Kāpēc reizi gadā ikvienam vajadzētu veikt vēdera dobuma ultrasonogrāfiju?
Vēdera dobuma ultrasonogrāfija (USG) ir informatīvs, ātri veicams izmeklējums. Ar to var apskatīt aknas, žultspūsli un žultsvadus, aizkuņģa dziedzeri, liesu, nieres, urīnpūsli, vīriešiem arī priekšdziedzeri. Tas ir nesāpīgs, drošs, nekaitīgs izmeklējums, un to var veikt arī grūtniecēm, jo netiek izmantoti rentgenstari, bet gan ultraskaņa – augstfrekvences skaņu viļņi, skaidro Veselības centra 4 filiāles Valdlauči radioloģe diagnoste Zane Vērdiņa.
Kā notiek izmeklējums?
Parasti uz USG lūdz ierasties ar pilnu urīnpūsli, lai labāk varētu pārbaudīt gan pašu urīnpūsli, gan urīnceļus, gan prostatu. Kad tas izdarīts, pacients var aiziet uz tualeti, un pēc tam tiek izmeklēti citi orgāni. Ārsts lūdz apgulties uz muguras, griezties uz vieniem un otriem sāniem. Uz speciālas zondes uzklāj gelu, lai to var brīvi slidināt pa vēdera priekšējo sienu – līdzīgi kā datorpeli. Izmantojot skaņas viļņus, attēlos redz iekšējo orgānu struktūru un kustību.
Ko var uzzināt?
USG sniedz informāciju par orgānu izmēriem, formu, stāvokli, darbību. Ar USG iespējams diagnosticēt nierakmeņus vai žultsakmeņus, var atklāt arī iegūtas patoloģijas vai iedzimtas anomālijas. Šādi var pamanīt akūtus vai hroniskus iekaisumus, atklāt cistas un atkārtotās pārbaudēs redzēt, vai un kā tās mainās. Iespējams konstatēt arī labdabīgus vai ļaundabīgus audzējus. Pēc traumām ar USG var noteikt iekšējo orgānu plīsumus vai asiņošanu.
Kā sagatavoties?
Uz izmeklējumu jāierodas ērtā, viegli novelkamā apģērbā. Pirms tam jānoņem pīrsingi vai rotas. USG veic tukšā dūšā, bet, ja vizīte ir pēcpusdienā, pirms tam vismaz 5–6 stundas nevajadzētu neko ēst. Atļauts lietot ikdienā nepieciešamos medikamentus. Drīkst tikai dzert ūdeni. Ja USG paredzēta urīnceļiem, urīnpūslim un prostatai, uz izmeklējumu jāierodas ar pilnu urīnpūsli; stundu pirms izmeklējuma jāizdzer vismaz litrs ūdens, un pēc tam līdz pārbaudei uz tualeti iet nedrīkst.
Kad USG ir nepieciešama?
Parasti šo izmeklējumu veic, ja ir sāpes vēdera dobumā vai mugurā, gremošanas traucējumi, neskaidra iemesla drudzis, svara zudums vai pieaugums bez zināma cēloņa. Profilaktiskos nolūkos šādu izmeklējumu vēlams veikt reizi gadā.
