāk, nav iespējams. Ilgtermiņā neārstēta slimība pārvēršas aknu cirozē un aknu vēzī.

Kamēr tādās valstīs kā Beļģija, Vācija, Lielbritānija un Francija C hepatīts skar mazāk nekā procentu no visiem iedzīvotājiem, Latvijā tas sasniedz divus procentus, kas ir lielākais saslimušo skaits Baltijā. Lielākā daļa Eiropas valstu pašlaik jau ir pārgājušas uz jaunākajām C hepatīta ārstēšanas metodēm, aizvietojot vecās, neefektīvās, kā arī noņēmušas ierobežojošo limitu pacientu skaitam, kuriem tās ir pieejamas, taču Latvija ar šādiem lēmumiem joprojām iepaliek.

K