"Bez 'mazliet' es nomirtu!" - Viesturs Kairišs pirmizrādē atzīstas regulārā alkohola lietošanā

Kā novērojis žurnāls "Kas Jauns", režisora Gata Šmita jauniestudētās komēdijas par iedzeršanu "Vēl pa vienam" pirmizrādes banketā ļaužu čalas lielākoties fokusējās par un ap dzeršanu, alkoholu, kāds nu katram labāk garšo, un no kādiem grādīgiem dzērieniem ir vieglākas paģiras. Daļa viesu gan bija dzirdami prātojam, ka īsti par komēdiju jaunā izrāde nebūtu dēvējama, jo, rādot, kā četri braši vīri, turklāt pedagogi, kas strādā ar bērniem, darba laikā eksperimentē ar būšanu neskaidrā prātā, patiesībā ir traģēdija, nevis iemesls gardai smiešanai. Šāds viedoklis ir arī saprotams, zinot, cik daudzu cilvēku dzīves vārda tiešākajā nozīmē ir izpostījusi paša vai tuvinieku alkohola atkarība. Taču pirmizrādē un pēc tās notiekošajā pieņemšanā šī jutīgā tēma tika apspēlēta uz humorīgas nots. Pat Dailes teātra vadība savās oficiālajās un svinīgajās uzrunās par iedzeršanu, dzeršanu un piedzeršanos izteicās kā rotaļājoties.

Kairišs: “Izrāde, kas tik labi pastāsta par manu dzīvi!”

Dailes teātra mākslinieciskā direktora režisora Viestura Kairiša uzruna pieņemšanā pēc pirmizrādes šķita gluži kā publiska izģērbšanās, jo viņš uzreiz paziņoja: “Laikam pirmo reizi Dailes teātra vēsturē esmu redzējis izrādi, kas tik labi pastāsta par manu dzīvi! Katrā ziņā man bija ļoti svarīgi to skatīties. Tiešām, manuprāt, es varētu nospēlēt katru no šīm lomām, protams, ļoti sliktā veidā, tādā Benija Hila stilā, kuru sliktāk, kuru labāk... Bet tiešām tur ir dziļa, tāda kirkegoriska (no filozofa un teologa Sērena Kirkegora uzvārda ņemts apzīmējums – KJ) izpratne par alkohola būtisko ietekmi uz cilvēka dzīves dziļuma kvalitāti. Un to nevar nesajust katrā milimetrā! Teju katrā izrādē dzer un spēlē pāli, to var darīt dažādi; ir ļoti daudz visādu klišeju un sūdīgu variantu. Bet tik dziļa, kvalitatīva izpratne... Nu tā nav tāda jauniešu dzeršana – tas ir deep (dziļi – no angļu val.)! Paldies režisoram Gatim Šmitam!”

Uzrunu Kairiša kungs turpināja ar pateicības vārdiem komēdijas "Vēl pa vienam" radošajam kolektīvam, neaizmirstot “pavilkt uz zoba” aktieri Lauri Dzelzīti, kas pirms nepilna gada tieši reibuma stāvoklī iekūlās skandālā, pēc kā atvadījās no štata vietas teātrī. Kā ārštata aktieris Dzelzītis savā bijušajā darbavietā atgriežas tieši ar iedzērāja lomu Gata Šmita jaunākajā iestudējumā. “Sāksim ar to, ka sev “negaidītā” lomā uz Dailes teātra skatuves ir atgriezies Lauris Dzelzītis! Es jūtu, ka tev bija, ko teikt! Un – ka tu zināji, kā to pateikt!” smejot Dzelzīti uzrunāja Viesturs Kairišs.

“Bija! Bija tāda lieta!” atbildēja Dzelzītis, kura sejas izteiksme gan liecināja, ka Kairiša publiski izteiktie vārdi viņam nav bijis patīkamākais, ko dzirdēt pēc nule nospēlētās pirmizrādes.

Pēc pārējo dzērājlomas spēlējošo aktieru vārdu nosaukšanas Kairišs savu sajūsmu par izrādē pieredzēto pauda ar salīdzinājumu: “Es pieredzēju, kā jūs tā maigi, kā uzsmērē sviestu, kā jūs ieejat manī, tik slaidi ieslīdat, paldies, paldies, tas ir ļoti fantastisks aktierisks gājiens!” Pamanot apkārt samulsušās sejas un ķiķināšanu, Dailes teātra mākslinieciskais direktors arī pats sasmējās, sacīdams: “Uztveriet, kā gribat, te patiešām nav nekādu homoseksuālu motīvu; tas ir tīri par izrādes baudīšanu.”

Ļaujas mazai devai

Vēršoties pie Viestura Kairiša, lai saprastu, vai svinīgajā uzrunā sacītais bija vien tāda jestra ampelēšanās vai arī režisors patiesi ir draudzīgās attiecībās ar grādīgiem dzērieniem, viņš pauž pārliecību, ka alkohols sabiedrībā joprojām nereti tiek uztverts stereotipiski un ar lielu nosodījumu: “Man liekas, ka mums ir tāda postpadomju domāšana – alkohols uzreiz nozīmē, ka tu esi pļēgurs vai nodzēries. Nedomāju, ka vajag motivēt iedzeršanu drosmei, bet arī nevajag to stigmatizēt.”

Kairišs arī neslēpj, ka pats dažkārt ļaujas mazai devai: “Es nevienu pirmizrādi nevarētu izdzīvot, ja nebūtu mazliet kaut ko ieņēmis. Bez “mazliet” nomirtu.” Taču Viesturs uzsver, ka tas nekad neesot radījis problēmas ne viņam pašam, ne viņa darbam vai ģimenei: “Man nekad nav bijusi problēma ar alkoholu. Es saprotu, ka daudziem tā ir traģēdija, bet man tā nav. Man būtu ļoti grūti draudzēties ar cilvēkiem, kuri nekad mazliet neiedzertu. Es pat nezinu, par ko mēs runātu.”

Runājot par jauno izrādi, viņš noraida izteikumus, ka skatītāji aiziet prom, jo viņiem ir nekomfortabli skatīties par alkohola tēmu. Režisors uzsver, ka izrāde nav tik pretrunīga, lai kāds šādi rīkotos: “Pēc pirmā cēliena ir jautra noskaņa. Iespējams, pēc pirmā cēliena kāds arī ir “sašāvies” par daudz. Ja tajā brīdī vajag aiziet uz labierīcībām, tas ir tikai saprotami. Mums ir ļoti daudz kontroversiālu izrāžu, kurās cilvēki tiešām pieceļas un aiziet – viņiem tas nav pieņemami. Un es ļoti cienu tādu pozīciju. Bet šī izrāde tāda nav. No šīs neviens prom neies!” pārliecināts ir Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs.

Jokotāja “aizlaidās” pēc pirmā cēliena!

Latvijas humoršovu dīva Baiba Sipeniece-Gavare, kas teātrī pirms izrādes sākuma ieradās jaušami pacilātā garastāvoklī un pārliecībā, ka nu tik būs varens vakars ar kārtīgu izsmiešanos, ar vīru arhitektu Gati Gavaru bija vieni no tiem "Vēl pa vienam" pirmizrādes apmeklētājiem, kas Dailes teātri pameta uzreiz pēc pirmā cēliena.

“Vispār nekā smieklīga! Ne jau aktieri slikti spēlē, bet vispār – kas tas tāds ir?” Gata Gavara balsī bija dzirdama nepārprotama vilšanās par komēdijā redzēto. Acīmredzot arī Baibai par komēdiju "Vēl pa vienam" smiekli īsti nenāca, un tā abi steigšus attālinājās no Dailes teātra, lai dotos mājās.

Juris Žagars: “Strādājošiem aktieriem alkohols ir TABU!”

Tikmēr Dailes teātra direktors Juris Žagars, lai gan kolēģa Viestura Kairiša svinīgās uzrunas laikā arī gardi nosmējās, sarunā ar "Kas Jauns" nopietni atzina, ka, kopš viņš ir direktora amatā, strikti nepieļauj jokot ar alkohola lietošanu darbā. “Ja kādreiz aktieri uz skatuves nāca “uzmundrinājuma stāvoklī”, tad nu tas ir strikti aizliegts!” Žagars liek saprast, ka Dailes teātrī ieviests “sausais likums” un vīna glāzi nobaudīt ļauts tikai svinībās pēc pirmizrādēm.

“Viss ir labi tikmēr, kamēr ir labi – kamēr nav par daudz,” viņš saka. “Tas ir jautājums, vai mēs beigās paliekam lidojumā vai sākam krist.” Viņš atzīst – dzīvē pats bauda glāzi laba dzēriena ar cigāru, tomēr principos ir stingrs: “Mums teātrī tas ir tabu – aktieri pirms izrādes vairs nedzer! Modernajā pasaulē darbs ir darbs, un alkohola lietošana darba laikā – tas nav profesionāli.” Viņš atceras padomju laikus, kad iedzert pirms uznāciena aktieriem bija gandrīz norma: “Mūsdienās tas nav pieļaujams. Tā ir ne tikai profesionāla, bet arī morāla atbildība!”

Ko par dzeršanu domā aktieri paši?

Aktieru “četrinieks”, kam režisora Gata Šmita jauniestudējumā Vēl pa vienam jāspēlē iereibušu skolotāju lomas, izsaka par dzeršanu savas domas.                                                                       

Gints Andžāns: “Galvenais, ar mēru”

Aktieris uzsver, ka izrādes centrā nav dzēriens, bet cilvēka dzīves krīze, un, viņaprāt, izrāde nemaz nav par alkoholu: “Alkohols tur vienkārši piedalās.” Viņš piemin pieredzi ārzemēs, kur alkohols nav nosodāms, bet ikdienas kultūras dzīves sastāvdaļa: “Pusdienās glāze vīna Itālijā ir norma. Londonā pabi pilni ar biznesmeņiem dienas vidū. Tur ir cits skatījums.”

Gints uzsver, ka alkohola lietošanā viss ir atkarīgs no mēra izjūtas, uzdodot sev godīgu jautājumu – kurā brīdī tu proti apstāties? Latvijā pārāk ātri tiekot izdarīti secinājumi, pirms zināmi patiesie apstākļi, kāpēc cilvēks ir dzēris. Ja skolotājs ārpus darba laika atzīmē kādu jubileju un iedzer glāzi šampanieša, tas nav nekas nosodāms. Gints uzsver, ka jebkurā situācijā svarīgi ieklausīties abās stāsta pusēs – visam ir savs laiks un vieta.

Gints Grāvelis: “Alkohols dod mānīgu pārliecību”

Gints redz izrādi kā “iekšējās harmonijas” meklējumus: “Izrāde ir par to, kā cilvēks mēģina atrast harmoniju. Alkohols dod to uz brīdi – kamēr kamīns kuras, tikmēr istabā ir silts.”

Viņš pats kā aktieris zina, ka skatuve prasa drosmi: “Lai būtu drosmīgs, jābūt pārliecinātam par sevi. Alkohols tomēr iedod mānīgu pārliecību.” Tāpēc iedzert drosmei viņam nav risinājums, apgalvo pieredzējušais aktieris.

Lauris Dzelzītis vairs nedzer nemaz

Pēc gandrīz gada pauzes uz skatuves ir atgriezies Lauris Dzelzītis, kurš šobrīd nu jau vismaz pusgadu alkoholu nelietojot vispār. “Jā, nelietoju. Nemaz,” apliecina Lauris.

Taču viņš arī nenosoda, ja kāds pa laikam iedzer kādu grādīgo, piemēram, drosmei: “Katram ir personīga atbildība. Mēs pārāk daudz skatāmies uz citiem cilvēkiem. Ja tas mani vispār neskar, kāda man daļa par citiem? Es vispār uzskatu, ka mēs par daudz skatāmies un domājam, ko citi dara.”

Dainis Gaidelis iedzer, lai mazinātu drosmi

Dainis Gaidelis ir atklāti praktisks – viņš saskata gan labumus, gan riskus. Viņaprāt, viss ir atkarīgs no cilvēka un situācijas, tomēr pieredze rāda, cik viltīgi un ātri var mainīties atmosfēra. Taču viņš nenoliedz – jā, ir brīži, kad saprātīga deva palīdzējusi: “Kontrolētā mirklī – ne jau drosmei, bet drīzāk, lai tās drosmes būtu mazāk.”