Lielbritānijas veselības aprūpes amatpersonas identificējušas divus jaunus pērtiķu baku simptomus
"Ir svarīgi saprast, ka pat viens čūlains bojājums anālajā apvidū, uz dzimumorgāniem vai mutē var būt pērtiķu baku pazīme, jo īpaši tad, ja ir bijis jauns seksuālais partneris,” norāda Apvienotās Karalistes Veselības drošības aģentūra.
Apvienotās Karalistes Veselības drošības aģentūra par vīrusu infekcijas simptomiem ir atzinusi atsevišķu bojājumu vai bojājumus uz dzimumorgāniem, anālajā atverē un tās apkārtnē, bojājumus mutē un anālās sāpes vai asiņošanu, jo īpaši, ja personai nesen ir bijis jauns seksuālais partneris.
Lai gan lielākajai daļai cilvēku, kas slimo ar pērtiķu bakām, simptomi nav smagi un ārstēšanās notiek mājas apstākļos, ir atbildīgi jāattiecas pret simptomiem, lai slimību neizplatītu tālāk.
"Mēs esam atjauninājuši gadījumu definīciju, lai atspoguļotu klīniskās izpausmes, kas novērotas šī uzliesmojuma laikā. Ir svarīgi apzināties, ka tikai viens vai divi dzimumorgānu vai anālo dzimumorgānu bojājumi vai bojājumi mutē var liecināt par pērtiķu bakām, jo īpaši, ja jums ir bijis jauns seksuālais partneris,” uzsver Apvienotās Karalistes Veselības drošības aģentūras infekciju departamenta direktore Meera Čanda.
"Lielākā daļa pērtiķu baku gadījumu ārpus Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīm ir geju, biseksuālu un citu vīriešu, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, vidū, un šajā grupā novērotie simptomi var atšķirties no citos uzliesmojumos novērotajiem,” piebilda Notingemas Universitātes virusologs profesors Džonatans Bols.
Kas patiesībā ir pērtiķu bakas?
Līdzīgas bakām, bet mazāk bīstamas un mazāk infekciozas. Simptomi ietver drudzi, galvassāpes, svīšanu, muskuļu sāpes, nogurumu, izsitumus un ādas bojājumus.
Tās izplatās tuvu kontaktu laikā ar inficētu personu vai dzīvnieku, kā arī ar drēbēm, veļu.
Tās ārstē ar pretvīrusu zālēm, lai atvieglotu simptomus. Arī vakcīna pret bakām tos var atvieglot.
Vīrusa dabiskās “mājas” ir savvaļas dzīvnieki, un patiesībā nevis pērtiķi, bet gan grauzēji. Tas ir zoonozs – spēj pāriet no vienas sugas uz citu.
Parasti pērtiķu bakām ir grūti izplatīties ārpus savas “mājvietas”, proti, savvaļas dzīvniekiem, un, ja tas tā tomēr notiek, vajadzīgs ciešs kontakts, lai vīruss tiktu pārnests. Uzliesmojumi neveidojas, vai pāriet paši no sevis.
