Glutēns - bieds vai draugs? Uztura praviešu brīdinājumi, iespējams, mūs ir noveduši pie nepareiza uztura
Pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti gūst dažādu diētas veidu eksperimenti. Grūti ir nepamanīt kādu tendenci - literatūra, blogu ieraksti, psiedo speciālisti, kuri piemin glutēna jeb lipekļa slikto ietekmi uz cilvēku veselību.
Ja vispārina daudzo speciālistu ieteikumus, tad galvenais brīdinājums ir tāds, ka cilvēkiem labāk izvairīties no lipekļa. Taču tas nebūt nav tik vienkārši.
Glutēns ir dabisks proteīns, kas sastopams kviešos un radniecīgos graudaugu veidos - miežos, rudzos, speltā, kā arī dažos auzu veidos.
Glutēna uzturvērtība ir niecīga, bet tas sniedz labvēlīgas tehnoloģiskās īpašības darbam ar miltiem. Lipeklis ir tas, kas padara miltus lipīgus, apvienojot tos ar ūdeni. Glutēns sniedz mīklai elastību un nodrošina maizes izstrādājumiem kraukšķīgumu, piešķir tiem formu. Principā tāpēc visiem maizes klaipiem veikalā ir vienāda forma.
Kviešu lipeklis sastāv no divu veidu olbaltumvielām - glutenīna un gliadīna.
Mūsdienās laboratorijas pārbauda gliadīna antivielas, lai diagnosticētu celiakiju jeb glutēna enteropātija, kas ir autoimūni traucējumi.
Daudzi cilvēki ir jutīgi pret lipekli un daļai no tiem ir celiakija. Šiem cilvēkiem lipeklis izraisa nevēlas iekaisuma reakcijas zarnās. Taču mūsdienās, baidoties par iespējamo lipekļa negatīvo ietekmi, bezglutēna diētu ievēro arvien vairāk cilvēku, kuriem nav celiakija.
Latvijas Diētas un uztura speciālistu (LDUSA) valdes priekšsēdētāja Guna Bīlande uzskata, ka mūsdienās bezglutēna diēta vairāk izpaužas kā trends. “Mediju ietekme, vēlme samazināt svaru, jo draudzenei palīdzēja”, Bīlande nosauc iespējamos iemeslus, kas varētu būt pie vainas cilvēku vēlmei izvairīties no glutēna saturošiem produktiem.
LDUSA valdes priekšsēdētāja arī uzsver, ka katrs gadījums ir individuāls un nevar paļauties uz citu pieredzēm, ir jāizvērtē katra cilvēka situācija, veicot izmeklējumus, kā arī simptomus, kas radušies patērējot glutēnu saturošus produktus.
“Ja glutēns ir vainojams pie sliktas pašsajūtas, tad jau dažu dienu laikā jābūt rezultātam, ja no tā atsakās. Pavisam droši divu līdz trīs nedēļu laikā,” saka Bīlande.
Ohaio štata universitātes un medicīnas centra psiholoģijas un neiroloģijas un molekulārās virusoloģijas, imunoloģijas un medicīniskās ģenētikas profesors Gerijs L. Venks “Psychology Today” norāda, ka nesenas publikācijas uzsver, ka daudzi cilvēki ievēro bezglutēna diētu, kas nav pamatotas uz nekādām medicīniskām vajadzībām. Šī situācija paceļ svarīgu jautājumu - vai visi tie, kuriem nav nepieciešama izvairīšanās no lipekļa, ir izvēlējušies drošu diētu sev?
Skatoties uz 2017. gadā publicētajiem pētījumim, to autori brīdina, ka neinformēti uztura pravieši ir veicinājuši bezglutēna diētas, izmantojot uztura biedēšanas taktiku, lai gan ir ļoti maz ticamu pierādījumu tam, ka lipekļa izslēgšana būtiski ietekmē veselību ilgtermiņā.
Populāras diētas grāmas apgalvo, ka lipekļa peptīdi nonāk asinsritē un izraisa sistemātisku zarnu iekaisumu. Nesenie pētījumi liecina, ka šie apgalvojumi ir nepatiesi, ja vien jums nav celiakijas. Glutēna peptīdi no zarnām nonāk asinīs ārkārtīgi mazos daudzumos.
Turklāt, tiklīdz šie peptīdi nonāk asinīs, peptidāzes tos ātri noraida un tās zaudē savu bioloģisko aktivitāti.
Jāpiebilst gan, ka trūkst informācija vai lipekļa peptīdiem ir ilgtoša bioaktivitāte.
Bieži no uztura praviešiem dzirdams, ka glutēns izraisa nevēlamu svara pieaugumu. Nesenā pētījumā apskatīts šis apgalvojums un secināts, ka nav pierādījumu, ka lipekļa peptīdi ietekmētu smadzeņu apetītes kontroles centrus vai mainītu ķermeņa enerģijas patēriņu.
Tas faktiski nozīmē, ka cilvēku liekais svars nav atkarīgs no viņu kviešu patēriņa daudzuma. Pētījumā secināts, ka lipekļa patēriņa līmenis nav saistīts ar ķermeņa masas indeksu (ĶMI).
Pēdējo gadu zinātniskajā un klīniskajā literartūrā secināts, ka, ja neesat jutīgs pret lipekli, tad glutēnu saturošu produktu uzņemšana ir vēlama. Citā pētījumā uzsvērts, ka lipeklis nepalielina iekaisīgo zarnu risku pieaugušajiem, kuriem nav celiakijas.
Uztura speciālisti gan uzsver, ka labāk izvēlēties pilngraudu produktus, jo tie satur daudz šķiedrvielu. Pilngraudi var samazināt dažādu veselības problēmu riskus.
Uztura speciāliste uz LDUSA priekšsēdētāja Guna Bīlande norāda, ka, lai noskaidrotu vai jums ir celiakija, kuras dēļ tiešām būtu nepieciešams izslēgt glutēna saturošus produktus no ēdienkartes, jums būtu jāveic asins analīzes konsultējoties ar savu ģimenes ārstu.