Kāpēc cilvēki saslimst ar sirds slimībām? Ir jauni pierādījumi
Aizmirstiet par holesterīnu – stress ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki saslimst ar sirds slimībām. Vismaz sāk parādīties jauni pierādījumi, kas par to liecina.
Kens Vilkinsons nesatraucās par kārtējo sirds pārbaudi. Taukskābju lipīdu līmenis asinīs bija normāls, un holesterīna rādītāji bija kā no grāmatas. Un patiesībā nav jau nekāds brīnums vīrietim, kurš liellopu gaļas vietā ēda tofu un vienmēr raudzījās pēc veselīgākām izvēlēm. Viņš pat 7 kilometrus līdz klīnikai mēroja skrienot. Taču, kad Vilkinsons nonāca klīnikā, kardiologs brīdināja, ka viņam steidzami vajadzīga sirds operācija. Vīrieša artērijas bija gauži nosprostotas, un viņam draudēja nopietnas briesmas pieredzēt dzīvību apdraudošu sirdslēkmi.
Kā gan tas iespējams? Vismaz ne saskaņā ar pastāvošo teoriju, ka sirds slimības izraisa treknu ēdienu ēšana. Kens bija priekšzīmīgs uztura izvēlē, taču kardiologs nezināja, ka viņš sēro par sava jaunākā dēla nāvi, un šķiet, šīs sēras bojāja viņa artērijas un sirdi.
Kena pieredze nav unikāla. Nākamajās nedēļās pēc bērna nāves vecāku risks piedzīvot sirdslēkmi ir trīsreiz lielāks nekā normāli un pēc tam saglabājas par 20 % lielāks – tā secinājuši pētnieki, kas vērtēja 126 000 vecāku veselību, kuri bija zaudējuši bērnu.
Bērna nāve ir viens no strespilnākajiem notikumiem, ko varam pieredzēt, bet arī cita veida stress var izraisīt kardiovaskulāras slimības. Piemēram, sociāli izolēti, vientuļi cilvēki ir 1,5 reizes vairāk pakļauti riskam saslimt ar sirds slimībām, bet tiem, kas cieš no stresa darbā, šis risks ir 1,3 reizes lielāks. Stress, dusmas un depresija – tas viss, kā saka pētnieki no Londonas Universitātes koledžas var ierosināt sirds asinsvadu slimības, sirdslēkmi un insultu.
Mīts par taukiem
Daudzi kardiologi tam nepiekrīt. Viņi uztur ar pārtiku saistīto hipotēzi par sirdi, ka piesātinātie tauki, ko uzņemam ar ēdienu, palielina zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni, ko ierasts saukt par slikto holesterīnu, un tas bloķē artērijas (izraisa aterosklerozi), ierobežo asins plūsmu uz sirdi un beigu beigās izraisa infarktu vai insultu.
Šī teorija ļāva radīt miljardiem dolāru vērtu holesterīna līmeni samazinošu statīnu grupas medikamentu industriju un palielināties mazkaloriju dzērienu un liesu ēdienu ražošanai, taču tam bija vāji pierādījumi. Kā norādīts kādā pārskatā, uztura rekomendācijas, kas skāra 220 miljonus ASV iedzīvotāju un 56 miljonus Apvienotās Karalistes iedzīvotāju, 1983. gadā ieviesa bez atbalstošiem pierādījumiem, kuri būtu gūti randomizēti kontrolētos pētījumos.
Ja satraucaties par to
Neraugoties uz to, ka ir maz pierādījumu, holesterīna un uztura teorija tā vienkārši nepazudīs, bet tāpat nezudīs arī ideja, ka sirds asinsvadu slimības izraisa stress.
Taču pirmam kārtām – ko gan mēs saprotam ar vārdu “stress”? Būtībā tā ir situācija, kurā jūtamies zaudējuši kontroli vai kas mūs ir pārņēmusi. Šādu situāciju var radīt problēmas darbā, laulībā, finansiālas nedienas, bērna vai mīļotā zaudējums, pat trauma, kas gūta bērnībā – tā saka psihologs, Londonas Universitātes koledžas profesors Endrjū Stepto.
Pat pēkšņs stress, kas radies dabas katastrofu dēļ, var palielināt sirdslēkmes rašanās biežumu. 1994. gadā, dienā, kad Kalifornijā bija spēcīga zemestrīce, infarkta rādītāji pieckāršojās, bet Atēnās uzreiz pēc zemestrīces 1981. gadā sirds slimību skaits dubultojās.
Biroja darbiniekiem, kam jāsaskaras ar lielu spiedienu darbu nodošanas termiņu dēļ, novērots sešas reizes lielāks risks pieredzēt sirdslēkmi pirmajās 24 stundās pēc tam, kad termiņš pagājis.
Vairākums pētījumu to apstiprina.
Tas salauž sirdi
Nāve salauztas sirds dēļ varētu būt labs materiāls romantiskām filmām, bet kardiologi atklājuši, ka tas patiešām notiek. Cilvēkiem, kas cieš no intensīva psiholoģiska stresa, piemēram, saskaroties ar nāvi, vardarbību vai lielām finansiālām problēmām, vienu līdz piecas dienas pēc šā notikuma parādās pēkšņi sirds bojājumi, kas ir līdzīgi īstai sirdslēkmei.
Salauztai sirdij ir pat savs medicīnisks apzīmējums – takocubo kardiomiopātija –, un tā izpaužas kā pēkšņa sirds muskuļa novājināšanās, ko nemainīgi ierosinājis akūts stress, ieskaitot psiholoģisku piepūli.
Artēriju veselība ir maz saistīta ar sirds slimībām. Sirdi var novājināt parastie aizdomās turētie: smēķēšana, augsts asinsspiediens (hipertensija) un diabēts, jo tie ierosina stresa hormona (kā adrenalīns) atbrīvošanu. Pēkšņs stress var būt beidzamais piliens, ko saņem sirds, kas jau iepriekš bijusi novājināta.
